Jo tuvāk nāca rīt gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, jo nervozāk jutāmies mēs – laikraksta veidotāji. Tas – lielās atbildības dēļ, jo vismaz reizes piecas dienā nācās piedalīties sarunās un diskusijās ar jums, cienījamiem lasītāji, spriežot, vai un kāpēc vispār šoreiz tomēr būtu jāiet vēlēt. Un tikai pēc tam nāca arī otra jautājumu kārta – par...
Jāsecina, ka, tāpat kā saulainā laikā tiek izgaismoti netīri logi, tā vēlēšanu tuvošanās veicina kandidātu visdažādākās stulbuma izpausmes (jeb viņu reklāmas kampaņu autoru cinismu). Citādāk būtu grūti izskaidrot, piemēram, Grigules centienus mums iestāstīt, ka, tikai pateicoties viņai, darbu turpina Latvijas reģionālās slimnīcas vai ka Šlesera kungam patiesi rūp tautu draudzība, nevis paša biznesa intereses utt....
Zinot ne tik senos notikumus Gruzijā, vērojot Krimas okupāciju un citus asiņainos notikumus Ukrainā, nav iespējams nedomāt un neraizēties par to, cik faktiski mūsu valsts neatkarība ir neaizsargāta un apdraudēta. Par iespējamo Krievijas agresiju uztraucas arī Zviedrija un Somija, kas parakstījušas līgumus par ciešāku sadarbību aizsardzības jomā. Pašreizējā situācijā tikai pēdējais muļķis vai arī nelietis...
15. maijā – Ģimenes diena. Vai kāds bez kalendāra to atceras? Visticamāk, retais, lai gan par ģimeni vai vismaz tuvajiem domājam ik dienas. Bet kas pirmais nāk prātā, iedomājot ne kādu konkrēti, bet ģimeni vispār? Visticamāk, laimīgs pulciņš, kas aizdomīgi līdzīgs tēliem no paklāju, jogurtu vai varbūt suņu barības reklāmām… Jā, laimīgais bariņš, kam, piepulcējot...
Bezsniega ziema un saulains pavasaris; saules pilns rīts un lietaina diena; ”vēsturisku” uzvaru atcere un šovinistiski meli, uz jaunām uzvarām cerot... Tik mainīgs, tik mānīgs ir šis laiks – gan dabā, gan vēsturiskajās norisēs. Dažs labs sakās vairs nešaubāmies par to, ka kaut kur kāds “negatīvists” nerimstoši gādā, lai cilvēkos uzturētu trauksmes stāvokli: ar pasaules kārtības neprognozējamību, ar...
Nedaudz, bet tomēr apsildot degunu Eiropas dienvidos, atgriešanās dzimtajās ārēs ir teju šokējoša. Un tas ne tikai tādēļ, ka kārtējo reizi jāpārdislocē biezāka apģērba vieta aktuālajā garderobē (ir jau gandrīz pierasts pie Latvijas nestabilajiem laika apstākļiem), bet jo īpaši skaudri nākas izjust ceļu kvalitātes uzskatāmās atšķirības. Turklāt vēl tik izteiktais panīkums, pat tukšums Latvijas laukos,...
Jāteic, augušai padomju laikos un savai māmiņai apsveikumam pirmās vizbulītes Durbes parkā teju zem sniega marta sākumā savulaik meklējušai, nemaz nebija tik viegli apgūt, ka īpašā Māmiņu diena nu maija otrā svētdienā svinama. Taču nu kļuva skaidrs, kāpēc man mīļākajā šiem svētkiem veltītajā dziesmā pie māmiņas loga bērniņš izplaukst kā ceriņa zars... Nu, kad puse...
Šķiet, tieši šogad – vairāk nekā citos no atgūtajā neatkarībā nodzīvotajiem 24 gadiem – piedomājām, ko īsti šī neatkarība mums nozīmē.
Bija tā – kopš marta lecu dīķī, bet neregulāri. Smaidīju par tiem, kas sanīka pavasara vīrusos, līdz bišku par daudz sastrādājos
2008. gadā radās Lielās talkas ideja, lai sakoptu vidi, lai pasākums izskanētu visas valsts mērogā, lai talkai būtu arī audzinošs efekts: tie mēsli, ar kuriem kāds ir piedrazojis dabu, kādam tomēr ir jāaizvāc...
Šonedēļ pabiju Aukstā kara muzejā Lietuvā, Pluņģes rajonā, – par tādu izveidots savulaik 17 gadus slepenībā turēts padomju armijas ballistisko raķešu palaišanas centrs.
Pretstatā ziemeļvēju nestam putekļu mākonim pāri pakalnam cienīgi lēnīgi rāpo traktors, aiz sevis vilkdams sējmašīnu… Sējam! Ar tehniku – vasarājus, kas nomainīs ”neziemā” bojā aizgājušos ziemājus.
Mūsu postpadomju un, ja vēl tālāk pagātnē paskatās, postpagāniskās zemes uzskatu un tradīciju daudzveidība un arī pretrunīgums šajās Lieldienās, šķiet, atklājās īpaši krāšņi. Kaut astronomiskais pavasaris jau mēnesi kā pa zemes virsu staigā, arī Kristus augšāmcelšanās svētki, vismaz latviski runājošajās ģimenēs, lielākoties tiek svinēti ar īsti pagānisku aizrautību. Saulainais laiks, domāju, ne vienas vien baznīcas...
