Kamēr dabas vērotāji vēro un pētnieki pēta, ziema, kā jau ierasts, iet savu ierasti sniegoto gaitu, daudz par pareģojumiem un prognozēm nesatraucoties. Un tāpat kā gadalaiku maiņa ir nenovēršama, tā arī tradicionālās neērtības, kas saistītas ar ziemu – slideni un aizputināti ceļi; lāstekas un sniega blāķi, kas tā vien tiecas novelties no māju jumtiem; automašīnas, kas aukstos rītos klepo utt. utjp. Tomēr, pat ja burkšķēšana par visiem šiem ziemas "priekiem" pie mums skaitās labais stils, gribētos šoreiz pašiem sev uzsist uz pleca, palepoties un paslavēt. Proti, pat ja naudas pietrūkst ceļu tīrīšanai un ne vienmēr atļaujamies iegādāties pašas labākās ziemas riepas, esam stipri un rūdīti – Latvijā ziema tomēr nav nekāda katastrofa. Vairāk gan labs sarunu temats jebkurā kompānijā.
Tādēļ gribot negribot jāpasmaida, kad kārtējo reizi lasu vai redzu ziņās, kā ar sniegu cīnās tepat – vecajā un gudrajā Eiropā… Nu, piemēram, ne jau pirmo reizi Anglijā redz sniegu. Tikai pēdējos gados sniegam uz zemes labpatīk pakavēties arvien ilgāk. Un, kā izrādās, tādam nelielam snieģelim piecu pirkstu platumā ir spēks, lai britu salās apstādinātu dzīvi teju pilnībā. Ne tur uz skolām, ne darbu kāds īsti iet, turklāt, ierobežotās transporta kustības dēļ, kā pēdējās ziņas liecina, problēmas esot pat ar pārtikas piegādi veikaliem. Aculiecinieki stāsta, ka daļēji pie vainas tas, ka briti vienkārši nezina, kādas īsti sniega lāpstas vai ziemas riepas izskatās, tādēļ arī tik bezspēcīgi ziemas priekšā palikuši!…
Tieši šajā laikā, kad sniegi snieg un putina visā Eiropā, ir īstais laiks tādu palielāku akmeni iemest arī starptautisko aizdevēju un ekspertu lauciņa, lai nu padzīvojas pa īstu ziemu un mēģināja iestāstīt, ka ceļu uzturēšanai Latvijā pārāk daudz tērējam.. Nu kaut vai tāpēc, ka pie mums britu "katastrofa" – ziema – atnāk katru gadu un katru gadu mēs – parasti vidējie eiropieši – to ar pārliecību uzveicam. Tātad, mēs esam ne tikai stipri un vareni, bet esam pat stiprāki un varenāki, nekā pašiem šķiet un tiem tur – Rietumos, izskatās.