”Ir labi…Varēja būt daudz sliktāk..,” tā, nedaudz minstinoties, TV intervijā nesen notikušo vēlēšanu rezultātus komentēja ievērojamais teātra režisors Alvis Hermanis.

Šobrīd, redzot, cik laimīgs kā gailis pakļāvīgi iztapīgu vistu kūtī valdības sarunās piedalās mazais Vārdā Nenosaucamais Ventspils vīrelis un cik joprojām kurls, dzirdot par nebūšanām tiesu sistēmā, ir nacionāļu vadonis un tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, cik kusli kašķīga ir «Vienotības» spice… Gribas teikt: ”Nu, ziniet, mīlīši, atkal esam laika mašīnā un ar vienu metienu atpakaļ!”… Vismaz tais laikos, kur itin neko nebija dzirdējuši ne par krīzēm, ne bankrotu sērgu, ne arī kaunu un godu… Tie pēdējie jau atkal pavisam lieki, ka tik tuvāk Eiropas naudai, ka tik sev un savējiem siltāka vieta…

Lai gan, ir jau arī svaigāki pārdzīvojumi. Jāteic ”viltotā zaķa” jautājumā šoreiz nepievienošos vairumam kolēģu. Dzīšanās pa balsu pirkšanas skandāla cilpotajām pēdām, manuprāt, ir aizēnojusi daudz nopietnāku un, iespējams, pat citā situācijā pat valstij liktenīgu problēmu. Proti, manuprāt, šajās vēlēšanās likumdevējs – Saeima (un arī tā algotais izpildītājs – CVK ilggadējā vadoņa Cimdara vadībā) – bija darījis visu, lai vēlēšanās piedalās pēc iespējas mazāk balstiesīgo… Proti, vispirms jau Saeimas vasarā pieņemtais lēmums, ka eID kartes, kas atzītas par likumīgu personu apliecinošu dokumentu, tomēr balsošanā nederēs! Un – mūsu valstī, kur it kā jau ”katrs cilvēks ir lielākā vērtībā” vismaz 25 000 cilvēki izrādījās lieki, jo vēlēšanu apliecības neizņēma… Turklāt ne jau savas vainas dēļ – informācija par tām bija minimāla vai, pareizāk sakot, nekāda; laiks (un arī vietas, kur to izdarīt) ierobežots vai – nekāds.

Taču vēl traģiskāka aina, manuprāt, ir atklājusies balsu skaitīšanas jomā – jo, kā skaidroja Cimdars, to, vai papildu balss deputātiem pieskaitāma vai ne, izšķir ”katras vēlēšanu komisijas vadītāja vai atsevišķu locekļu izpratne par to”, kas tad īsti ir plusiņš un kā ar to rīkoties. Tā dažas komisijas bijušas kategoriskas un ”iksveidīgus plusojumus” neieskaitījušas, bet dažas par pareiziem ”plusiem” atzinušas gan plusus, gan ”iksus”, gan ķeksīšus. (!?) Un tad nu iznāk, ka, balsis pārskaitot (diez, pēc kuras gan metodikas?), Kalnozols izrādās deputāts ar plus četrām balsīm, bet otrā vietā – izlido kā finieris pār Parīzes ielām ar -20 balsu starpību…

Bet atgriežoties pie ”viltotā zaķa”… Manuprāt, ne par pirktajām balsīm un zaķa cilpām, bet visskaļāk būtu jābrēc par to, cik mēs te – šaipus Aiviekstei – divkoši un liekuļi esam… Par ko uztraucamies, kungi un dāmas – kas tur ko brīnīties, ja teju 20 gadus bez Latvijas televīzijas un citas saiknes ar ”lielajiem centriem” dzīvojuši, latgalieši ir gatavi balsot teju par katru, ko vienreiz dzīvajā redzējuši!?