Re, druvās sācies ražas laiks un vienlaikus zeme tiek gatavota ziemāju sējai. Nu gluži tāpat kā mūsu valsts partiju politikas lauciņā, kas, sīkpleķīšos sagriezts, gatavojas jaunam augšanas un briešanas – 12. Saeimas – laikam.

Konkurence liela – uz vienu iespēju saules apspīdēto viedajo vietu cerīgi lūkojas 11, 6 dižvīri un dižsievas. Tāpēc šis nu atkal ir laiks, kas liek īpaši sasparoties arī mums – elektorātam jeb, vienkāršāk sakot, savā pārliecībā mainīgajai, ar knapi trīs mēnešu atmiņu apdāvinātajai un solījumu kārajai vēlētāju masai. Kazi, ja nu tiešām pa vidu kāds Saulvedis trāpās un šo to no solītā arī mūsu apcirkņos ieber?…

Tas tādam literāram ievadam. Bet ja nopietni, apskatot sarakstus un, kas jo svarīgāk, salīdzinot iepriekšējos solījumus arī šī brīža rezultātiem, nemaz nezinu, kā lai tā maigāk pasaka… laikam tā kā dūša aptekas, vai.

Atzīšos, biju no tiem, kas tiešām cerēja, ka iepriekšējā krīze būs laba mācība gan gāzētājiem – valsts naudas šeptētājiem, gan lētticīgākajiem vēlētājiem, tiem, kas ticēja – bagāts, tātad nezags, jo jau pietiek; zog, bet padalās – tāpēc vislabākais; smuki runā radio un televīzijā – tas tik būs īstais darītājs… Diemžēl gāzētāji atkal seglo zirgus, pēc zagļiem cietumi nevaid un smukrunātāju rindas joprojām kuplas. Taču visskumjāk, ka no kādreizējās ”godīguma un taisnīguma” koalīcijas nekas īsti pāri nav palicis. Aktīvākie un tātad arī daudziem neērtākie, kā Daniels Pavļuts, Roberts Ķīlis, Janīna Kursīte, Inguna Rībena, arī Edmunds Sprūdžs un pat Valdis Zatlers līdz ar vairumu pieteikto pārmaiņu nostumti malā.

KNABs, ar kura ciešu līdzdalību godīgums meklēts, pārvērsts par paštaisna stulbuma apsēstu bosinga vietu. Un, kā liecina pēdējie notikumi, atsevišķu ministru un citu ”administratīvi ieinteresēto” organizēti notikumi joprojām godā. Piemēram, avīzei vai ik pārdienas dažādu augstāka vai zemāka ranga politiķi savas īpašās domas daudzos jautājumos piedāvā, bet mūsu novadus nedēļas laikā pat otrais ministrs apmeklē. Un visi tik atsaucīgi, tautu uzklausīt griboši… Tā VARAm ministrs Romāns Naudiņš, Kandavā nevienu kartingu ne redzējis, ne dzirdējis, bija pārliecināts, ka ”ierēdņi pārspīlē” un ”troksnis neko daudz labai lietai neskādē”. Savukārt ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis ir gatavs kā ziediņš pat Cēres ceļa putekļos krist… Un tas nekas, ka ceļi – tā cita ministra un citu ierēdņu daļa.

Īsāk sakot, tauta, saturies – lai jauno ražu varas laukos sējot, atmiņas ”bloks” un prāta ”motors” nenonīkst!