Ir brīži, kad ziņu skaļākie virsraksti ne tik daudz informē, cik rada nepārvaramu vēlmi izrēķināties ar nevainīgajiem informācijas nesējiem vai saritināties embrija pozā, skaitot gluži kā mantru: ”Es to negribēju zināt, negribēju zināt…” Un šādos brīžos gandrīz vai sāc novērtēt bezgala plašā informācijas lauka perifērijā mītošos parazītus – neobligātos atstāstījumus par to, kurš ar kuru...
Trešdien iekluknēju līdz pusvieniem naktī ar domu doties laukā un ieraudzīt divus mēnešus – lūk, Marss būšot tādā pozīcijā (nākamreiz vien 2087. gadā), ka liels un sārts – gluži kā otrs Mēness, būšot redzams ar neapbruņotu aci. Protams, bija apmācies – ar gaišāku pamali Rīgas un Tukuma pusē un pat bez nojausmas, kurā virzienā ar skatienu urbt mākoņus… Protams,...
Ikreiz klausoties Andra Freidenfelda dziedāto dziesmu par omnibusu, kas ”iebrauc manā dārzā kluss, izbraukā man tomātus, redīsus un burkānus”, gara acīm gluži kā dzīvu skatu šo posta ainu. Līdzīgi varētu izskatīties mazdārziņš pēc garnadžu vizītes. Par laimi realitātē pašai neko tādu piedzīvot nav gadījies. Mana paziņa gan savā zemes pleķītī pieķērusi kādu romu tautības...
Tagad, kad ekonomiskās problēmas Latvijā lielos vilcienos ir atrisinātas un visi sprīdīši, izmetuši loku, atgriezušies Laimīgajā zemē, ir laiks diskutēt par aktuālākiem un globālākiem jautājumiem. Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzskata: kamēr vēl mūsu valstī nav izveidojusies musulmaņu kopiena, ir īstais brīdis apsvērt – atļaut vai aizliegt Latvijā nēsāt parandžu. Beidzot mūsu valsts galvgalī ir...
Īstu ogu maizi masu medijiem sagādājusi partijas «Vienotība» priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas uzvedība, pārvietojoties no vienas Saeimas ēkas uz citu. Par viņas ūjināšanu ziņoja TV, radio, ziņu portāli.... Varētu jau to uzņemt kā humoru, neveiklu situāciju, kas, iespējams, tīri cilvēcīgi var atgadīties katram. Tomēr, šķiet, šis nebūs tas gadījums. Augstā amatpersona, cerams, ka taču zina, par...
Strauji tuvojas skolas laiks, un, domājot par to, pārņem, kā šķiet, daudziem pusaudžu vecākiem tika saprotamās bažas un arī gluži vai pārpasaulīgas skumjas. Tās tā vien riņķo, iešņācot pa kādai aizskarošai domai te vienā, te otrā ausī: ”Nav, nav mūsu bērniem vienādu starta iespēju izglītībā, ne, salīdzinot ar vairumu attīstīto valstu, ne katram atsevišķi...” Kāpēc?...
13. augusta laikrakstā jau rakstījām, ka Tukumā, Dzelzceļa ielā, kur uzsākts ietves remonts, plānots nocirst kokus, jo tā paredzēts iepriekš izstrādātajā projektā, turklāt, izrādījies, ka koki nav vērtīgi – vien ābeles un lazdas.
Katra kārtīga piedzīvojumu romāna pamats šīs literārās formas klasiskajā izpratnē ir Antivaronis. Dažādības labad, sak, lai nebūtu jāizlīdzas tikai ar folklorizētajiem ‘ļaunajiem brāļiem’ vai kaut kādiem nebūt nemotivētiem ‘elles izdzimumiem’, Antivaroni dažreiz var iemiesot arī kas abstraktāks – neatbildētas jūtas, negaidītas sakritības, nelaimīgi liktens pavērsieni u.tml. Svarīgākais, lai galvenajam Varonim būtu, ar ko cīnīties, kam...
Daudziem no atmiņas vēl aizvien nav pagaisis Zaļo un Zemnieku savienības pārstāves Ivetas Grigules spožais gājiens līdz Eiropas parlamentam. No tā laika šai partijā ieviesusies jauna jaudas mērvienība – grigule. Tā zina teikt jurists, politiķis, uzņēmējs un "cilvēks, kurš zina drēbi" Edgars Jaunups. Lūk, veselības ministrs Guntis Belēvičs tiekot samērots ar 10 grigulēm. Ideju...
Piekritīsiet, ka šādu teicienu, sasniedzot noteiktu vecumu, jaunākajai bērnu un jauniešu paaudzei noteikti būs bildis vai katrs. Un piebildis klāt vēl dažas rindiņas par savu pieredzi, par to, ko pats jaunībā darījis – kā garu garās biešu vai kāpostu vagas ravējis, kā veikalā preces fasējis, kā ar traktoru braucis un pilsētas (ciemata) labiekārtošanas darbos...
Šķiet, laika ziņas ir tās, ko visvairāk gaida, lasa laikrakstos un portālos, klausās radio un skatās televīzijā. Tās ir svarīgas gan plānojot nākamās dienas darbus, gan pasākumus, gan arī atpūtu. Daudzi sūdzas, ka šovasar neesot bijis vasaras... Taču, ja paraugāmies dabā – siena ražas labas, ogu ražas arī labas, graudu ražas solās būt vienkārši izcilas....
