Svētki – Zinību diena – bija vakar. Šodien skolās jau ir parastā darba diena…
Ak, šie skolas gadi! Jo tālākā pagātnē tie atkāpjas, jo biežāk prātā ienāk doma: cik gan daudz ir to, kuriem parastais skolas sols būtu jāpadeldē arī pēc augstskolas beigšanas, arī pusmūžā un pat pensijas vecumā! Mūsu dzīve, mūsu domas, vārdi un darbi ik pa laikam apliecina: ir pietiekami daudz mācību priekšmetu, kuros zināšanas jāpapildina vai vismaz jāatsvaidzina.
Vispirms jau – latviešu valodā, jo gramatikas zināšanas nereti izrādās… vienkārši nožēlojamas! Un pirmie, kam būtu jāsēstas skolas solā, ir gandrīz visi 100 Saeimas deputāti, ministri un daudzas citas amatpersonas, kas tā arī nav sapratušas, ar ko “ka" atšķiras no “kad"…
Arī dabas mācībā zināšanas jāatsviadzina – lai nezaudētu mēra sajūtu, izcērtot Latvijas mežus, paplašinot pilsētas, ierīkojot izpriecu vietas. Lai mācētu atšķirt Holandes tomātu no Latvijas tomāta un spētu novērtēt otrā pārākumu. Lai apzinātos, ka šī zeme, šie ūdeņi un visas pārējās bagātības mums dotas vien prātīgai lietošanai vajadzības gadījumā.
Vēsturē – lai spētu salīdzināt “pirmos Ulmaņlaikus" ar otrajiem. Lai “bāreņu tautas" mūžīgajām sērām spētu argumentēti pretī likt mūsu tautas senvēsturi un tikumus. Lai spētu analizēt un vērtēt gan šodienas sasniegumus, gan grūtības.
Veselības mācībā – lai saprastu, ko mums ikvienam nodara smēķēšana, alkohols, narkotikas un… nekritiska attieksme pret skaļām un košām reklāmām.
Ķīmijā – lai vismaz sadzīves ķīmiju prastu lietot pareizi.
Nenosauktas vēl paliek sociālās zinības, politika, filozofija… Kad skolas solus deldēja šodienas vecākā paaudze, šādu mācību priekšmetu nebija. Neko nezināja par metafiziku. Bija tikai viena partija – tā, kas “mūsu prāts, gods un sirdsapziņa". Un vienīgā filozofija bija marksisms…
Ak, es atkal gribu iet skolā! Vismaz dažas laimīgas stundiņas pasēdēt skolas solā! Jo izrādās, ka pasaule ir pārpilna lietām, par kurām es neko nezinu…