Interneta ikdienas ziņu portāli tik dāsni "putina sēnalas" (kaut kur kādam kaķim galva iesprūdusi konservu kārbā; zirga pajūgs saskrējies ar automašīnu, u.c…), ka ikvienam domājošam cilvēkam kļūst skaidrs: tā ir nespēja vai nevēlēšanās runāt par šobrīd aktuālāko un nozīmīgāko – Saeimas vēlēšanu tuvumu. Tas nozīmē, ka mūsu "kabatas formāta" valstiņā "vecie vēži" joprojām "pasūta mūziku", nepārtraukti rūpējoties, lai tā būtu pietiekami apdullinoša un vienlaikus – tukša. Tāpēc, kā jau paredzēts un iepriekš gudri izplānots, "klausītāju" (tas ir, potenciālo vēlētāju) komentāri tīmeklī uzputojuši neredzētos augstumos: joprojām cits citu apsaukājam par muļķiem un zagļiem; aicinām Valsts prezidentu ieviest kārtību; līdzpilsoņiem iesakām gan balsot, gan ignorēt vēlēšanas; strīdamies par kārtējo partiju un apvienību kārtējām programmām, pat necenšoties panākt skaidras atbildes par iepriekšējo solījumu neizpildīšanas iemesliem… Neaizdomājoties līdz tam, ka "sliktos politiķus" ievēl "labie pilsoņi", kas nepiedalās vēlēšanās… Ignorējot vispārzināmo patiesību, ka vēlēšanu iecirkņa kabīnē būs pildspalva, kuru varam izmantot sev netīkamo kandidātu svītrošanai, lai, mūsuprāt, "jēdzīgie", kas parasti ir saraksta apakšgalā, paceltos uz augšu… Nekur nav sacīts, ka viņus neievēlēs, – precedenti taču ir! Lai atceramies kaut vai iepriekšējās vēlēšanas un Saeimā neiekļuvušos…
Visu iepriekš sacīto atceroties, neviļus ienāk prātā: varbūt patiešām ieklausīties aktiera Jura Žagara kādā TV raidījumā paustajam ieteikumam: "nogriezt skaņu" un vadīties pēc sajūtām? Lai distancētos no agresīvajām priekšvēlēšanu kampaņām, kandidātu "tukšmuldēšanas" un demagoģijas, no partiju un apvienību savstarpējiem ķīviņiem, grūstoties pie potenciālās "siles"… Jādomā, ka tad "ieslēgtos" smadzenes, ierunātos mūsu atmiņu balss, jo… Latvija ir maza valstiņa, un mēs taču zinām, ko katrs politiķis skaļi solījis, ko – klusiņām darījis… Tuvojoties dienai, kad izlemsim savas valsts likteni, tas noteikti ir svarīgāk par sīkām sadzīves ķibelēm!