Pēc otrdien Rīgā notikušā piketa pret bēgļu uzņemšanu Latvijā nevarēju atturēties no mēģinājuma veidot savu viedokli, jau iepriekš apzinoties, ka tas būs tikai miglaina galaktika ar daudzām jautājuma zīmēm, ar ko arī lepojos gluži kā Albērs Kamī (bija tāds rakstnieks), kurš bija lepns nebūt nevienā partijā tā vienkāršā iemesla pēc – lai nečakarētu citus...
Kāpēc pasaulē valda tāda netaisnība? Vienam dzīves gudrība ielikta gandrīz vai autiņos, citam tā jāmeklē visa mūža garumā. Neticu skeptiķu pasakām, kas stāsta, ka mūsdienu jaunatne attīsta tikai pirkstu muskulatūru, regulāri aptaustot telefonus un datorus. Mana pieredze liecina ko citu. Mūsu avīzē lasot interviju ar jauno pianisti Aurēliju Šimku, biju pārsteigta, cik cilvēks, kam vēl...
Lai saprastu, kas ar to domāts, varu paskaidrot: runa šoreiz nebūs ne par kariem, ne dabas stihijām, ne epidēmijām. Runa ir par ”atlasi”, ko savas un citu bezatbildības, neapdomības, vieglprātības, vienaldzības un citu tamlīdzīgu iemeslu dēļ ”saregulējam” mēs – cilvēki – paši.
Viss paiet. Ai, gribētos cilvēkam būt Dabas valdniekam un laiku pa laikam laiku apturēt! Kaut uz vienu skaistu mirkli. Bet nekā! Laiks ir cilvēka prātam neaptverams lielums. Kā kosmoss. Kad un kur tas sācies un vai kādreiz beigsies, vienmēr paliks lielais noslēpums.
Ja ļaujas ilūzijai un interneta komentētāju vai sūdzamraidījumu pastāvīgās publikas izveidoto pasaulīti sāk uztvert kā pilnvērtīgu sabiedrības viedokļa atspoguļotāju, gandrīz vai dūša apskrienas.
Jau pagājis labs laiciņš pēc dabas katastrofas Šlokenbekas dzirnavu dīķī. Jāteic, ka tik lielu ekoloģisko nelaimi vēl nebijām piedzīvojuši. Apkopojot informāciju, kāda medijos izskanējusi no dažādu amatpersonu puses, jāatzīst, ka visai mērķtiecīgi un pat apzināti esam uz šo visai bēdīgo notikumu virzījušies. Izrādās, ka ne tikai «Tukuma ūdens» amatpersonas, bet arī Tukuma domes deputāti un...
Jau svētdien, trinoties Kandavas svētku pasākumos un pēcāk ielūkojoties citu izklaižu aprakstos, sazin kāpēc pārņēma sajūta, ka – dzīve plūst garām... Rau, citi dodas tusēt ar teleskopiskiem statīviem skatāmākam pašiņam; pietiek uzvilkt īsākas bikšeles vai aizmigt ar rotaļu sivēnu uz krūtīm Pozitivusā, lai acumirklī TU vai kāda tava ķermeņa daļa kļūtu teju visas Latvijas...
Saule pasauli nešķiro – tā vienādi apspīd visus. Gan ierēdni, kas birojā, aiz žalūzijām paslēpies. Gan pirmo, jau nedaudz apkaltušo gailenīti sausajās meža sūnās. Tie, kas pasauli šķiro, esam mēs – cilvēki. Šķirojam visu (Atvainojiet, tas nezin kādēļ neattiecas uz atkritumu saimniecību – ar tās šķirošanu mums kaut kā nevedas…) un visus. Un tieši šī...
Nav ko plēsties. Sabiedrībā ir vajadzīgi gan tie, kas spēj pakļauties augstākstāvošo rīkojumiem un nodrošināt sociālās iekārtas stabilitāti, gan brīvdomātāji, kas reizi par reizei sakuļ par daudz iestāvējušos ūdeņus un ienes tajos vairāk skābekļa. Masu pastaiga pa Rīgas ielām skolēnu Dziesmu svētku laikā parādīja, ka mūsu novadā ir gan vieni, gan otri, turklāt – sabiedrības drošībai...
Pēdējo nedēļu notikumi novados un arī valstī vedina uz ļoti nopietnām pārdomām. Viss viens – vai tie ir kāda bezatbildīga pašvaldības darbinieka uz nopietnu pasākumi neaizsūtīti ielūgumi, vai kāda sanāksme, uz kuru apspriežamos uzaicināt aizmirsies... Vai nopietns vides piesārņojums, vai Dziesmu mēģinājumos piebeigtie bērni – tā īsti atbildīgo nav. Pareizāk sakot, ir atbildīgie pēc aicinājuma,...
Iesākumā gribējās nedaudz pagausties par ”čupiņu veidotājiem” – par tiem, kuri katru dienu kā savu un (laikam arī cilvēces) pēdējo un nebūt nemokās pašpārmetumos, ja pēc dīkas pasēdēšanas pie dabas krūts aiz viņiem paliek grandiozas atkritumu kaudzes, ja pēc viņu cūkūdeņiem nosprāgst zivis vai pēc līksmošanas meža noriņā paliek plika vieta.. Varētu jau aicināt attapties,...
Šonedēļ Rīgā satiekas dziesma, deja, folklora un orķestru mūzika. Ir sākušies XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Vieniem – par prieku, citiem – žēlabās par notrallinātu naudu, ko varētu izlietot jēdzīgāk, un autosatiksmei slēgtām ielām. Svētki pulcē turpat 38 tūkstošus dalībnieku, no kuriem apmēram tūkstotis ir mūsējie – dziedātāji, dejotāji, spēlētāji no Tukuma,...
