Redakcijai kļuvis zināms, ka, iespējams, jau šodien, 26. aprīlī, tiks parakstīts līgums par pagasta lielākā uzņēmuma un nodokļu maksātāja SIA «Pure Food» pārdošanu. Par to pagājušās nedēļas pēdējās darbadienas sapulcē savus darbiniekus informējis uzņēmuma dibinātājs un īpašnieks Aivars Žimants.
«Pure Food» vēlas iegādāties kāds beļģu uzņēmums, kas strādā līdzīgā jomā.
To, ka Pūrē ne par ko citu nerunā jau kopš pagājušās pirmdienas, apliecināja arī Pūres un Jaunsātu pagastu pārvaldes vadītāja Santa Heimane. Viņa apstiprināja, ka pūreniekiem šis fakts bijis ļoti negaidīts un radījis pamatīgu satraukumu, jo tā īsti jau neviens nezinot un nesaprotot, kas turpmāk notiks ar uzņēmumu un vai ar darbiniekiem pārslēgs līgumus.
Vakar, telefoniski sazinoties ar uzņēmuma īpašnieku Aivaru Žimantu, uzzinājām, ka lēmums par uzņēmuma pārdošanu ir procesā un paiešot zināms laika, kamēr tas tiešām notiks. A. Žimants noliedza, ka beļģi varētu nopirkt «Pure Food» un, kā vērā ņemamu savas nozares konkurentu, likvidēt. «Pure Food» šajā darījumā neiesaistoties kā tāds nabadziņš, kam jāpalīdz, bet gan kā līdzvērtīgs partneris: "Tas, ko esam paveikuši, zināms tālu pasaulē, un jārada iespēja speciālistiem likt lietā viņu zināšanas un izstrādātās tehnoloģijas. Uzņēmums netiks slēgts, netiks samazinātas darba vietas, tieši otrādi – būs jaunas. Ir jāattīstās, neatkarīgi no tā, vai uzņēmuma vadībā būšu es, vai kāds cits. Un tas arī nozīmē, ka nebūs tā, kā bija."
A. Žimants apstiprināja, ka pats turpinās darbu paša veidotajā uzņēmumā «Pure Chocolate», kas plāno celt jaunu rūpnīcu.
***
Oficiālā informācija par uzņēmumu «Lursoft» datu bāzē vēsta, ka SIA «Pure Food» lielākie īpašnieki ir Aivars Žimants un Pēteris Žimants, mazāk par vienu procentu pieder Jurim Rībenam, Andrejam Lazdiņam un Ilvai Pļaviņai. Uzņēmuma valdes locekļi: Aigars Balodis, Dzintars Pūkainis, Zane Pētersone, Juris Morozovs, Aigars Aukšmuksts un Pēteris Žimants, bet padomē: Armands Eglītis, Aivars Žimants un Ingrīda Blūma.
Uzņēmuma apgrozījums 2009. gadā bijis Ls 11 042 555, peļņa – 400 119. Darbinieku skaits – 171.
Vairāk lasiet 26. aprīļa laikrakstā.
Nesaprotu kāpēc labi pelnošu uzņēmumu ir jāpārdod?! Varbūt kāds kas no tā visa kaut ko saprot labāk var izskaidrot?
žēl
pārdod,piķis pilna kabata un dzīvei bēdu nezini,,,sāc ko jaunu,ne jau par latu tirgo…
Tā jau laikam sanāk ka šajā valstī labāk ir visu fiksi pārdod nekā strādāt šeit kur nav nākotnes redzējuma, kur nodokļi var mainīties divu dienu laikā un kur birokrātija ir lielāka nekā saprašana!
