Pirms kāda laika redakcijā uzklausījām pārsteigta lasītāja jautājumu – kāpēc kādā pašvaldībām iedzīvotāju sapulces rīkojot vien priekšvēlēšanu periodā? Un kāpēc tad, kad priekšnieki un deputāti ievēlēti, tad viņi vairs pie iedzīvotājiem nebrauc? Kā jau šādās reizēs pieņemts, vērsos pie attiecīgās pašvaldības pārstāvjiem un… saņēmu arī atbildi, kuru publicējām, taču… Joprojām par šo atbildi un sarunu ar amatpersonu ir jādomā, jādomā par to, cik atbilde bija neieinteresēta un formāla. Un, kas jo ļaunāk, pat tāda kā augstprātīga un savus vēlētājus nicinoša. Amatvīrs teica, kaut ko apmērām šādu: ”Vai tad nu mazums pieredzēts, ka šādās sanāksmēs dalībnieku nav daudz. Un runā jau tikai pāris cilvēku, un tie paši – pagasta lielākie štata sūdzmaņi, kas aizvien ar kaut ko neapmierināti.” Konstruktīvu sarunu šādās sapulcēs, viņaprāt, nav, tāpēc arī tās esot nelietderīgas. Turklāt visām novada amatpersonām taču esot pieņemšanas laiki un domes mājas lapā varot rakstīt e-pastus vai zvanīt…

Sava daļa taisnības jau šim vadītājam ir, un cilvēcīgi jau var arī saprast, ka dažādu rūpju un svarīgu darīšanu viņa ikdienā netrūkst un ir kaitinoši, ja sūdzības – reizēm pamatotas, bet bieži – arī ne – aizņem tiešām tik dārgo laiku. Taču, kam gan tad tie amata vīri un sievas maz vajadzīgi, ja pašu ļaudis, vēlētāji ir kļuvuši lieki un traucējoši?…

Kad jautāju kādam pašvaldības pārstāvim par jauna skvēra ierīkošanas sabiedrisko apspriešanu, man pateica: ”Mēs labāk redzam, kas tautai vajadzīgs. Sabiedriskā apspriešana tāda formalitāte vien ir.” Citā pašvaldībā, lasītāju mudināta, vēlējos uzzināt vairāk par uzņēmumu, kas piegādā ciemata daudzdzīvokļu mājām siltumu. Saņēmu pretjautājumu: ”Kam tas vajadzīgs? Siltums taču ir nodrošināts…”

Nesen kāda cita novada pašvaldība rīkoja iedzīvotāju sapulces visās savās novada lielākajās apdzīvotajās vietās. Uz tikšanos ar iedzīvotājiem bija ieradušies sociālā dienesta, komunālās saimniecības, sabiedrisko attiecību, kultūras darba un citi speciālisti, kuri pastāstīja par jaunumiem savās nozarēs. Un, jāteic, netrūka arī sapulces dalībnieku un viņu uzdoto jautājumu.

Ko piebilst? Pašvaldības darbiniekiem, kam algu faktiski maksā novada iedzīvotāji, neiztikt bez sapratnes, iecietības, līdzjūtības, pacietības. Katrai maizei, kā saka, ir sava garoza.

Un par to nu esmu pilnīgi pārliecināta – būs vēlme savējos sadzirdēt un uzklausīt, arī ļaudis novadā būs aktīvāki, līdzdarboties gribošāki un varošāki.