Laikam jau tāpēc, ka pavasarī vairāk plāno, ne dara, arī es iespringšos paprātot - par problēmu sakni. Skaties, kā gribi, - visās nelaimēs vainīgi citi. Kurš netic, lai padomā - kurššš vainīgs grēku plūdos un citās dabas kataklizmās!? Visiem tāpat skaidrs, Kurš! Ja Viņam pakļaujas Daba - mūsu iztikas, prieka un ciešanu avots, tad loģiski...
Pēc nacistiskās Vācijas kapitulācijas apmēram 25 000 latviešu karavīru nonāca Rietumu sabiedroto gūstā. Nometnē Beļģijā 1945. gada 28. decembrī bijušie latviešu karavīri nodibināja «Daugavas vanagu» organizāciju, kas 1952. gadā nolēma, ka turpmāk tā 16. martu atzīmēs kā Latviešu leģiona piemiņas dienu.
Kādu laiku aizbraucot tā patālāk no mājām, rodas iespēja iegūt mazliet citādu, no ikdienības atšķirīgu skatu punktu uz lietām, vietām, notikumiem un arī cilvēkiem.
Vietējie zinātnieki izpētījuši, ka jau pēc gadiem 20 Latvijas zemi pastāvīgi mīdīs vairs tikai divi miljoni latviešu. Negribīgi vairojamies, strauji izmirstam un vēl - naski izbraucam! Taču tāds nu šķiet ir to mazo nāciju liktenis - vienmēr jāpatur prātā, ka mūsu - viens-divi - un var arī nebūt pavisam.
Pēc paziņojuma medijos, ka vienīgā reālā Eiropas nauda, ko katrs daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājs var piesaistīt sev un savam dzīvoklim, ir tā, kas dabonama siltināšanas projektos, aktivizējušies gan naski naudas apguvēji firmu veidolā, kuri sola zelta kalnus, gan iedzīvotāji. Jo - kurš nekāro naudas un kurš nekāro mazākas maksas par siltumu? Un kā (firma) var nesolīt,...
Nākošā nedēļa iesāksies ar svētkiem - 8. martu, Starptautisko sieviešu dienu. Kopš 2008. gada šī ir kļuvusi par oficiāli atzīmējamu dienu. Atšķirībā no Mātes un Sv. Valentīna dienas, šajos svētkos apsveikumus saņems visas sievietes.
Zinu: ne saukts, ne gaidīts reiz pienāks arī tas laiks, kad savu bērnību atcerēšos daudz labāk par aizvakardienu, kad sīki un smalki varēšu atstāstīt savu pirmo randiņu ar puisi, bet ikdienas darāmos darbus, kas piemirsušies, lūkošu piezīmju kalendāriņā... Iespējams, ka šis "senums" jau tagad pietuvojies ciešāk, nekā pati to uztveru. Un varbūt tieši tāpēc gribas...
Šķiet, neesmu vienīgā, kurai, kaut arī ziema ir mīļa - beidzot tā ir līdz kaklam. Un lai nu kas, bet pārdomas par pēdējo gadu dabas zinātnieku lielo biedu - "globālo sasilšanu" - ne tikai nolien skaidrā saprāta tālākajos apcirkņos, bet pat sāk šķist neticamas!? Un kad prātojumi aizslīd pavisam ķecerīgā virzienā (no sērijas - "sū ar visiem kūstošajiem ledājiem - ka tik Latvijā kļūst siltāks!"), uzduros uz pastāvējušu, tomēr varen intriģējošu ziņu, kas stāsta, ka problēma - "globālā sasilšana" varbūt ir pārāk uzpūsta.
Varbūt vecums nāk ar zināmu daļu piesardzības. Kaut vai atceroties, ka to, ko atļāvos pusaudža gados, tagad, labi zinu, vairs noteikti nedarītu. Piemēram, skrejot vienaudžu barā, vai mazums reižu gadījās nobrāzt rokas, kājas, elkoņus... Un nemaz tā īpaši negribējās nobrāzumus rādīt vecākiem - kas zina, vēl ko aizliegs... Bijām ielāgojuši: ja vasarā pēc šāda negadījuma aizskrējām uz jūru nopeldēties, pušums ātri vien aizvilkās un sadzija. Jūras ūdenī taču esot jods un sāls, kas attīra un dziedē. Jūras peldes radīja īpašu spirgtumu, kaut gan toreiz jau par to tā īsti nemaz nedomājām. Tie bija 50., 60. gadi.
Sirds jau ar daudz ko pilna - kā sačurāta kupena, tāpēc sāksim ar vieglāko - ar to, kas pa virsu... Tas mans klusais iesmējiens par sporta kaislībām - godāti cilvēki tagad negulētām sejām skumji velk darbadienu ar vienu cerību - sagaidīt nākamo spēli, nākamās kaislības Vankūverā. Tikām mūsu pašu iluzionists Paļčevskis Maskavā uzstādījis pasaules rekordu - 64 stundas ledus klucī nostāvējis i apsaldējies! Kurš līdzi juta un pārdzīvoja!?...
