Gadu no gada mūsu kārtības izpausmēs nekas daudz nemainās, tāpēc uzskatu par savu pienākumu atkal runāt par prātīgo un nesaprātīgo... Savādi, bet laikā, kad daudzviet plūdi vēl ir nopietna realitāte, citviet ziņo par rekordlielu kūlas ugunsgrēku skaitu. Nu ko lai saka - ja Dievs grib kādu sodīt, tad atņem prātu...
Laikā, kad vieni apgalvo, ka paļauties var tikai uz sevi, bet citi - ka tikai uz Dievu, paralēli notiek ļoti daudz arī citu interesantu lietu!
Pilsētas ielās plīvo ar melnām lentām iezīmēti Latvijas valsts karogi - sēras, kas pārņēmušas Poliju, atbalsojas it visur pasaulē, arī Latvijā. Aviokatastrofa, kas aiznesusi lielākās Eiropas valsts vadītāju dzīvības, rada visdažādākos minējumus un pārdomas. Minējumu vidū vislielākās diskusijas raisa divas versijas - "Krievijas roka" un "cilvēciskais faktors". Jā, Lehs Kačiņskis bija pamatīgs dadzis daudzu acīs....
Ļoti iespējams, tā ir vistīrākā bioķīmija, ka saules ietekmē kļūst mazliet priecīgāk ap sirdi un dzīve rādās gaišākos toņos. Bet tik pat labi - varbūt nekādu tiešu sakarību starp gadalaiku mijām un pašsajūtu nav... Tomēr, apkārt paraugoties, pēdējā laikā cilvēki šķietās kļuvuši tādi kā mierīgāki un mazliet priecīgāki...Vai tiešām sākam atkal nedaudz pacelties no "trekno...
Jau tobrīd, kad avīzē uzrakstījām, ka Tukuma novada dome pirms pārcelšanās uz jaunām telpām Talsu ielā 4 gatavojas visu ēku kosmētiski remontēt, uzklausījām dažādus lasītāju viedokļus.
Klusā nedēļa beigusies gan kristiešiem, gan tiem, kuri ievēro senās tautas gudrības. Klāt Lieldienas. Seno tradīciju kopēji, dzīvesziņas un senču sakņu meklētāji gan pavasara Saulgriežus jau nosvinējuši 21. martā, taču domāju, ka viņi svētdien to darīs vēlreiz. Savukārt kristieši svētdien svinēs Kristus augšāmcelšanos. Turklāt Lieldienas šogad sakrīt vienā dienā visām konfesijām. Lielākā daļa ļaužu, vienkārši...
Smieties ir veselīgi. Smiešanās nerviem ir tas pats, kas vingrošana muskuļiem - lūk, atziņas, kas īsti piemērotas Smieklu dienai. Grūtāk atrast iemeslus tam līksmi pacilājošajam fizioloģiskajam procesam, kas var izpausties gan kā zvaigājošas skaņas, gan spurgšana, ķiķināšana, elpas aizture, kam seko spējš spurciens vai laidenāks sīciens, vai gluži vienkārši vīrišķi raupja neartikulētu patskaņu atkārtošana, ko...
Pirmdienas rīts liek domāt, ka šī nedēļa būs īsti raiba. Noteikti - raibāka par visraibāko Lieldienu olu! Žēl vienīgi, ka šoreiz dzīve iekrāsojusies tumšākos toņos, sagādājot galvenokārt negatīvas emocijas.
Ceturtdienas pievakarē, kad ne tikai Tukumā, bet, domājams, arī daudzviet citur Latvijā gaiss virmoja kārtējā trillera «Dinamo hokejs» jausmās, gluži vai simboliskā vietā - ledus hallē, domes darbinieku aicināti, kopā pulcējās novada uzņēmēji. Šādas tikšanās nu rīkošot reizi ceturksnī. Pirms tam jau vairāk vai mazāk regulāri darbojies arī Tukuma uzņēmēju klubs. Arī tur, tāpat kā...
Kad pagājušajā nedēļā noskatījos izrādi pēc Čehova «Tēvoča Vaņas» - «Jāņonkulis», aizgāju no tās ar tik lielu bezcerības sajūtu, ka ilgi neradu tai vietu.
Līdz ar pavasara paliem sava veida plūdmaiņas, kā jau tas vēlēšanu gadā pieklājas, piedzīvo arī Latvijas politiskā vide.
20. martā 19.33 sākas pavasaris. Un par to jau liecina ne tikai ieraksts kalendārā vien. Diena un nakts būs vienādā garumā un katra nākamā diena kļūs vēl par sprīdi garāka. Astronomi skaidro, šajā dienā saule pāriet no debess dienvidu uz ziemeļu puslodi. Savukārt dabas norišu pētnieki, kas ciešā tur senču tradīcijas, vēsta, - 20. marts ir arī Vēja diena - kāds vējš šajā dienā iepūš, tāds pārsvarā pūtīs visu pavasari.
Laikam jau tāpēc, ka pavasarī vairāk plāno, ne dara, arī es iespringšos paprātot - par problēmu sakni. Skaties, kā gribi, - visās nelaimēs vainīgi citi. Kurš netic, lai padomā - kurššš vainīgs grēku plūdos un citās dabas kataklizmās!? Visiem tāpat skaidrs, Kurš! Ja Viņam pakļaujas Daba - mūsu iztikas, prieka un ciešanu avots, tad loģiski...
