Skaļākās latviski runājošo sabiedrības lietas jau ierasti "nokrāsotas". Protams, ar tuvo vēlēšanu un varas cīniņu krāsu. Pamazām vien aizvien redzamākas kļūst šīs zemes vareno interešu zirnekļa kājas. Un intereses jau zirnekļiem vienas - kā, aprijot citus, lielākiem tapt. Kā dabūt vairāk naudas sev un pietuvinātajiem, lai atkal dabūt varu, kas naudas maisiem, naudas dalīšanas vietām...
Pašlaik dažādu mediju redakcijas apceļo ziņa par to, ka lauku Atbalsta dienests pieņem iesniegumus programmai «Skolas auglis». Engures novada domes sēdē kāds no deputātiem ierunājās, ka līdz 15. septembrim šai programmai jāpiesakās. Tā kā deputātu vidū ir arī divu skolu direktori, izvērtās arī neliela diskusija. Engures vidusskolas direktors Jānis Pūce bija skeptisks, ka tik ar...
Ja godīgi, nav vēl sastapts tāds cilvēks, kas no visas sirds atzītos: "Jā, mani ietekmē reklāmas!" Visbiežāk tomēr kautrējamies, jo pašapziņai visai spēcīgi kantes rīvē apziņa, ka kāds ar "spožām ugunīm" un lētām slavas dziesmām vien spēj ietekmēt mūsu izvēli...Bet neba jau velti reklāma ir tik ienesīgs bizness! Un katrs ražotājs zina - vari kaut...
12. augustā visā pasaulē nu jau desmito gadu tiek svinēta Jauniešu diena. Tās mērķis - veicināt jauniešu radošo darbību, parādīt iespēju dažādību.Varbūt, ka tad, ja šo sleju rakstītu kāds no redakcijas jauniešiem, tai būtu pavisam cita ievirze, jo mums taču ir tik daudz labu, gudru, radošu jaunu cilvēku, ar kuriem patiesi lepojamies mēs visi -...
Pirms pāris dienām Tukumā tā kā mūsu laikraksta iniciētā konferencē reģionālo mediju pārstāvji vairāk nekā trīs stundas pērās par to, kā pirms vēlēšanām netecēt politiķu pavadā, bet objektīvi izgaismot, kas ir kas. Pēc principa - lai cilvēkiem (vēlētājiem) rastos nojēga par to, kurš deputātu kandidāts tiešām strādās tautas labā, bet kurš vien pašlabuma meklētājs (šis...
Gurķiem un tomātiem karstais un mitrais laiks ir īstā paradīze. Plēves siltumnīcā ar katru dienu acīmredzami briest tāpat pa jokam vien iesētā un nu aizmetusies melone. Gurķu raža tāda, ka, lai izbrīvētu vakaru no konservēšanas darbiem, jāmeklē kāds kam vākumu varētu uzdāvināt, jo nākamajā dienā jau būs izauguši atkal citi... Nu paslinkot nevar ne brīdi...Arī...
Ik dienu pasaulē notiek dažādas nelaimes un vēl lielākas tiek solītas nākotnē - gluži kā kino par globālām katastrofām. Ziemeļkoreja ik pārnedēļas sola svēto atomkaru. Zinātnieki secina, ka 40% okeāna planktona jau iznīcis, bet tas, kā izrādās, esot nozīmīgākais ogļskābās gāzes piesaistītājs; tātad - siltumnīcas efekts izpaudīsies vēl krasāk: dienvidu puslode vērtīsies tuksnesī, bet ziemeļi...
Kad pilsētai ik pēc kāda laika pāri nolīst spaiņi un vannas ar lietus ūdeni, nav šaubu, ka sekas būs. Ja ūdens mājās netiek iekšā caur logiem vai jumtu, tas no ielām satek pagrabos, pagalmos un pat istabās. Pacietīgākie nesūdzas un neprognozējamās lietavas pārcieš, kā prazdami; arī sevi mierinot, ka šādi lieti nenotiek bieži, tāpēc jāpaciešas.
Manā trūcīgajā pēckara bērnībā ļaunākais joks bija saņemt skaistā, spožā konfekšu papīriņā ietītu... tukšumu. "Dāvaniņas" pasniedzējs parasti bija kāds no pagalma delveriem, klases huligāniem vai kaimiņmāju kauslēniem...
Līdz šim mēs - <em>neatkarīgie</em>, esam atbalstījuši teju vai visas mediķu arodbiedrības akcijas - gan formālās, gan neformālās. Gan tās, kas izsaka atbalstu savējiem, gan tās, ko vainago streiki un piketi. Ne velti esam «Zelta zīles» ieguvēji - šo mediķu arodbiedrības apbalvojumu kā labākie sadarbības partneri saņēmām vēl 2008. gadā. Tieši tāpēc jutāmies pat tā kā neērti, kad atbalstu šī brīža parakstu vākšanai tomēr strikti atsakām...
Protams, ka vasaras pašā viducī runāt par to, kas mūs sagaida ziemā - nav tas pats labākais tonis. Taču tiem cilvēkiem - tiem 176 879 reģistrētajiem bezdarbniekiem - ir vienalga, par cik pusprocentiem oficiālā statistika viņu kopskaitu ir samazinājusi. Darba - kā nav tā nav! Un par ziemu, kas, plašākos mērogos runājot, nemaz vairs nav aiz kalniem, jādomā gribot negribot.
