Par to, ka būtu garlaicīga dzīve Tukumā un tuvākajā apkārtnē, sūdzēties nudien nevajadzētu. Kad trīs dienas būs svinēti novada svētki un to augstākā nots - Dārza un mūzikas svētki Jaunmokās, klāt jau Līgo un Jāņi. Un, ja pieturamies pie vecām tradīcijām - Jāņus svinam līdz pat Pēteriem. Bet pēc Pēteriem jau tūdaļ klāt arī trīs dienu garie Rožu svētki.
Trešdienas rīts Latvijas medijos nāca ar sēru ziņu - mūžībā aizgājis «Līvu» mūziķis Jānis Grodums. Ne viņu pazīstu, ne dzīvē redzējis, tomēr dažas no Groduma dziesmām līdz sirdij aizgājušas - kaut vai «Dzimtā valoda», ko gribēdams nevaru izdziedāt ar to sāpi un garšu, kas Grodumam - nu jau pagātnē. Un noliecot galvu cieņā par viņa...
Gandrīz katru mērķi (vietu) var sasniegt, ejot gan vieglāko, gan grūtāko ceļu. Vieglākais rezultātu dod ātrāk, spēka, laika un līdzekļu prasa mazāk, taču... Spiežot "gāzi grīdā", sajūsminoties par ātrumu un vējiem, kas svilpo gar ausīm, var nepamanīt ne vien putekļu mākoņus visapkārt, bet arī pagriezienus, līkumus un krustojumus, un atgūties vien tad, kad esam "iebraukuši...
Šo sleju zināmā mērā varētu uzskatīt par tādu kā atvainošanos neklātienē. Atvainošanos mūsu Valsts Prezidentam Valdim Zatleram. Par to necieņu, ko pret viņu līdz šim jutu un šad tad arī visai atklāti paudu... Ar savu pēdējā laika stāju un rīcību Prezidents (Re, beidzot bez piespiešanās varu uzrakstīt tā, kā pienākas, - ar lielo burtu!), manuprāt,...
Turpinot kolēģa aizsākto, gribējās padalīties ceļojuma iespaidos. Nesen bija radusies iespēja doties pretī vasarai un lielās devās patērēt Latvijā tik iztrūkstošo saules gaismu Turcijā. Un, kā jau visur: ja kaut reizi apņēmies degunu izbāzt ārpus savas viesnīcas robežām, iespaidi lejas kā no pārpilnības raga un gribot negribot izdari kādus secinājumus gan par zemi, gan cilvēkiem,...
Lai arī šis kopš paša sākumā ir Saeimas vēlēšanu gads, kopš aizvadītās sestdienas 100 mūsu nākamajiem priekšstāvjiem esam pienākuši prāvu soli tuvāk. Jo - sākusies priekšvēlēšanu kampaņa. Un, kamēr nebūsim uzzinājuši šos 100 laimīgos, priekšvēlēšanu kampaņa būs neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa - ar "neatkarīgām" diskusijām, partiju "uzsauktiem" un apmaksātiem pasākumiem, reklāmas plakātiem un cilvēka auguma...
Tā gadījās, ka nedēļas sākumā sabiju mūsu galvaspilsētā - Briselē; līdz ar žurnālistu grupu ciemos pie eirodeputātiem. Par brauciena oficiālo pusi jau cits stāsts, šoreiz dažos vārdos par Eiropas mākslas atvēzienu.
1. jūnijā visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā bērnu aizsardzības diena. Par Bērnu aizsardzības dienu kā svētkiem mēs varētu runāt ilgi un daudz, ja vien... nebūtu pēdējo nedēļu traģiskā notikuma Lestenē, ja no kādas citas ģimenes pusaugu dēls nebūtu izvēlējies labprātīgi aiziet uz... Nekurieni. Ja slimnīcās neārstētos vecāku sasisti zīdainīši, ja psihologi gadiem ilgi nestrādātu ar...
