Vispirms rada vidi, tad spēlē spēles?
Tieši tāds jautājums ienāca prātā, rakstot par iedzīvotāju sapulci Džūkstē, kurā bez formālās atskaites iedzīvotāji uzdeva ļoti daudz jautājumus. Tik daudz, ka Slampes un Džūkstes pagastu pārvalde nekādi nevarēja sevi mierināt ar citu pagastu pārvaldnieku vārdiem – “visu uz vietas nokārtojam, nav ko runāt sapulcēs”. Manā ieskatā tieši šī saziņas forma, kuras obligātums turklāt noteikts pašvaldības nolikumā, ir ļoti laba. Tā nav tikai izbļaustīšanās, kā nereti uzskata atbildīgie, bet labi parāda noskaņojumu; ļauj pateikt publisku paldies vai tieši otrādi – kārtējo reizi atgādināt, ka vienas un tās pašas problēmas pagastu pārvalde vai novads nespēj atrisināt gadiem. Un ka problēmas, tāpat kā slimības, tomēr bez risināšanas nepāriet.
Un Džūkstes sapulce apliecināja vēl arī to, ka divu pagastu kopā salikšana nav attaisnojusies. Varbūt pēc dažādu augsto matēriju kritērijiem tas bija funkcionāli, ekonomiski vai politiski pareizs lēmums, taču, kā mēdz teikt – visu izšķir cilvēki un šoreiz arī apziņa, ka savs krekls tuvāks… Nu iznāk ka divu pagastu ļaudis nostādīti viens pret otru, un tam nav nekāda sakara ar kāda kašķīgumu – džūkstenieki, piemēram, kultūras jomā lieliski sadarbojas ar lesteniekiem…
Bet šajā situācijā, kurā iedzīvotāji pārmet novadam projektu trūkumu, savukārt novads iedzīvotājiem – bezdarbību līdz 2009. gadam, nav palīdzējusi abu pagastu sadarbībai izkustēties no vietas kaut par soli, lai gan pagājuši pieci gadi… Atšķirīgā pieeja finansējumā pat sašķēlusi arī citkārt tik draudzīgos kultūras ļaudis, bet jauna pagastu pārvaldnieka meklējumi pagastus attālinājuši, šķiet, gaismas gadu attālumā. Lai arī domes vadība uzskata, ka tā ir rīkojusies demokrātiski, ļaujot vienoties konsultatīvajām padomēm par vienu kandidātu, redzot šodienas notikumu gaitu, varam teikt, ka labā griba ir apšaubāma, pareizāk, tā vairāk bijusi kā spēle ar nosaukumu «Demokrātija.. Jo – bija taču labi zināms, ka abu pagastu ļaudis nevarēs vienoties. Un nevis tāpēc, ka tiem riebtos viens vai otrs kandidāts, jo galu galā – tie abi ir savējie, bet gan tāpēc, ka atbildīgie ar savu bezdarbību ļāvuši gadiem veidoties rūgtumam un aizvainojumam, bet uz šāda fona visas problēmas izgaismojas pat asāk nekā ir patiesībā. Tad kur te demokrātija – vienādas tiesības un iespējas visiem? Daudzie jautājumi sapulcē par dažādo attieksmi apliecināja, ka demokrātijas nav pašos pamatos…
Un saki vēl, ka tikai lielajā politikā spēlīte spēlē!…
