Otra ādā neielīdīsi jeb, kā tagad (droši vien angļu valodas vai pasaku ietekmē) saka – otra kurpēs neiekāpsi. Tas ir pirmais, kas ienāk prātā, kad kopā ar invalīdu un viņa draugu biedrības «Apeirons» pārstāvjiem pavērāmies apkārt un ieraudzījām, cik ļoti mūsu pilsētvide (par laukiem jau laikam nav pat vērts runāt) tomēr ir nedraudzīga pret jebkuru...
Teiksiet – kāpēc gan ne? Kā gan laba var būt par daudz? Izrādās, var. Piemēram, saule. Bezgala jauki taču, kad tāds dzeltens siera ritulītis ripinās pa zilo debesu jumu un silda visu, kas uz Zemes! Zālīte brašāk saslejas, putniņi jautrāk rītos modina, jasmīni skurbāk smaržo, kur nu vēl cilvēki – tie, nometuši visu lieko (arī...
Kad piepildītais nedēļas nogales grafiks kombinācijā ar karstuma rekordiem arī burtiskā nozīmē gāž no kājām, par tā sauktajām svaigākajām aktualitātēm pat īsti domāt negribas, kur nu vēl mēģināt par tām izteikties daudz maz ciešamā literārā formā... Tomēr viens mazs virsrakstiņš starp nebeidzamajām ziņu slejām apziņas apcirkņos ir aizķēries pamatīgāk, jo, jau izlasot vien par plāniem...
Tā bija pavēla sestdienas pēcpusdiena, kad laimējās iet cauri vecajam Tukumam. Man nebija mērķa meklēt pilsētas garu vai ko jaunu šai vietā, taču pieķēru sevi atceramies reiz jau izjustas un varbūt pat aprakstītas sajūtas, kas uzrunāja no atvērta loga – līdz ar vārītu kartupeļu smaržu un sarunām pie pusdienu galda. Un tas mudināja apstāties un...
Svētki nomaina svētkus, bet bieži vien sajūtas pēc tiem līdzīgas – pilnīgai laimei kāds mazumiņš pietrūcis. Ja tā godīgi būtu jāatzīstas, tad man laikam vairāk pie sirds būtu rimta un mierīga dzīve un svētku priekam pietiktu ar uzkoptu māju un tikko ceptiem pīrāgiem. Bet kāds iekšējais dīdeklis saka, ka šitāda svētku svinēšana liecina par īsiem...
Jau pagājuši pieci gadi, kopš dzīvojam novados. Paskatoties uz novadu veidošanās procesu no laika attāluma, jāteic, ka milzum daudz naudas tika iztērēts dažādiem pētījumiem: kā novadi būtu veidojami, cik lielu ietaupījumu no novadu veidošanas iegūs, kāda būs satiksme, kur atradīsies novada centri, kā tiks organizēti vienas pieturas pakalpojumi iedzīvotājiem utt. Rosība bija varena, tika sarakstītas...
Ja pirmdiena un otrdiena nolīgota, tad vai vērts iešūpoties darbam atlikušajās nedēļas dienās – tik pelēkās, lietainās, atkal uz rudens tumsu velkošās?... Ne, ne – tā es padomāju savā skaidu lāča galvā un pārvilku strīpu visam, kas aktuāls. Tagad es mīšu agrāk mītu taciņu – atbildēšu uz lasītāju jautājumiem. Pēc redakcijas slejas, kurā krievu šovinisma...
Jauši vai ne, bet pēdējā laikā daudz jādomā par dažādām sistēmu lietām. Un visvairāk par to, ka teorijā apskatītie sistēmu niķi un stiķi izrādījušies tik dzīvotspējīgi gan mūsu nelielajā, labi pārskatāmajā un tik ļoti jaunajā valstī, gan vēl jaunākajos novados un pagastu apvienībās. Izrādās, ka daudzas lielās un arī pavisam mazās sistēmiņas, kas, vismaz sākotnēji,...
Tieši tāds jautājums ienāca prātā, rakstot par iedzīvotāju sapulci Džūkstē, kurā bez formālās atskaites iedzīvotāji uzdeva ļoti daudz jautājumus. Tik daudz, ka Slampes un Džūkstes pagastu pārvalde nekādi nevarēja sevi mierināt ar citu pagastu pārvaldnieku vārdiem – “visu uz vietas nokārtojam, nav ko runāt sapulcēs”. Manā ieskatā tieši šī saziņas forma, kuras obligātums turklāt noteikts...
Žurnālista darbā tieši vai pastarpināti, taču visai regulāri nākas saskarties ar dažāda mēroga un izpildījuma projektiem. Ja godīgi, reizēm, kad e-pastā iepeld kārtējā preses relīze, kur projekta nosaukums vien aizņem divas rindiņas, bet tā jēgas izlobīšanai bezmaz vai jāapmeklē kādi īpaši kursi, ai, kā nagi niez, nospiest izdzēšanas pogu. Un reizēm pat šķiet, ka visa...
14. jūnijs ir sēru diena – Komunistu genocīda upuru piemiņas diena, kurā daudzi dosies uz represēto piemiņas pasākumiem, kas šajā dienā notiek daudzviet. Šajā dienā pie ēkām tiek izkārti karogi ar sēru lentēm.
Šonedēļ Ceļu satiksmes drošības direkcija uzsāk jaunu kampaņu «Dusmīgs, bet dzīvs» ar aicinājumu nesēsties pie stūres reibumā, īpaši vēršoties pie jauniešu auditorijas. CSDD norāda, ka šogad (tātad nepilnu sešu mēnešu laikā) apreibinošo vielu ietekmē notikuši 247 satiksmes negadījumi (par 15% vairāk, nekā pērn šajā laikā) un dzērājšoferu izraisītos negadījumos gājuši bojā deviņi cilvēki – trīs...