Šodien Praviņu skolas 125. jubileja, tajā un arī citās skolās - eksāmenu laiks, tepat jau arī īpašā - bērniem veltītā diena... Bet te - nelaime Lestenē. Un - vārdu nav... Vien jāteic, ka katra ģimenes traģēdija ir tikai aisberga redzamā smaile, bet zem ūdens, svešu acu apslēpta paliek tiešām smagas sadzīves daļa... Vainot kādu no...
Šoreiz mani rakstīt iedvesmoja kāda pavisam nevainīga reklāma (bez jebkādiem politiskiem zemtekstiem), kas vēstījas par jaunu uzlabojumu digitālajām fotokamerām - tai ir divi ekrāni. Proti, nu labākā kvalitātē varēsim knipsēt paši sevi. Kurš gan nav redzējis portālos tās piemīlīgi naivās bildes, kur fons tiešām ir tikai fons, jo visu attēlu aizņem cilvēka seja (tuvplāna tuvums...
Pirmdienas rīts nāca ar ziņu, ka aizvadītajā nedēļā atkal noslīkuši vairāki bērni. Ko tādu dzirdot, sirds aizsāpas par nelaimi, kura skārusi ģimeni un kā ēna tai staigās līdzi visu mūžu. Var tikai līdzi just. Taču tādos brīžos uzreiz prātā nāk arī cita doma - kāpēc tā notiek? Vai tiešām par maz runāts, stāstīts un izskaidrots...
Televizoru bez stresa skatīties jau vairs nav iespējams. Ik pa laikam reklāmas rullītis sāk runāt eņģeļu mēlē: "Es paņēmu stopētāju, es aizvedu spaini medu, es par labu Latviju...." Un tā vakara laikā neskaitāmas reizes. Un nu ir tā - tiklīdz šīs balsis atskan, jau paliek slikti, jo neesam jau vakarējie, zinām, ka Stendzenieks sācis jauno...
Atzīšos - pēdējā laikā jo īpaši sirdīgi esmu ķēries pie dārza darbiem. Uz to mudinājuši vairāki lietderīgi apsvērumi: pirmkārt, uzlabotā kuņģa nodzīšanas iespēja; otrkārt - cerība uz veselīgu pārtiku; treškārt - izdzīvošanas iemaņas pirmatnēju insektu un dzīvnieku pasaulē. Tā ir ērta un tonizējoša programma ikvienam, kas dzīves rudenīgajā pilnbriedā. Raugi, es nesaskumstu, ja vecās bikses...
Šoreiz - vispirms par to NEO, kas rakstāms ar lielajiem burtiem, jo tieši šis informātikas speciālists pēdējā laikā kļuvis par valsts mēroga sensāciju, joprojām dara raizes gan valdībai kopumā, gan atsevišķiem valdības, biznesa un partiju "publiskajām sejām"... Pat iekšlietu ministre un valsts drošības institūcijas vairs nevar lāga saprast, kas darāms, lai atgūtu kontroli pār situāciju....
Pēdējo dienu svarīgākās ziņas godā - zinātnieka Ilmāra Poikāna jeb Neo likteņa pavērsieni. Domāju, ka pārstāvu lielākās daļas viedokli, ja teikšu - žēl, ļoti žēl, ka viņu noķēra... Un ne tāpēc, ka man būtu dziļš naids pret valdīšanu, pastāvošo iekārtu un ka mīļākais varonis būtu Robinu Huds. Laikam pat saprotu laimes pilno smaidu policijas vadības...
Ja cilvēkiem jautā (vai tas būtu uz ielas, vai anonīmā interneta vidē), kā viņi vērtē vienu vai otru valdības lēmumu, liela daļa atbilžu, man domāt, būtu cenzējamas, pirms pārpublicējamas kādā pieklājīgā izdevumā. Kaut ekonomikas eksperti sola "labākus laikus" (piesardzīgi, bet tomēr!), cilvēki-parastie ir nokaitināti, jo labo ziņu tai sabiedrības daļai, kas no plikas saules gaismas...