Tā kā šī ir Lieldienu gaidīšanas Klusā nedēļa, tai vairāk par visu piestāv pārdomu rindas. Un tieši šodiena – Zaļā ceturtdiena – ir tā īpašā diena, kas pirms vairāk nekā 2000 gadu aizsākusi notikumus, ko ar dažādām vēstīm saņemam arī šodien. Taču ir grūti runāt par mūžīgo un pārpasaulīgo – Bībeles notikumu sakarā, jo tas...
Kā trāpīgi reiz izteicies vācu rakstnieks Ēriks Marija Remarks: “Nauda nedara laimīgu, bet tā ārkārtīgi nomierina.” Īsāk sakot, fonā rūcošs kuņģis fiziskai būtnei diez vai ļauj pilnvērtīgi nodoties augstākajām matērijām, garīgajām praksēm, un pat alā tupošs budistu mūks visbiežāk ir kaut kādā mērā atkarīgs no pārējo, melnu muti strādājošo, zemes pīšļu labvēlības... Tādēļ atsevišķu uzņēmēju...
Šogad tāds dīvains pavasaris, nedaudz tāds kā steidzīgs... Kokus jau varēja stādīt marta beigās. Parasti sējas laiks tā īsti sākas ap 20. aprīli, bet nu jau laukos parādījušās māllēpeņu saulītes, kas liecina, ka sējas laiks ir klāt. Šķiet, lauku dzīves kārtību un ritumu nespēj mainīt nekas... Un tomēr ir arī tādas kā paralēlas sajūtas, kas...
Ikurāt iepelēkoju sejā, kad viņnedēļ, tipinot Sēmes sānceļos, ieraudzīju ”uzlabotu” ceļu ar dubļos iegāztu šīfera kravu. Nav jābūt apveltītam ar mis Mārplas deduktīvo domāšanu, lai redzētu saistību ar vietējās kūts jumta labošanu un šīfera kaudzi meža ceļā. Šo ceļu ganību vajadzībām izmanto vietējais SIA, par kura nosaukumu un vadību diži neesmu interesējies, tomēr šķiet –...
Kāpēc mūždien vispirms kaut kam ir jānotiek, lai mēs ”pamostos” – atjēgtos, saņemtos un rīkotos? Kāpēc tikai, ”dzīves piespiesti”, sāk strādāt likumdevēji, sasparojas kontroles institūcijas, pie sava tiešā darba ķeras attiecīgās ministrijas? Pirms 2. marta, kad Putins vēl nebija visai pasaulei klaji nodemonstrējis, ka krieviski runājošo iedzīvotāju atrašanās ārpus Krievijas ir drauds mītnes zemju neatkarībai,...
Šķiet, ir pēdējais laiks kaut mazliet izgaiņāt to biezo dūmu mutuli, ko pāri pasaulei un arī Latvijai pārvēluši notikumi Ukrainā un Krimā. Jo cita starpā, starp dažādām ”kariņu” bildēm ķerot arī tepat, mūsu zemītē, notiekošos jaunumus, sāk pārņemt nopietnas bažas – vai tik, izmantojot vispārējo troksni un apjukumu, netiek sagrauts vai tulkojumā pazaudēts viss, ko...
Piekritīsiet, ka par to nepielūdzamo stundu, par savu likteni – nākotnes izredžu veidolā, domājam ne katru dienu, jo tas ir pārāk nomācoši. Un, ja šādas domas uznāk, mēģinām sevi mierināt, ka krīzes brīdī, piemēram, slimībā, nebūsim vieni, ka palīdzēs gana čadīgie ģimenes locekļi, ģimenes ārsts, slimnīca, ātrā palīdzība un gala beigās – sociālais dienests. Taču...
Zinātnieki, kuri pētījuši smiešanās fenomenu, atzīst, ka ar retiem izņēmumiem smiekliem piemīt terapeitisks efekts. Tie ne tikai palīdzot cīņā ar 21. gadsimta lielo sērgu – stresu, bet pat spējot pazemināt cukura līmeni asinīs, vairojot iespēju apaugļoties un veicot citus medicīniska (un ne tikai) rakstura brīnumdarbus. Bet “reto izņēmumu” statistiku savukārt veidojot konkrēti atgadījumi, kad tāds...
Neesmu mūsu avīzes literārās lappusītes (tā savu vietu radusi laikraksta kultūras pielikumā) veidotāja, bet lasītāja gan. Jāatzīst, ka ļoti nopriecājos, kad mūsu laikrakstā parādījās Gunas Rozes recenzija par Nellas no Krotes darbu «Kumeļu sauks Delveris», ko savulaik lasīju «Latvijas Avīzē». Turklāt izrādījās, ka intriģējošā stāsta autore ir mūsu novadniece. Nopriecājos arī, kad uzzināju, ka Guna...
Ukrainas notikumi liek sabiedrībai polarizēties – norāda politologi. Ukraiņi sēž uz ieročiem, un Krievija, kas masas attiecībās jebkuru mazākas valsts armiju var nosaukt par bandītisku grupējumu, ekstrēmistiem vai teroristiem, tomēr arī noteikusi valstī visiem, kas vecāki par sešiem gadiem, obligātas civilās aizsardzības un sporta nodarbības. It kā veselības pēc, taču virziens skaidrs – ejot starptautiskās...