Atzīšos - pēdējā laikā jo īpaši sirdīgi esmu ķēries pie dārza darbiem. Uz to mudinājuši vairāki lietderīgi apsvērumi: pirmkārt, uzlabotā kuņģa nodzīšanas iespēja; otrkārt - cerība uz veselīgu pārtiku; treškārt - izdzīvošanas iemaņas pirmatnēju insektu un dzīvnieku pasaulē. Tā ir ērta un tonizējoša programma ikvienam, kas dzīves rudenīgajā pilnbriedā. Raugi, es nesaskumstu, ja vecās bikses...
Šoreiz - vispirms par to NEO, kas rakstāms ar lielajiem burtiem, jo tieši šis informātikas speciālists pēdējā laikā kļuvis par valsts mēroga sensāciju, joprojām dara raizes gan valdībai kopumā, gan atsevišķiem valdības, biznesa un partiju "publiskajām sejām"... Pat iekšlietu ministre un valsts drošības institūcijas vairs nevar lāga saprast, kas darāms, lai atgūtu kontroli pār situāciju....
Pēdējo dienu svarīgākās ziņas godā - zinātnieka Ilmāra Poikāna jeb Neo likteņa pavērsieni. Domāju, ka pārstāvu lielākās daļas viedokli, ja teikšu - žēl, ļoti žēl, ka viņu noķēra... Un ne tāpēc, ka man būtu dziļš naids pret valdīšanu, pastāvošo iekārtu un ka mīļākais varonis būtu Robinu Huds. Laikam pat saprotu laimes pilno smaidu policijas vadības...
Ja cilvēkiem jautā (vai tas būtu uz ielas, vai anonīmā interneta vidē), kā viņi vērtē vienu vai otru valdības lēmumu, liela daļa atbilžu, man domāt, būtu cenzējamas, pirms pārpublicējamas kādā pieklājīgā izdevumā. Kaut ekonomikas eksperti sola "labākus laikus" (piesardzīgi, bet tomēr!), cilvēki-parastie ir nokaitināti, jo labo ziņu tai sabiedrības daļai, kas no plikas saules gaismas...
Pāris gadus biedēti un uz savas ādas izjutuši ekonomiskās krīzes visus iespējamos priekšvēstnešus, realitāti un sekas, cilvēks Latvijā no visas sirds ilgojas pēc laimīgām beigām. Pareizāk - laimīga risinājuma. Tāpēc katrs cerīgs piemērs vai gadījums tiek uzvērts kā labākas dzīves apsolījums. Par tādu uztveru (un zinu, ka citi domā līdzīgi), piemēram, darba piedāvājuma sludinājumus šuvējām...
Rīt 8. maijs - nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena. Šķiet, dzīves vēstures grāmatā nav pretrunīgākas lappuses par šo: viens brālis vienā armijā, otrs - pretējā ierakumu pusē... Un ne viens, ne otrs, savas brīvas gribas vadīts... Lielvaras lika, pavēlēja, aizsūtīja. Nelīdzēja ne mātes, ne līgavas asaras, nedz paša gribēšana vai nevarēšana...
Ik pa brīdim, rakstot redakcijas sleju, iegadās kādas zīmīgas jubilejas vai atceres dienas priekšvakars. Arī šoreiz, kad, sagaidot Satversmes sapulces sasaukšanas 90. un Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20. gadadienu, esam pagarāku brīvdienu priekšnojautās. Un, izrādās, tieši gaidāmās brīvdienas, ir svarīgākais, ko aptaujātie valsts iedzīvotāji par šiem iezīmīgajiem mūsu valsts vēstures notikumiem zina... "Nu un, vai tad...
Par tiem, kas nespēj domāt kopsakarībās, mēdz sacīt, ka viņi aiz kokiem neredzot mežu... Visu sestdienu, masu medijos klausoties jūsmīgos savākto atkritumu maisu uzskaitījumus, brīžam tīri vai kliegt gribējās: "Kad mēs beidzot varēsim priecāties par to, ka ir sagatavoto maisu pārpalikums?!" Un vēl: ja esam nolēmuši kļūt par tīrāko valsti Eiropā, kur daba saglabāt iespējami...
Ir divas lietas, ko svinību vai vienkāršas sarunas laikā, ja svarīgi saglabāt draudzīgu gaisotni, labāk cilāt nevajadzētu - politiku un reliģiju! Te katram ir sava "dzelžainā" pārliecība un atradīsies argumenti, lai viedokļa pretinieku mēģinātu līdzināt ar zemi. Īsāk sakot - neiesaku.
Kad sāku apdomāt šo sleju, prātā uzreiz ienāca viena doma - kāpēc tad, ja sūdzība skar ārstu, skolotāju vai kultūras cilvēku, to iztirzāt un atbildi meklēt ir daudz grūtāk, nekā, ja problēma gadījusies kādā citā sfērā, piemēram, komunālajā. It kā jau visi ūdensvadi, neremontētās ielas, izdegušās spuldzes ir vistiešākajā saistībā ar cilvēku, tomēr nejūties tik emocionāli iesaistīts, kā jau sākumā pieminētajos gadījumos.