Pāris gadus biedēti un uz savas ādas izjutuši ekonomiskās krīzes visus iespējamos priekšvēstnešus, realitāti un sekas, cilvēks Latvijā no visas sirds ilgojas pēc laimīgām beigām. Pareizāk - laimīga risinājuma. Tāpēc katrs cerīgs piemērs vai gadījums tiek uzvērts kā labākas dzīves apsolījums. Par tādu uztveru (un zinu, ka citi domā līdzīgi), piemēram, darba piedāvājuma sludinājumus šuvējām...
Rīt 8. maijs - nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena. Šķiet, dzīves vēstures grāmatā nav pretrunīgākas lappuses par šo: viens brālis vienā armijā, otrs - pretējā ierakumu pusē... Un ne viens, ne otrs, savas brīvas gribas vadīts... Lielvaras lika, pavēlēja, aizsūtīja. Nelīdzēja ne mātes, ne līgavas asaras, nedz paša gribēšana vai nevarēšana...
Ik pa brīdim, rakstot redakcijas sleju, iegadās kādas zīmīgas jubilejas vai atceres dienas priekšvakars. Arī šoreiz, kad, sagaidot Satversmes sapulces sasaukšanas 90. un Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20. gadadienu, esam pagarāku brīvdienu priekšnojautās. Un, izrādās, tieši gaidāmās brīvdienas, ir svarīgākais, ko aptaujātie valsts iedzīvotāji par šiem iezīmīgajiem mūsu valsts vēstures notikumiem zina... "Nu un, vai tad...
Par tiem, kas nespēj domāt kopsakarībās, mēdz sacīt, ka viņi aiz kokiem neredzot mežu... Visu sestdienu, masu medijos klausoties jūsmīgos savākto atkritumu maisu uzskaitījumus, brīžam tīri vai kliegt gribējās: "Kad mēs beidzot varēsim priecāties par to, ka ir sagatavoto maisu pārpalikums?!" Un vēl: ja esam nolēmuši kļūt par tīrāko valsti Eiropā, kur daba saglabāt iespējami...
Ir divas lietas, ko svinību vai vienkāršas sarunas laikā, ja svarīgi saglabāt draudzīgu gaisotni, labāk cilāt nevajadzētu - politiku un reliģiju! Te katram ir sava "dzelžainā" pārliecība un atradīsies argumenti, lai viedokļa pretinieku mēģinātu līdzināt ar zemi. Īsāk sakot - neiesaku.
Kad sāku apdomāt šo sleju, prātā uzreiz ienāca viena doma - kāpēc tad, ja sūdzība skar ārstu, skolotāju vai kultūras cilvēku, to iztirzāt un atbildi meklēt ir daudz grūtāk, nekā, ja problēma gadījusies kādā citā sfērā, piemēram, komunālajā. It kā jau visi ūdensvadi, neremontētās ielas, izdegušās spuldzes ir vistiešākajā saistībā ar cilvēku, tomēr nejūties tik emocionāli iesaistīts, kā jau sākumā pieminētajos gadījumos.
Pavasaris atnācis gan ar Meža dienām, gan lielo pavasara talku. Šie pasākumi viens otru lieliski papildina. Vispirms, protams, jāsakopj apkārtne, jāsavāc draza un jācer, ka kādreiz pie kārtības būsim tā pieraduši, ka, nometot plastmasas pudeli vai čipšu paciņu, beidzot sajutīsim pamatīgu diskomfortu...Savukārt Meža dienās esam aicināti stādīt birzis, alejas, apstādījumus pie baznīcām, skolām, slimnīcām un citām sabiedriskām vietām. Tā vismaz teikts politiķu parakstītajā aicinājumā.