Aizvien vairāk ne tikai uz lauku ceļiem, bet arī mazpilsētās un Rīgā parādās velobraucēji. Iemesli tam ir vairāki, vispirms jau Rīgā stundām nav jāstāv sastrēgumos. Par samērā lielo vēlmi izmantot velosipēdu, pārvietojoties pa galvaspilsētas ielām, apliecina arī atsaucība «Baltic Bike» piedāvājumam nomāt velosipēdu.
Nu viss - beidzot pieleca, ka karstums ne pa jokam! Tas, ka darbā kondicionieris nobeidzies un pats želejveidīgi uz galda izplājies, - tas nieks.
Ir tik labi, ka dzīve, pasaule, cilvēki - jā, jā, pat laika apstākļi! - mums reizēm atgādina, ka "redzēt" un "piedzīvot" nav viens un tas pats. Redzot, līdz kādiem neierastiem augstumiem aiz loga pakāpies termometra stabiņš, mēs vēl asāk izjūtam to, ko piedzīvojam...
Sākas dokumentu pieņemšana Latvijas augstskolās. Un, kā izrādās, jauniešu alkās pēc augstākās izglītības mūsu valsts ir līderu vidū pasaulē.
Reizēm pus pa jokam esam sprieduši, ka laukos dzīve gan ir ekskluzīva! Jā, varbūt mazliet vientulīgi un, iespējams, apgrūtināta nokļūšana no punkta A līdz punktam B, toties gaiss ir svaigs, patīkami plašumi un... citi netraucē.
Varbūt, ka iekšienē viss izskatās un arī ir labāk, bet no malas - diezgan smieklīgi. Tā par domes uzlikto dienesta ieejas paziņojumu pie ierastās galvenās ieejas ēkā Talsu ielā 4 saka garāmgājēji. Citi atmet ar roku un saka - ne man kādreiz to domi vajadzēja, ne tagad vajag ar visām dienesta vai nedienesta ieejām un apkalpošanas centriem...
Pirmā jūlija nedēļas nogale bijusi skaistiem svētkiem un notikumiem bagāta. Rundālē un Tukumā svētki puķu karalienei - rozei. Tā bija lieliska iespēja gan baudīt kultūru, gan aplūkot floristikas mākslinieku darbus, gan katram pašam un visiem kopīgi veidot Tukuma rožu vainagu, kuplināt svētkus ar dzeju, deju un dziesmu. Vienlaikus svētkos vēl un vēlreiz bija jādomā arī par kādreizējo rožu pilsētas godu...
Jūnija lietainās dienas aiz muguras - jūlijs ieskrējies ar ziedošu jasmīnu un pļauta siena reibīgo smaržu laukos un - Rožu svētkiem Tukumā. Redzot, cik daudz prieka un labu lietu rosinājuši svētki, gribas domāt - nē, krīzes laikā svētku nevar būt par daudz. Un tie arī nāk kā sēnes pēc lietus - Tumē būšot to pagastu...
Vasara! Atvaļinājumi, ceļojumi, lauki, zemenes, jūra un pļavas... Svētki! Līgo un Jāņi, un Novada un tagad - arī Rožu...Izklausās lieliski! Jo svētku taču nevar būt par daudz, vai ne? Tas viss ir tiesa, taču...Svētki mūs ne tikai emocionāli uzlādē, bet arī... nogurdina, nobružā. Pēc tiem ne visi un ne vienmēr kļūstam priecīgāki, gudrāki, laimīgāki. Ir...
Tautiski novadiska un vēl ar rožu smaržu papildināta pasvinēšana mums te, Tukumā, sanākusi tāda pagarāka. Šķiet, lai nu kā, bet šogad izdevies "iespēlēt" it visos interešu lauciņos. Sava vieta un laiks atvēlēts ikvienam daudz maz kustēties, dzirdēt un redzēt varošam, arī līdzdarboties gribošam cilvēkam. Pat iedomāties nevaru, kurš un kas būtu aizmirsts...
Kaut lielās svētku brīvdienas vēl turpinās, apzinīgākā tautas daļa gan jau savu nodevu līgošanai un dzeršanas tradīcijai jau ir nomaksājusi un nu var atkopties, lai gatavoties jaunai darba nedēļai. Bet, kā izrādās, ir daļa un, lasot policijas statistiku, nebūt ne tā mazākā sabiedrības daļa, kas kā ieskrējusies, tā nespēj attapties no plostošanas. Un, ja vēl...
Tā īsti vēl nav rimušas Tukuma novada svētku kaislības un jūtams vēl tāds kā pēcsvētku nogurums, kad pie durvīm jau nākamā svinēšana - Līgo un Jāņi. Tiesa, prognozes izskatās nepielūdzamas un mūspusē sola ne vien lietu, bet arī stipri vējainu un pavēsu laiku, bet tādēļ jau vasaras gaišākie, košākie un smaržīgākie pilnbrieda svētki netop mazāk...
