Sākšu ar pretmetiem. Latviešu tautasdziesmas «Tumša nakte, zaļa zāle» meditatīvi fascinējošais skanējums Dziesmusvētkos un… grupas «Elektrofolk» izpildītās it kā mūsu pašu tautas dziesmas, kur koncertā dažbrīd decibeli tā ”uzskrūvēti”, ka vārdus vispār nesaprast. Rudens lapu čaboņa zem kājām mierīgā novakarē mazpilsētas skvērā un… TV pārraides piebļauta istaba, kārtējo “atpūtas programmas” pārraidi skatoties. It kā...
Pāreju uz vasaras laiku 1915. gadā pirmie uzsāka vācieši, lai I Pasaules karā ietaupītu ogļu patēriņu. Latvijā pulksteņu grozīšana turp un atpakaļ notiek no 1981. gada (tātad Eiropu vainot te nevaram). Kopš tā laika nerimst strīdi par šī pasākuma lietderību. Cik tur tās ekonomijas, joprojām neviens īsti nav izskaitļojis, bet vasaras rītos būt par cīruli...
Atzīšos – neviens sports mani neievelk tik dziļi, lai par to regulāri interesētos, taču darba pienākumi reizēm liek būt klāt pasākumos vismaz kā skatītājam. Tā arī pagājušo svētdienu, ieelpojot spirgto gaisu pie Sēmes ezera, kur notika viens no Ziemeļeiropas rallija čempionāta posmiem, pilnīgi skaidri zināju, ka šodien kādam nepaveiksies. Ne par intuīciju būs stāsts, taču aizdomājos –...
Pagājušajā nedēļā Izglītības un zinātnes ministrija nāca klajā ar ziņu, ka tā vislabāk zina, cik daudz skolēnu pēc skaita jābūt pilsētu un lauku skolu 10. klasēs un vidusskolu klasēs kopumā. Laukos – 10 bērni klasē un ne dvēseles mazāk. Vidusskolā kopā – 27. Arguments – citādi klibo mācību kvalitāte un skolotājs nevar nopelnīt cilvēka cienīgu...
Vides Aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija iecerējusi veikt tālāku novadu reformu. Veids, kā to veiks, pagaidām gan vēl īsti nav zināms. Taču priekšvēstneši tam jau saskatāmi. Radušies priekšlikumi dažādiem kritērijiem, kādi jāizpilda, lai novads varētu pastāvēt, kā, piemēram, katrā novada obligāti jābūt vidusskolai, novada centrā jābūt noteiktam iedzīvotāju skaitam utt. Tā nu izskatās, ka...
Droši var teikt, ka veselīgs dzīves veids ir mūslaiku jaunā reliģija! Atšķirība vienīgi tajā, ka kārtīgs kristietis tic uz mūžīgo laimību pēc nāves, savukārt fanātiskie sodas ūdens dzērāji vai placentas rijēji cer uz “saules mūžu” vēl šepat, zemes dzīvē. Protams, protams, tikai mazliet prātā pavieglais noliegs, ka pīpēt – fū!, dzert – pē!, un, ka...
No rudenīgi nosarkušas kļavas klusi atraisās lapa un lēni planē lejup. Sīks zirneklītis, noaudis stipru jo stipru pavedienu, pacietīgi gaida īsto ceļavēju. Dienas kļūst aizvien īsākas, un mēs apzināmies, ka jāapbruņojas ar pacietību, jaunas Gaismas atnākšanu gaidot… Reizēm šķiet, ka cilvēkam visgrūtāk izprotamais un sasniedzamais ir tieši miers – gan fiziskais, gan dvēseles stāvoklis, ko...
Es vēlētos, lai man mazbērnus atnestu nevis stārķis, bet Karlsons. Jā, ļoti labi apzinos viņa trūkumus – izplūdušās miesas, analfabētismu un neprasmi pieklājīgi uzvesties –, bet to visu atsver viņa veselīgā pašapziņa un nemitīgā dzīves svinēšana. Kā noturēties uz zelta vidusceļa – dzīvot, apzinoties savu nozīmīgumu, spējas, spēkus –, nenomaldoties narcisma un mazvērtības kompleksu biezoknī? Īsāk sakot – kā...
