Beidzot priekšvēlēšanu trakums ir beidzies. Kaut gan vēl gaidāma jaunās valdības veidošana, taču šīs kaislības jau vairs vēlētāji nespēs ietekmēt. Tas, vai ministru portfeļi tiks attiecīgās nozares profesionāļiem, kuri pratīs savu nozari aizstāvēt, vai tomēr uzvarētājiem, ir ievēlēto politiķu ziņā. Savukārt tos, kas lems par jauno valdību un arī turpmāko valsts nākotni, esam izvēlējušies mēs paši, ejot balsot. Vai arī nebalsojot un vienkārši ļaujot iekļūt Saeimā… vienalga, kam…

Vislielākā kņada sacelta ap Latvijas reģionu apvienības deputātu Artusu Kaimiņu. Kaut gan daudzi viņa uzvedībā saskata huligānismu, visatļautību, tomēr, vēlēšanu rezultāti liecina, ka vēlētāji bijuši īpaši labvēlīgi tieši viņam.

Vērojot A. Kaimiņa skatuves gaitas un priekšvēlēšanu uzstāšanos, jāteic, ka šis puisis gan mākslā, gan politikā cenšas gūt popularitāti, tā maigi sakot, ar visai netradicionālām metodēm… Nu popularitāte un arī vēlētāju uzticība ir gūta, turpmāk arī salīdzinoši labais deputāta atalgojums garantēts. Vien pastāv jautājums, vai vēlētāju uzticība tiks attaisnota? Kaut gan – makšķernieki zina, no karpu dīķiem līdakas mēdz izskaust, tomēr dažkārt mierīgajā dīķī kāda ašāka zivs ir vajadzīga… Cerams, ka A. Kaimiņš būs tieši šis gadījums un ka tieši viņš neļaus pārējiem politiķiem zaudēt modrību.

Atzīšos, ļoti gribējās, lai Seimā tiktu ievēlēts Jānis Bordāns no Jaunās konservatīvās partijas, jo viņa aizsāktās reformas maksātnespējas lietu administrēšanā prasa turpinājumu. Taču, lai balsotu par viņu, bija jābrauc uz Rīgu. Tomēr kopumā šai partijai gan tomēr vēl jānostiprinās un jāattīrās. Tāpēc nekas cits neatlika, kā balsot par vienu no mums jau pazīstamajām partijām un būt gandarītai, ka vēlēšanās uzvaru nav guvuši Latvijai naidīgi spēki.