Nu jau gandrīz divus mēnešu nodzīvojuši 2010. gadā, svētdien - ar lielākām vai mazākām atrakcijām - sagaidījām arī ķīnisko Baltā Tīģera gadu. Pie viena, protams, nosvinot arī Valentīna dienu... Un tad nāks joprojām neviennozīmīgi vērtētais 8. marts, un tad - Lieldienas - kopīgas gan kristiešiem, gan dziļi neticīgajiem...
Rīt - visu Mīlētāju diena. Turklāt, kā ziņo vēsturiskas atsauces, īpaši tā veltīta mīlētājiem, kurus vieno svētās laulības saites. Vai vismaz tiem, kas pēc tām tiecas, nevis atrunājas ar noraidošu: "Vispirms pamēģināsim, varbūt nekas nesanāk..."
Neesmu ne pensionāre, ne tiesnese, un manā bankas kontā nu tiešām neglabājas nekādi uzkrātie miljoni, tādēļ pārāk nopietni nesatraucos, kad pērn valdība pieņēma lēmumu visu ko apgriezt un vēl papildus ar nodokļiem aplikt. Nu, jā - šis tas kļuva dārgāks, aldziņu arī sakasīt grūtāk (jo nodoklis lielāks)...
Domāju - reti kurš šogad apgalvos, ka ziema nav gana balta un gana skaista. Otrdienas rītā pēc puteņa ar skaudību noraugos uz «Šlokenbekas» laukumiem, kas jau pēc septiņiem atbrīvoti no sniega.
Lai cik daudz nebūtu runu par dažādām negācijām pašu mājās un pasaulē, ir vērts padomāt, cik daudz no tā, kas mūs satrauc, tā arī paliek runu līmenī...
Par dažāda mēroga izšķērdēšanām, pusnelikumībām vai pat klajām ar likumu nesavienojamām izdarībām valsts un pašvaldības iestādēs var kaut kur izlasīt vai sadzirdēt teju katru nedēļu.
Kas labāks - gudrs nelietis (zaglis, izšķērdētājs, liekulis...) vai godīgs (labsirdīgs, iejūtīgs, izpalīdzīgs) muļķis (diletants, materiāli trūcīgs, kuplas ģimenes galva...)? Šķiet, redakcijas slejās šī jautājuma visdažādākās variācijas izvirzītas vairākkārt, un, spriežot pēc aktīvās lasītāju reakcijas, ne nieka no savas aktualitātes nav zaudējušas joprojām. Skaidrs, ka, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, šādas diskusijas kļūs jo nozīmīgākas... Jo -...
Darbs un... nedarbs. Darīt un... nedarīt... Apbrīnojami, cik daudz ir vārdu ar vienu sakni, un cik daudz jēdzienu tie sevī ietver! Šī atziņa man nāca kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, kā āmura belziens pa galvu, kad, pienākumu pildot, reiz iegriezos kādās mājās. Kad durvis pēc zvana atvērās un saimnieks pakāpās sāņus, mani ielaizdams, droši...
Ik pa laikam dažādu masu mēdiju rakstu galos un raidījumos tiek meklētas atbildes uz dižķibeles laikā tik interesanto jautājumu - kāda nu būs Latvijas tuvākā un tālākā nākotne, ja tā neizbēgami iepinusies daudzmiljonu parādsaistībās? Un - vai vispār šos parādus vajadzēja uzņemties?
Lai arī vēlēšanas, šķiet, vēl aiz kalniem, šonedēļ pulciņš mediju pārstāvju diskutēja par godīgumu, domājot par gaidāmo Saeimas ievēlēšanu.
Šķiet, problēmas ar veselību aizvien vairāk mūs piespiedīs pievērst uzmanību tam, ko ikdienā lietojam pārtikā. Protams, nevaļīgais un steidzīgais laikmets mūs dažkārt sagriež kā vāveri ritenī un liedz kārtīgas ēdienreizes. Un tikpat viegli pakļauj vilinājumam, piedāvājot plaši reklamētu produktu klāstu - dažādas šokolādes, smalkmaizītes un citu, tā saukto, neveselīgo pārtiku.
Tik pasakaini sarmots rīts, ka uz brīdi piemirstas bargais rēķins par siltumu dzīvoklī...Tik smaidīgs pretimnācējs, ka domās jau esmu piedevusi steidzīgajam šoferītim, kurš tikko nepalaida mani pāri gājēju pārejai...Tik iejūtīga veikala pārdevēja, ka ātri vien pagaist sarūgtinājums, ko piedzīvoju uzlaikošanas kabīnē, konstatējot, ka esmu bijusi "pārāk slaidās domās" par sevi...
1. janvāris šogad īpašs. Un ne tikai labā nozīmē - dažādos valdības lēmumos šī diena iezīmēta kā daudzu likumu, noteikumu, grozījumu spēkā stāšanās laiks un tādējādi arī pārmaiņu sākums. Pāris nedēļu laikā pieņemtas teju 300 izmaiņas dažādos likumos un noteikumos. Spēkā stājas "kaudze" jaunu nodokļu. Kūp galvas grāmatvežiem un dažādu valsts dienestu darbiniekiem - kā to visu jauno pašiem saprast? Kā citiem izskaidrot?!
