Varbūt, ka iekšienē viss izskatās un arī ir labāk, bet no malas – diezgan smieklīgi. Tā par domes uzlikto dienesta ieejas paziņojumu pie ierastās galvenās ieejas ēkā Talsu ielā 4 saka garāmgājēji. Citi atmet ar roku un saka – ne man kādreiz to domi vajadzēja, ne tagad vajag ar visām dienesta vai nedienesta ieejām un apkalpošanas centriem…

Tā kā žurnālistam parasti šādas norādes bijušas nebijušas, nereti šķiet, ka arī parastam cilvēkam tāds uzraksts bijis nebijis. Ja kaut kas jānokārto, iet domē un runā. Tomēr, izrādās, tās vis turpmāk nav domāts. Kā domāts – par to lasiet šīsdienas avīzē. Lai gan – pat pēc sīkās iztaujāšanas palikusi tāda kā nepadarīta darba sajūta (jo vairāk vaicā, jo vairāk jautājumu…) – kas notiks ar ļaužu iemīļoto bibliotēku un vai stingri kontrolētā ieeja ēkā nebūs pirmais solis tās likvidēšanai? Kas notiks ar cilvēkiem gados, kuriem ne vienmēr tieši un skaidri izdosies formulēt nāciena mērķi? Sauks vienu, otru, trešo speciālistu?! Un ja cilvēks piezvanīs pie durvīm, bet kameras lūkotājam viņa seja nepatiks, ko tad darīs – projām raidīs? Teiks, ka īstā speciālista nav uz vietas?
Ja jaunā kārtība ir labākā saziņas forma ar iedzīvotājiem, tad tā ir gaužām savāda, jo tā tiek veidota, nevis atvieglojot kontaktēšanos, bet gan padarot sarežģītāku. Piemēram, vai vieglāk vienam cilvēkam – speciālistam – izstāstīt vajadzību, vai diviem – iedzīvotāju apkalpošanas centra darbiniekam un tad vēl speciālistam? Protams, lai darbiniekiem lieki nebūtu jāstaigā, centrs ir atvieglojums. Tas speciālists, kurš arī līdz šim ļaužu jautājumus, sūdzības, pārmetumus, rāšanos (nereti – pelnītu) uztvēris kā nevajadzīgu amata apgrūtinājumu un milzu nastu, tagad tiks pasargāts, jo visiem uzbrukumiem pretī stāvēs centra darbinieces… Ir taisnība, ka viss jaunais nāk grūti. Un taisnība, ka neba domes darbiniekiem ar cilvēkiem vien visu dienu jārunā, bet svarīgi, lai tad, kad šī saruna nobriedusi, tā būtu ikdienišķa lieta abām pusēm, nevis sazin kāds notikums, kam mēnešiem ilgi iepriekš jāpiesakās. Lai tas, ko gribas vaicāt, uzzināt vai saprast, būtu svarīgs, nevis apgrūtinošs.