Pavasaris atnācis gan ar Meža dienām, gan lielo pavasara talku. Šie pasākumi viens otru lieliski papildina. Vispirms, protams, jāsakopj apkārtne, jāsavāc draza un jācer, ka kādreiz pie kārtības būsim tā pieraduši, ka, nometot plastmasas pudeli vai čipšu paciņu, beidzot sajutīsim pamatīgu diskomfortu...Savukārt Meža dienās esam aicināti stādīt birzis, alejas, apstādījumus pie baznīcām, skolām, slimnīcām un citām sabiedriskām vietām. Tā vismaz teikts politiķu parakstītajā aicinājumā.
Gadu no gada mūsu kārtības izpausmēs nekas daudz nemainās, tāpēc uzskatu par savu pienākumu atkal runāt par prātīgo un nesaprātīgo... Savādi, bet laikā, kad daudzviet plūdi vēl ir nopietna realitāte, citviet ziņo par rekordlielu kūlas ugunsgrēku skaitu. Nu ko lai saka - ja Dievs grib kādu sodīt, tad atņem prātu...
Laikā, kad vieni apgalvo, ka paļauties var tikai uz sevi, bet citi - ka tikai uz Dievu, paralēli notiek ļoti daudz arī citu interesantu lietu!
Pilsētas ielās plīvo ar melnām lentām iezīmēti Latvijas valsts karogi - sēras, kas pārņēmušas Poliju, atbalsojas it visur pasaulē, arī Latvijā. Aviokatastrofa, kas aiznesusi lielākās Eiropas valsts vadītāju dzīvības, rada visdažādākos minējumus un pārdomas. Minējumu vidū vislielākās diskusijas raisa divas versijas - "Krievijas roka" un "cilvēciskais faktors". Jā, Lehs Kačiņskis bija pamatīgs dadzis daudzu acīs....
Ļoti iespējams, tā ir vistīrākā bioķīmija, ka saules ietekmē kļūst mazliet priecīgāk ap sirdi un dzīve rādās gaišākos toņos. Bet tik pat labi - varbūt nekādu tiešu sakarību starp gadalaiku mijām un pašsajūtu nav... Tomēr, apkārt paraugoties, pēdējā laikā cilvēki šķietās kļuvuši tādi kā mierīgāki un mazliet priecīgāki...Vai tiešām sākam atkal nedaudz pacelties no "trekno...
Jau tobrīd, kad avīzē uzrakstījām, ka Tukuma novada dome pirms pārcelšanās uz jaunām telpām Talsu ielā 4 gatavojas visu ēku kosmētiski remontēt, uzklausījām dažādus lasītāju viedokļus.
Klusā nedēļa beigusies gan kristiešiem, gan tiem, kuri ievēro senās tautas gudrības. Klāt Lieldienas. Seno tradīciju kopēji, dzīvesziņas un senču sakņu meklētāji gan pavasara Saulgriežus jau nosvinējuši 21. martā, taču domāju, ka viņi svētdien to darīs vēlreiz. Savukārt kristieši svētdien svinēs Kristus augšāmcelšanos. Turklāt Lieldienas šogad sakrīt vienā dienā visām konfesijām. Lielākā daļa ļaužu, vienkārši...
Smieties ir veselīgi. Smiešanās nerviem ir tas pats, kas vingrošana muskuļiem - lūk, atziņas, kas īsti piemērotas Smieklu dienai. Grūtāk atrast iemeslus tam līksmi pacilājošajam fizioloģiskajam procesam, kas var izpausties gan kā zvaigājošas skaņas, gan spurgšana, ķiķināšana, elpas aizture, kam seko spējš spurciens vai laidenāks sīciens, vai gluži vienkārši vīrišķi raupja neartikulētu patskaņu atkārtošana, ko...
Pirmdienas rīts liek domāt, ka šī nedēļa būs īsti raiba. Noteikti - raibāka par visraibāko Lieldienu olu! Žēl vienīgi, ka šoreiz dzīve iekrāsojusies tumšākos toņos, sagādājot galvenokārt negatīvas emocijas.
Ceturtdienas pievakarē, kad ne tikai Tukumā, bet, domājams, arī daudzviet citur Latvijā gaiss virmoja kārtējā trillera «Dinamo hokejs» jausmās, gluži vai simboliskā vietā - ledus hallē, domes darbinieku aicināti, kopā pulcējās novada uzņēmēji. Šādas tikšanās nu rīkošot reizi ceturksnī. Pirms tam jau vairāk vai mazāk regulāri darbojies arī Tukuma uzņēmēju klubs. Arī tur, tāpat kā...
Kad pagājušajā nedēļā noskatījos izrādi pēc Čehova «Tēvoča Vaņas» - «Jāņonkulis», aizgāju no tās ar tik lielu bezcerības sajūtu, ka ilgi neradu tai vietu.
Līdz ar pavasara paliem sava veida plūdmaiņas, kā jau tas vēlēšanu gadā pieklājas, piedzīvo arī Latvijas politiskā vide.
20. martā 19.33 sākas pavasaris. Un par to jau liecina ne tikai ieraksts kalendārā vien. Diena un nakts būs vienādā garumā un katra nākamā diena kļūs vēl par sprīdi garāka. Astronomi skaidro, šajā dienā saule pāriet no debess dienvidu uz ziemeļu puslodi. Savukārt dabas norišu pētnieki, kas ciešā tur senču tradīcijas, vēsta, - 20. marts ir arī Vēja diena - kāds vējš šajā dienā iepūš, tāds pārsvarā pūtīs visu pavasari.
