Piedodiet, vēlēšanu kampaņas saērcinātie un tie, kas meklē apstiprinājumu partiju un deputātu kandidātu nelietībai! Man vēl joprojām tīri labi pieguļ rozā brilles un gribas ticēt pasakām, kurās gandrīz vienmēr labais uzvar ne tik labo un pavisam ļauno. Tāpēc neticu, ka ikviens, kas vēlas kļūt par deputātu, ir karjerists, mantrausis un pilnīgi nemaz nedomā par sabiedrības labklājību.

Mums, pedagogiem, kursos nemitīgi tiek atgādināts, ka ikvienā skolēnā jāsaskata pozitīvais, ka tikai tā var sekmēt personības labvēlīgu attīstību. Sabiedrības attieksmē pret politiķiem šis princips netiek ievērots. Ja visapkārt tik daudz šaubu, neticības un neapmierinātības, cik stipra šajā gaisotnē izveidosies jaunā valdība, cik varoši, spējīgi, darboties griboši būs jaunie deputāti? Ar aizdomām tiek uzlūkots ikviens, kas uzdrošinājies iesaistīties politikā; ja ne ar darbiem, tad ar vārdiem tiek cirpts jebkurš cekuls, kas pašapzinīgāk pacēlies virs pūļa. Sabiedrības noskaņojumā jaušams strikts nodalījums – mēs un Viņi, turklāt Viņiem jābūt sirdsšķīstiem, sirdsgodīgiem un vēl nez kādiem vispārākajā pakāpē, un pēc katras skeleta atrašanas vēlētājs var apmierināts nogrudzināt: ”Ko ta’ varēja gaidīt – visi viņi blēži.” Bet vai tiešām katrs prasītājs pats savu darbu padara ar sirdi un dvēseli?

Un Viņi ir daļa no mums, kādi mēs – tādi Viņi, ar tiesībām kļūdīties. Viņu izdarībās atspoguļojas sabiedrības tikumi un netikumi, jo neviens deputāts mēģenē nav audzēts. Ja jau Viņi ir pašu auklēti ”pekainām kājiņām”, tad nav no tiem jāatsakās un nav tie jāslāna, bet jāaudzina.

Uzlūkojot deputāta kandidātu, varbūt atgaiņāsim domu: ”Atkal grib uz mana rēķina uzbaroties!” Domāsim pozitīvi: ”Cik daudz drosmes un pašapziņas vajadzīgs, lai uzņemtos atbildību par valsti!” Gudri saimnieki pār saviem kalpiem žulti neizgāž, līdz ar to iegūstot motivētus un labus darbiniekus. Vajadzētu pamēģināt arī sabiedrībai mainīt attieksmi pret saviem kalpiem – deputātiem –, mācīties ne tikai iznīcinoši kritizēt un norobežoties, bet arī kaut ko labu izlobīt no tautas kalpu darbības un ikvienam būt līdzatbildīgam par valstī notiekošo.