Apšuciema pludmale var daudz ko pastāstīt par saviem apmeklētājiem. Ceru, ka par mani tā ir visai labās domās, jo es pēc atpūtas nevajadzīgos pārpalikumus aiz sevis neatstāju, pat vairāk – iepriekšējā pludmales apmeklējuma reizē mani pārņēma nepārvarams sabiedriskais apzinīgums un es plastmasas maisiņā iepakoju arī to, ko pametuši citi, un man laimējas aiz auss izvilkt...
Re, druvās sācies ražas laiks un vienlaikus zeme tiek gatavota ziemāju sējai. Nu gluži tāpat kā mūsu valsts partiju politikas lauciņā, kas, sīkpleķīšos sagriezts, gatavojas jaunam augšanas un briešanas – 12. Saeimas – laikam. Konkurence liela – uz vienu iespēju saules apspīdēto viedajo vietu cerīgi lūkojas 11, 6 dižvīri un dižsievas. Tāpēc šis nu atkal...
Šajās dienās novērtēju dzeramā ūdens pieejamību – kaut vai to, ka var vienkārši atgriezt ūdens krānu un dzert, cik tīk. Ka ir peldamas peldvietas. Šīs šķietami pašsaprotamās lietas, kas ļauj sadzīvot un izturēt mūsu platuma grādos anomāli ieilgušo karstumu. Un vienlaikus piedzirksteļo sīkdomas par to, kā ir citur – ka Barselonai dzeramo ūdeni kuģos pieved,...
Šīs pārdomas radās satiksmes autobusā, noklausoties (nu tiešām nebija nekādas iespējas to visu nedzirdēt) divu puišu sarunu par ieguvumiem un zaudējumiem skolā, kuras durvis tikai nesen kā aizvērušās. Par laimi, autobuss Tukumā iegriezās caurbraucot, tāpēc nosauktie uzvārdi bija sveši, tomēr šaubu nebija, ka tieši tie cilvēki tika vainoti par centralizēto eksāmenu procentuālajiem vērtējumiem. Skaidrs, ka...
Vasaras saulgriežu laikā Mežparka estrādē ar lielu saviļņojumu noskatījusies un izbaudījusi deju lielkoncertu «Lec, saulīte!», nolēmu LTV programmā noskatīties atkārtojumu, taču… pacilājoša emocionāla pārdzīvojuma vietā mani pārņēma… vilšanās. Televīzijai tāds liels ”čušš” vien sanācis: ne īstas panorāmas un varena kopskata, kas ļautu apjaust daudzo dalībnieku tūkstošu vienotību, ne ūdens strūklaku priecīgā pārsteiguma un dejotāju līksmā...
Var saprast Jaunā Rīgas teātra režisoru Alvi Hermani, kurš, nosodot Krievijas agresiju Ukrainā un Krimas aneksiju, atteica šogad plānotās savas trupas viesizrādes visā dižās kaimiņvalsts teritorijā. Viņš uzskata, ka tas ir vienīgais veids, kā Krievijas sabiedrībai likt aizdomāties par sava vadoņa izvēlēto ārpolitikas kursu. Bet var saprast arī diriģentu Māri Sirmo un viņa vadīto Valsts...
Rīt ir Saimnieču diena jeb Annas, un man ir laiks ciešāk padomāt par savu vecomāti, ko ikdienā gan sauca par Annenu ar kurzemniekiem raksturīgo izskaņu vai, vēl biežāk, par kalējieni, kā jau kalēja sievai pieklājas. Pa šo balto pasaulīti kopā nostaigājām divdesmit gadus – no Brežņeva līdz Gorbačova laikiem. Kaut vecāmāte pusmūžā būtu mani pagaidījusi!...
Nule dzīros veikalā iegādāt vakariņām sūtinātās krabju nūjiņas, kad kolēģe nejauši ierunājās par to, kāda nejaucība tajā nūjiņās esot... Tāpat kā kartupeļu čipsi kartupeļus vien iztālēm redzējuši, tāpat ar krabju nūjiņām... Neticiet reklāmai – viss, kas ražots rūpnieciski un par grašiem nopērkams, nevar būt nekas labs! Āmen! Diktam samulsu un sāku prātot, ko tad vispār...
Aizvadītā sestdiena un svētdiena bija dažādu svētku pilna. Un arī šī nedēļas nogale solās būt akurāt tāda pati. Un abām vienojošais ir tas, ka svētki notiek nelielos lauku ciematiņos, ka tie pulcē daudz ļaužu un gala beigās – veido to īpašo – katras vietas piederības, saistības, atpazīstamības – var to saukt, kā katrs vēlas –...
”Es no Kandavas, no Priežu ielas, gribēju dažus vārdus bilst par kartinga trasi. Tā tur visu laiku ir bijusi. Padomju laikā tur regulāri trenējās tehnikuma izlase. Kāpēc tagad pēkšņi trase kādam tik ļoti traucē? Uzskatu, ka šī ažiotāža ir politiskas pasūtījums, kas lej ūdeni uz vietējā deputāta R. dzirnavām,” šādu jautājumu telefoniski uzklausījām redakcijā pagājušajā...
Ko jums izsaka vai ar ko asociējas vārdi ”sadzīves atkritumi”? Domāju, ka tādu, kā pirms daudziem gadiem, kas savīkšīs šķību grimasi un novērsīsies, vairs nebūs daudz. Tas taču ir vesels bizness! Vispirms jau iepakojuma ražotājiem: polietilēna un visādas citādas plēves, plastmasas trauciņi visdažādākajos lielumos, katrs maizes kukulītis ietīts plēvē... Ar savu burciņu vai pudeli pēc...
