Ik dienu pasaulē notiek dažādas nelaimes un vēl lielākas tiek solītas nākotnē – gluži kā kino par globālām katastrofām. Ziemeļkoreja ik pārnedēļas sola svēto atomkaru. Zinātnieki secina, ka 40% okeāna planktona jau iznīcis, bet tas, kā izrādās, esot nozīmīgākais ogļskābās gāzes piesaistītājs; tātad – siltumnīcas efekts izpaudīsies vēl krasāk: dienvidu puslode vērtīsies tuksnesī, bet ziemeļi slīks plūdos. Tuvākajās desmitgadēs šīs vasaras karstuma rekordi kļūšot par normu. Iegūs varbūt vien Krievija – lai nu tur karstuma dēļ izdegot veseli ciemi (tā Ņižņijnovgorodas apgabalā šovasar nodegušas 547 (!) mājas un evakuēti 1662 cilvēki), toties izgudrota iekārta, kas no dūmgāzēm iegūs zeltu! Atliek tik pieslēgt Maskavas un kārtējā nosvilušā ciema smogam… Arī briti neiznīks, jo tā nu ir nācija ar izcilu mantojumu – skat, nule izsolē palaidusi Čērčila zobu protēzi ar sākumcenu – 6200 dolāri. Tāpēc jau tur apkopēji un sētnieki pelna kā mums ministri – slavenību rekvizīti ik uz stūra… Un arī likumus tur ciena – lai pēc naftas noplūdes Meksikas līcī, kas tiek uzskatīta par lielāko ekoloģisko katastrofu ASV vēsturē, spodrinātu enerģētikas giganta British Petroleum tēlu, tā vadītājs Tonijs Heivords tikšot atlaists ar apmēram 12 miljonu sterliņu mārciņu lielu kompensāciju. Mīļi…
Kāpēc to visu stāstu? Tāpēc, ka daba sāk riebt mazajam Dieva līdziniekam, kas virs zemes savairojies miljardos izlaidīgu cilvēciņu; ne velti tie diebj apkārt zili, sarkani, melni un vēl visādi; katrs ar savu viedokli, tiesībām un nozaudētu atbildību. Jautājums ir par to, kā mēs risinām globālas problēmas? Lai ko teiktu tie, kas jūtas pragmatiķi un jebkuru ornitologu sauc par diagnozi, es neredzu pozitīvu tendenci cilvēka un dabas attiecībās… Tā vietā, lai samazinātu izmešu apjomu, industriāli attīstītās valstis atpērk izmešu kvotas no zaļākiem nostūriem; tādiem, kā Latvija… Optimismu mēdz saukt arī par briesmu izraisītu ilūziju – "ar optimismu mēs raugāmies uz nākotnes izaicinājumiem", jo patiesībā nākotne mūs maz satrauc. Kurš gan zina, kas notiks pēc gada? Un – ja nu pēc gada asteroīds, vulkānu parāde vai vēl kas līdzīgs?! Valdība bunkurā, un par pārējiem nospļauties? Tā arī būs – diemžēl, ja par lielām problēmām nesāksim brēkt laikus…