Pēc nacistiskās Vācijas kapitulācijas apmēram 25 000 latviešu karavīru nonāca Rietumu sabiedroto gūstā. Nometnē Beļģijā 1945. gada 28. decembrī bijušie latviešu karavīri nodibināja «Daugavas vanagu» organizāciju, kas 1952. gadā nolēma, ka turpmāk tā 16. martu atzīmēs kā Latviešu leģiona piemiņas dienu.
Kādu laiku aizbraucot tā patālāk no mājām, rodas iespēja iegūt mazliet citādu, no ikdienības atšķirīgu skatu punktu uz lietām, vietām, notikumiem un arī cilvēkiem.
Vietējie zinātnieki izpētījuši, ka jau pēc gadiem 20 Latvijas zemi pastāvīgi mīdīs vairs tikai divi miljoni latviešu. Negribīgi vairojamies, strauji izmirstam un vēl - naski izbraucam! Taču tāds nu šķiet ir to mazo nāciju liktenis - vienmēr jāpatur prātā, ka mūsu - viens-divi - un var arī nebūt pavisam.
Pēc paziņojuma medijos, ka vienīgā reālā Eiropas nauda, ko katrs daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājs var piesaistīt sev un savam dzīvoklim, ir tā, kas dabonama siltināšanas projektos, aktivizējušies gan naski naudas apguvēji firmu veidolā, kuri sola zelta kalnus, gan iedzīvotāji. Jo - kurš nekāro naudas un kurš nekāro mazākas maksas par siltumu? Un kā (firma) var nesolīt,...
Nākošā nedēļa iesāksies ar svētkiem - 8. martu, Starptautisko sieviešu dienu. Kopš 2008. gada šī ir kļuvusi par oficiāli atzīmējamu dienu. Atšķirībā no Mātes un Sv. Valentīna dienas, šajos svētkos apsveikumus saņems visas sievietes.
Zinu: ne saukts, ne gaidīts reiz pienāks arī tas laiks, kad savu bērnību atcerēšos daudz labāk par aizvakardienu, kad sīki un smalki varēšu atstāstīt savu pirmo randiņu ar puisi, bet ikdienas darāmos darbus, kas piemirsušies, lūkošu piezīmju kalendāriņā... Iespējams, ka šis "senums" jau tagad pietuvojies ciešāk, nekā pati to uztveru. Un varbūt tieši tāpēc gribas...
Šķiet, neesmu vienīgā, kurai, kaut arī ziema ir mīļa - beidzot tā ir līdz kaklam. Un lai nu kas, bet pārdomas par pēdējo gadu dabas zinātnieku lielo biedu - "globālo sasilšanu" - ne tikai nolien skaidrā saprāta tālākajos apcirkņos, bet pat sāk šķist neticamas!? Un kad prātojumi aizslīd pavisam ķecerīgā virzienā (no sērijas - "sū ar visiem kūstošajiem ledājiem - ka tik Latvijā kļūst siltāks!"), uzduros uz pastāvējušu, tomēr varen intriģējošu ziņu, kas stāsta, ka problēma - "globālā sasilšana" varbūt ir pārāk uzpūsta.
Varbūt vecums nāk ar zināmu daļu piesardzības. Kaut vai atceroties, ka to, ko atļāvos pusaudža gados, tagad, labi zinu, vairs noteikti nedarītu. Piemēram, skrejot vienaudžu barā, vai mazums reižu gadījās nobrāzt rokas, kājas, elkoņus... Un nemaz tā īpaši negribējās nobrāzumus rādīt vecākiem - kas zina, vēl ko aizliegs... Bijām ielāgojuši: ja vasarā pēc šāda negadījuma aizskrējām uz jūru nopeldēties, pušums ātri vien aizvilkās un sadzija. Jūras ūdenī taču esot jods un sāls, kas attīra un dziedē. Jūras peldes radīja īpašu spirgtumu, kaut gan toreiz jau par to tā īsti nemaz nedomājām. Tie bija 50., 60. gadi.
Sirds jau ar daudz ko pilna - kā sačurāta kupena, tāpēc sāksim ar vieglāko - ar to, kas pa virsu... Tas mans klusais iesmējiens par sporta kaislībām - godāti cilvēki tagad negulētām sejām skumji velk darbadienu ar vienu cerību - sagaidīt nākamo spēli, nākamās kaislības Vankūverā. Tikām mūsu pašu iluzionists Paļčevskis Maskavā uzstādījis pasaules rekordu - 64 stundas ledus klucī nostāvējis i apsaldējies! Kurš līdzi juta un pārdzīvoja!?...
Nu jau gandrīz divus mēnešu nodzīvojuši 2010. gadā, svētdien - ar lielākām vai mazākām atrakcijām - sagaidījām arī ķīnisko Baltā Tīģera gadu. Pie viena, protams, nosvinot arī Valentīna dienu... Un tad nāks joprojām neviennozīmīgi vērtētais 8. marts, un tad - Lieldienas - kopīgas gan kristiešiem, gan dziļi neticīgajiem...