Vien paraugieties ziņās – pasaulē, Latvijā, vietējā kriminālhronikā! Un nav skaidrs, kā gan šis putras katls – karu, dažādu nelaimju un kultūras notikumu maisījums – garām gājis, tevi neķerot!? Bet – vai tiešām?... No vienas puses varētu priecāties, ka ceļā uz darbu mani vien ziedoši pakalni sveic, tomēr ne nu gluži... Piektdien Pūrē policists, apturot...
Otra ādā neielīdīsi jeb, kā tagad (droši vien angļu valodas vai pasaku ietekmē) saka – otra kurpēs neiekāpsi. Tas ir pirmais, kas ienāk prātā, kad kopā ar invalīdu un viņa draugu biedrības «Apeirons» pārstāvjiem pavērāmies apkārt un ieraudzījām, cik ļoti mūsu pilsētvide (par laukiem jau laikam nav pat vērts runāt) tomēr ir nedraudzīga pret jebkuru...
Teiksiet – kāpēc gan ne? Kā gan laba var būt par daudz? Izrādās, var. Piemēram, saule. Bezgala jauki taču, kad tāds dzeltens siera ritulītis ripinās pa zilo debesu jumu un silda visu, kas uz Zemes! Zālīte brašāk saslejas, putniņi jautrāk rītos modina, jasmīni skurbāk smaržo, kur nu vēl cilvēki – tie, nometuši visu lieko (arī...
Kad piepildītais nedēļas nogales grafiks kombinācijā ar karstuma rekordiem arī burtiskā nozīmē gāž no kājām, par tā sauktajām svaigākajām aktualitātēm pat īsti domāt negribas, kur nu vēl mēģināt par tām izteikties daudz maz ciešamā literārā formā... Tomēr viens mazs virsrakstiņš starp nebeidzamajām ziņu slejām apziņas apcirkņos ir aizķēries pamatīgāk, jo, jau izlasot vien par plāniem...
Tā bija pavēla sestdienas pēcpusdiena, kad laimējās iet cauri vecajam Tukumam. Man nebija mērķa meklēt pilsētas garu vai ko jaunu šai vietā, taču pieķēru sevi atceramies reiz jau izjustas un varbūt pat aprakstītas sajūtas, kas uzrunāja no atvērta loga – līdz ar vārītu kartupeļu smaržu un sarunām pie pusdienu galda. Un tas mudināja apstāties un...
Svētki nomaina svētkus, bet bieži vien sajūtas pēc tiem līdzīgas – pilnīgai laimei kāds mazumiņš pietrūcis. Ja tā godīgi būtu jāatzīstas, tad man laikam vairāk pie sirds būtu rimta un mierīga dzīve un svētku priekam pietiktu ar uzkoptu māju un tikko ceptiem pīrāgiem. Bet kāds iekšējais dīdeklis saka, ka šitāda svētku svinēšana liecina par īsiem...
Jau pagājuši pieci gadi, kopš dzīvojam novados. Paskatoties uz novadu veidošanās procesu no laika attāluma, jāteic, ka milzum daudz naudas tika iztērēts dažādiem pētījumiem: kā novadi būtu veidojami, cik lielu ietaupījumu no novadu veidošanas iegūs, kāda būs satiksme, kur atradīsies novada centri, kā tiks organizēti vienas pieturas pakalpojumi iedzīvotājiem utt. Rosība bija varena, tika sarakstītas...
Ja pirmdiena un otrdiena nolīgota, tad vai vērts iešūpoties darbam atlikušajās nedēļas dienās – tik pelēkās, lietainās, atkal uz rudens tumsu velkošās?... Ne, ne – tā es padomāju savā skaidu lāča galvā un pārvilku strīpu visam, kas aktuāls. Tagad es mīšu agrāk mītu taciņu – atbildēšu uz lasītāju jautājumiem. Pēc redakcijas slejas, kurā krievu šovinisma...
Jauši vai ne, bet pēdējā laikā daudz jādomā par dažādām sistēmu lietām. Un visvairāk par to, ka teorijā apskatītie sistēmu niķi un stiķi izrādījušies tik dzīvotspējīgi gan mūsu nelielajā, labi pārskatāmajā un tik ļoti jaunajā valstī, gan vēl jaunākajos novados un pagastu apvienībās. Izrādās, ka daudzas lielās un arī pavisam mazās sistēmiņas, kas, vismaz sākotnēji,...
Tieši tāds jautājums ienāca prātā, rakstot par iedzīvotāju sapulci Džūkstē, kurā bez formālās atskaites iedzīvotāji uzdeva ļoti daudz jautājumus. Tik daudz, ka Slampes un Džūkstes pagastu pārvalde nekādi nevarēja sevi mierināt ar citu pagastu pārvaldnieku vārdiem – “visu uz vietas nokārtojam, nav ko runāt sapulcēs”. Manā ieskatā tieši šī saziņas forma, kuras obligātums turklāt noteikts...
Žurnālista darbā tieši vai pastarpināti, taču visai regulāri nākas saskarties ar dažāda mēroga un izpildījuma projektiem. Ja godīgi, reizēm, kad e-pastā iepeld kārtējā preses relīze, kur projekta nosaukums vien aizņem divas rindiņas, bet tā jēgas izlobīšanai bezmaz vai jāapmeklē kādi īpaši kursi, ai, kā nagi niez, nospiest izdzēšanas pogu. Un reizēm pat šķiet, ka visa...
14. jūnijs ir sēru diena – Komunistu genocīda upuru piemiņas diena, kurā daudzi dosies uz represēto piemiņas pasākumiem, kas šajā dienā notiek daudzviet. Šajā dienā pie ēkām tiek izkārti karogi ar sēru lentēm.