Līdz šim kara dažādās izteiksmes esmu vērojis filmās un ziņās – video sižetos vai bildēs; tātad – virtuāli un attālināti. Pirmā vēsturiskā pieredze bija pirms vairākiem gadiem vienā no Saldus puses purviem, kur viens kritušo racējs dabā izrādīja, pēc bruņojuma spriežot, krustugunīs nopļautu krievu soda bataljona pulku. Ieteica nekāpt uz zaļajiem cinīšiem, jo zem tiem – galvaskausi… Mācīja atpazīt mīnu veidus un bumbas, ar kādām joprojām pilni ne tikai mūsu meži un lauki, bet arī ūdeņi un vienīgā – kopīgā jūra…

Cik gadu desmiti pagājuši, bet II Pasaules kara rētas nav aizvilkušās – sapieriem darba netrūkst, joprojām ir ko pārapbedīt un pieminēt, tomēr, sekojot notikumiem Ukrainā, jāsecina – nekas nav beidzies. Jaunas ambīcijas un jauni kapi – diemžēl. Ja Vācija savu vainu kara drāmā atzīst, tad Krievijā… Maskavas nomalē soļo Krievu maršs, Sarkanajā laukumā rekonstruē 1941. gada militāro parādi, bruņutehnikas un zaļo cilvēciņu tūkstoši ar jaunu sparu sarodas Ukrainas austrumos, lai… Spriežot pēc krievvalodīgo mītiņu tekstiem, sargātu… mieru…

Neesmu krievs un nezinu, kā justos ar savējo pleca sajūtu – ar uzvarētāja sajūtu svešas tautas zemē; ar uzvarētāja tiesībām dzīvot mājā vai sētā, ko kopuši un veidojuši citi – tie, kuru valodu pat nav vērts apgūt… Mēdz teikt, ka īstie krievi esot citādi – sirsnīgi un atvērti sirds cilvēki, kam dzimtene dārga. Jā, nekad visi nav pār vienu kārti metami, tomēr – ja notiek tas, kas notiek – Krievijas armija, lai kā to sauktu, karo svešā valstī, tad jāvaicā – kas notiek ar īstajiem krieviem? Vai nav modušies, jo bīstas represiju, vai – varbūt tā pleca sajūta šķiet vietā? Kamdēļ gan aktierim Porečenkovam prasījās pašaudīties pie Doņeckas lidostas?… Tāpēc, ka atbalstīja savējos. Kā regulāri dzirdu Tukuma «krāmu tirgus» daļā (ir tur viens entuziastu pulciņš nolasījies) – Ukrainā oligarhi pret tautu ejot. Lūk, krievi gan – par taisnību un brālību! Nu tiem ”taisnības” piekritējiem gribu pavaicāt – vai par pasaules ietekmīgāko cilvēku pasludinātais Putins ar tā kā nebūtu ierindojams oligarhu kārtā? Divos prezidentūras termiņos viņš tostarp nonācis pasaules turīgāko ļaužu sarakstā – tas nekādi nemulsina Iļjiča ideju piekritējus jeb – caram cara daļa, un – lai dzīvo proletariāts!?…