Bet ko, lai dara Zoja Pieckāje, ko vēlējam to dabūjām un pareizi dara, jo nezini ,kas tevi sagaida rīt, jo citu jau neko nemākam kā izsūkt no tautas pēdējo, kas ir palicis, tie ir tie divsimt tūkstošu nabagu ,tikai naudu arī viņiem nav kur ņemt.
vai tad paardot privaatiipashumu(tai skaitaa firmu) ir aizlliegts!?
zhimants uzceela,tagad paardod.iespeejams,kautkas izdeviigs(darijums).
uzbuuveejiet pashi kaadreiz kautko,un tad runaajiet te,bet ..neko jau nevariet,tik taustinjus paspaidiit.
Es te varbūt mazliet pārspīlēšu, bet tik tiešām – kāda nelaime, ka Pure Food pārdod? Šis bija viens no tiem modernajiem uzņēmumiem, kas uz vietas ražo drusciņ; lielai daļai burciņu ar zīmolu Pure Food uz etiķetes rakstīts: ražots tur un tur ārzemēs pēc Pure Food pasūtījuma. Tātad jau sen šī zīmola burciņās ir turku gurķi un poļu āboli (šie divi vārdu pāri jāuztver kā vispārinājums). Tā ka šajā pārdošanas procesā galvenais būtu jauno īpašnieku vēlēšanās arī turpmāk dot darbu pūreniekiem savā uzņēmumā.
Ak, mēs vergu dvēseles. Mums vajag taču sešu kungu!
Šodien pārdeva ar! Cerams ka kāds ir kļuvis bagāts un kāds ticis pie laba uzņēmuma 🙂
Lienītei taisnība.
Kad vienreiz spiestā kārtā nopirku Pūres gurķus( jo citu bāzē nebija), tad bija sajūta kaut ko tik negaršīgu sen nebiju ēdis. Sāku pētīt etiķeti un izrādās, ka no Pūres un Latvijas gurķiem tur nav ne smakas. Tā vairs uz Pūres produkciju vispār vairs neskatos.
Uzņēmumu pēc definīcijas ir jāpārdod brīdī, kad tam ir augstākā vērtība. Arī uzņēmums tāpat kā cilvēks izdzīvo dažādus ”mūža” ciklus, agro un trauksmaino jaunību, kad visa ar aizrautību strādā un ”deg” par savu lietu, kā ar pilnbriedu un vecumu… Tas pienāk tad, kad administratīvais aparāts tā samilzis, ka rukātāji apakšā vairs nevelta enerģiju produkta ražošanai, bet vāc visādus papīru blāķus, lai augšas varētu ”stratēģijas” un atskaites bīdīt, kad administrācijas izdevumi sastāda algu lauvas tiesu utt. utml.
Par Pūri runājot, ir tikai viena škrobe – par to zemi, kas jaunajai Žimanta rūpnīcai par sviestmaizi atdosies (sarīkotā izsolē ar jau šodien zināmu uzvarētāju ha-ha), atņemot vietējiem, lielākoties augsta līmeņa dārzkopjiem gan sirdsprieku, gan iztikšanas iespēju…
Žimants esot visu ko sponsorējis… Ja par to ņem tik augstu samaksu kā zemi ekskluzīvā vietā, to gan par sponsorēšanu pat lielākajos murgos nenosauksi… Ej, jūs, pašvaldība deputāti, ko jūs tur esat pielēmuši!?
Ekonomika? Jā, nafig mums vajag savu uzņēmumu, kura darbību nosakām paši un kura peļņa paliek Latvijā??
Jādomā globāli – īstajā brīdī noraut savu daļu, a pēc tam – kaut vai …
Tāpēc Latvija ir tur, kur ir; ka patriotisms mums vēl joprojām ir tukša seno laiku skaņa.
Nez, vai valsts nauda (kaut vai garantiju veidā) tajā privātuzņēmumā netika ieguldīta? Viss bija tikai un vienīgi to žimantu "puķu biznesā" godīgi nopelnītais, un tas pabrīķis tika uzcelts tukšā vietā bez nekādas privatizācijas?
Labi, to savu sūda šokolādi tie žimanti varēs ēst paši – izejvielas iekšā, gatavo preci – eksportā!
Es gribu mirt tagad.