Vakar starp citām ziņām ievēroju vienu – par to, ka fotoradari turpmāk fiksēs arī to, vai automašīnai laikus veikta obligātā apdrošināšana un izieta tehniskā apskate (tātad, tehniski pilnveidojamies); atkal teksti par to, ka tas uzlabošot satiksmes drošību, Eiropā sen tā darot un vispār – šitā štelle ienes reālu naudu. Vai tad par velti jau no vasaras skandināts, ka būs mums uz lielceļiem savs pusotrs simts fotoradaru, kas spēs tik bildēt un pastam darbu gādāt – sodu kvītis izsūtīt… Cita starpā bija arī pieminēti minimālie sodi – Ls 60 par OCTA apdrošināšanas neesamību un Ls 40 – par laikus neveiktu apskati; teju maigs žests no likumdevēju puses – ja nu cilvēkam abi pārkāpumi kopā, tad sodīs tik par vienu – lielāko pārkāpumu. Pat nezinu kāpēc, šo lasot, neomulīgi top. Vēl skumdinošākas sajūtas – palasot komentārus; tādi it kā tos CSDD asinssuņi būtu sarakstījuši: "Nost ar vecām grabažām! Visas vieglās automašīnas, kam nobraukums lielāks par 250 000 km, – lūžņos!" Un tādā garā – tāds normāli savircots atvēmiens. Tas nudie lika padomāt – kas tos komentārus raksta?! Kā stāsta – lielākoties biroju darbinieki darba laikā, no kuriem savuties lielākā daļa – valsts iestāžu čaklās pelītes – ierēdņi. Tie paši, kuriem pēc deviņdesmitajiem sacēla algas, lai nekorumpētos, kuru štati tika uzpūsti kā nekur Eiropā un kuru vadība, kas krīzē pluinīta gan nešķiet, tomēr velk seno dziesmu – kā maksā, tā strādāsim…
Kādi secinājumi? Ta nekādi jaunie – Latvijas sabiedrība turpina noslāņoties, un krējumam tuvinātie krīzes apstākļos (kad maizīte plānāka) kļūst arvien ciniskāki. Un satiksmes drošības jomā īpaši censoņas – dullinot ar Eiropas kārtību un drošības mantru, arī krīzes apstākļos ceļu nodokļa, tehnisko apskašu, apdrošināšanas un sodu summas ir tikai augušas… Lai nu reizumis ziņās pavīd teksti par pozitīvu tendenci – daždesmit mazāk iereibušo šoferu un negadījumos cietušo, tomēr šie panākumi, tāpat kā pati izvirzītā problēma, būsim godīgi, ir šķaudiena vērta, salīdzinot ar problēmām veselības aprūpē vai sociālo jautājumu risināšanā. Rezumējums skaudrs – neceriet uz veiksminieku iejūtību; šajā zemē katrs pats savas laimes jājējs un bez atstarotāja, kā zināms, – bojā gājējs. Ja agrāk pieglabāja naudu zārkam, tad šodien – pieglabājiet arī sodiem…