Šādu, reiz Viljama Tekerija izdomātu virsrakstu, gribētos likt daudziem mūsu šodienas stāstiem. Nu, kaut vai tam, kurā stāstīts, cik ļoti pasaules sabiedrība nosoda Krievijas šovinistisko imperiālismu.
Lai vai kādas, tomēr vienas vēlēšanas, paldies Dievam, ir jau aiz muguras. Rezultāti un vēlētāju aktivitāte noteikti būtu atsevišķu vārdu plūdu vērta, tomēr mani mierina vismaz uzmācīgo seju, patētisko un smadzeņskalojošo tekstu pazušana no publiskās telpas, pat apzinoties, ka atelpas brīdis būs visai īss... Par to, ka ir sākusies “krēslu deja” jeb stīvēšanās par vietām...
Droši vien ir daudzi skatu punkti, no kuriem vērtēt dzīvi novados šais piecos gados. Tukumniekiem, ja vien dzīve nespiež adresi mainīt un ja pagastos nedzīvo radi, par dzīvi laukos daļas maz. Vajadzīgo minimumu uzzina no preses, un miers. Vienīgais novada mēģinājums pilsētniekus un pagastniekus savienot vienos novada svētkos pirms dažiem gadiem lietus dēļ neizdevās, diemžēl...
Eiroparlamenta vēlēšanas pagājušas. Nudien iestājies tāds kā atslābums – nekaitina uzbāzīgu dāmu un kungu feisi plakātos un drukātajā presē, arī televīzijā par kādu politisko reklāmu mazāk. Arī vēlēšanu rezultāti – cik nu labi varēja būt, tik arī ir, par tiem nebūtu ko gausties. Tomēr neizpaliek arī pēcvēlēšanu mieles, jo zinām, ka vēlēšanās piedalījās mazāk nekā...
Ticiet vai ne, redakcijas sleju autori palūko arī interneta komentārus un – kaut kā zīmīgi – pēdējā laikā, kā uzrakstām ko kritisku par Krievijas politiku vai tās atbalstītājiem, tā izskatās, ka burtiski lapseņu pūznim būtu iespēruši. Tas dabiski liek aizdomāties par divām iespējām – vai nu mūsu laikraksta lasītāju vidū netrūkst kaimiņvalsts patriotu, kas par...
Šoreiz gribas dalīties domās par to, ko… noguļam. Piemēram, gadā vienīgo, kārtējo Muzeju nakti. Šoreiz nerunāšu par vietām, ko apmeklējām, par pasākumiem, ko redzējām, kuros piedalījāmies. Šoreiz – par izjūtām. Par to, kā, stāvot Pastariņa muzeja pagalmā – ar muzeja darbinieču laipni izsniegto sveču vējlukturi rokās, pēkšņi aizmirsām, kurp devāmies un kur atrodamies… Ap mums...
Droši vien ikdienā, kad ejam uz darbu, uz skolu, kad risinām problēmas vai priecājamies par dzīvi, īpaši nedomājam par to, ka dzīvojam Tukumā, ka Tukums ir Rožu pilsēta, kurā notiek Rožu svētki un uz kurieni brauc meklēt smukumu. Mēs vienkārši dzīvojam. Taču pienāk reize, kad par to, gribi negribi, jāaizdomājas. Piemēram, kad tuvojas Tukuma svētki...
Jo tuvāk nāca rīt gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, jo nervozāk jutāmies mēs – laikraksta veidotāji. Tas – lielās atbildības dēļ, jo vismaz reizes piecas dienā nācās piedalīties sarunās un diskusijās ar jums, cienījamiem lasītāji, spriežot, vai un kāpēc vispār šoreiz tomēr būtu jāiet vēlēt. Un tikai pēc tam nāca arī otra jautājumu kārta – par...
Jāsecina, ka, tāpat kā saulainā laikā tiek izgaismoti netīri logi, tā vēlēšanu tuvošanās veicina kandidātu visdažādākās stulbuma izpausmes (jeb viņu reklāmas kampaņu autoru cinismu). Citādāk būtu grūti izskaidrot, piemēram, Grigules centienus mums iestāstīt, ka, tikai pateicoties viņai, darbu turpina Latvijas reģionālās slimnīcas vai ka Šlesera kungam patiesi rūp tautu draudzība, nevis paša biznesa intereses utt....
Zinot ne tik senos notikumus Gruzijā, vērojot Krimas okupāciju un citus asiņainos notikumus Ukrainā, nav iespējams nedomāt un neraizēties par to, cik faktiski mūsu valsts neatkarība ir neaizsargāta un apdraudēta. Par iespējamo Krievijas agresiju uztraucas arī Zviedrija un Somija, kas parakstījušas līgumus par ciešāku sadarbību aizsardzības jomā. Pašreizējā situācijā tikai pēdējais muļķis vai arī nelietis...
15. maijā – Ģimenes diena. Vai kāds bez kalendāra to atceras? Visticamāk, retais, lai gan par ģimeni vai vismaz tuvajiem domājam ik dienas. Bet kas pirmais nāk prātā, iedomājot ne kādu konkrēti, bet ģimeni vispār? Visticamāk, laimīgs pulciņš, kas aizdomīgi līdzīgs tēliem no paklāju, jogurtu vai varbūt suņu barības reklāmām… Jā, laimīgais bariņš, kam, piepulcējot...