Jau vairākus gadus, kopš arī Latvijā notiek Emocionālās (arī psihiskās) veselības dienas, šīs jomas speciālisti mudina uz interesantām pārdomām. Piemēram, vai maz apzināmies, ko nozīmē būt emocionāli un tātad arī vispārēji veselam cilvēkam? Vai mākam noteikt savas un citu cilvēku emocionālā komforta un arī gluži pretēji – vardarbības robežas? Vai maz protam pamanīt (pirmkārt, jau...
Var vīpsnāt par to, ka teju jebkurā augstskolas programmā šobrīd ietūcīts mācību priekšmets “filosofija” (matemātiķis, topošais lauksaimnieks vai kino kritiķis – katrs kaut kā nebūt cenšas to “gudrību iemīlēt”). Laikam tas darīts ar cerību, ka pat vien tādai domāšanas vēstures apgrābstīšanai varētu būt pamatīgs terapeitiskais efekts – sak`, tas varbūt mudinās būt nedaudz zinošākiem, apdomīgākiem...
Klāt oktobris – ar daudzkrāsaino puķu prieku, tikai šoreiz vēl bez lapu zelta. Un vēl ar tādu kā satraukumu sirdī, sagaidot Skolotāju svētkus. Lai gan mums pašiem Latvijā un arī starptautiski teju vai katrai gada dienai var piemeklēt atzīmēšanas mērķi – interesentu, iesaistīto grupu vai notikumu, un tāpēc nereti šķiet, ka tās īpašās dienas...
Šogad vasara bija neparasti gara un pirmās rudenīgās vēsmas sajūtām līdz ar astronomiskā rudens iestāšanos – 23. septembri. Bērzu zaļajos vainagos iezadzies pa kādam zeltlapainam zaram, šur tur redzama kāda nosarkusi kļava... Arī raža no dārziem pamazām vien nonākusi pagrabos, noliktavās un apcirkņos. Miķeļdiena klāt, un tumšie vakari kļūst aizvien garāki, garāki un garāki... Tātad...
Īsti rudenīgas lietavas komplektā ar siltajām gaisa masām ir kā starta šāviens nacionālajai histērijai – sēņošanai. Virsuzdevums jeb lielā balva visiem it kā viens – sēne, tomēr, ja vaicātu, kas tad īsti latvieti katru rudeni mežā dzen, iespējams, atbildes būtu atšķirīgas… Sēņotājs-Praktiskais. Viņš ir labi ekipēts un augsti motivēts. Mežā lien, jau pirmajai gaismiņai svīstot (lai apsteigtu...
Šo mēnesi būšu aizvadījis, ievērtējot vietējās dabas takas – salīdzinot piedāvājumu pirms 12 gadiem un šobrīd. Ar tādu neknapo uzstādījumu, ka esmu gana antisociāls ļautiņš, kam koki netraucē, bet līdzcilvēku ambīcijas gan, iepriecināts atklāju, ka dabas taku piedāvājums ir gājis plašumā. Lauki tukšojas un lielākoties sievas, kuru vīri aizņemti darbos (vismaz tā stāsta), dibina biedrības, raksta...
Tieši 22. septembrī pirmo reizi Latvijā! – tiek atzīmēta Bioloģiskās pārtikas diena. Patlaban mūsu valstī ir 3500 bioloģiskās saimniecības, un kā piemēroti šim saimniekošanas un ražošanas veidam sertificēti jau 11% no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Konvencionālie zemnieki reizēm mēdz jokot: sak, parastie zemnieki laukus ar ķīmiju miglo pa dienu, bioloģiskie – pa naktīm. Tas, protams, ir konkurences cīņas radīts...
Jau kādu laiku, bieži pat vairākas reizes dienā nākas atbildēt uz vienu un to pašu jautājumu: ”Nu ko tu domā par bēgļiem?” Un jāatzīstas uzreiz, atbildes – reizēm garākas, reizēm – ne tik ļoti – nekādu mierinājumu, kā daudzi gaida, nesniedz... Pirmā doma – man ir kauns. Kauns par savu valdību, par politiķiem, valsti....
Atzīstos! Mans rumpītis ir caurumcaur konservatīvs un straujas pārmaiņas laika apstākļos uzņem ar puņķaini lipīgiem protestiem. Ja nopietni, sava daļa vainas vīrusu straujākajā izplatībā būtu jāuzņemas arī jaunajam mācību gadam – daudz vairāk virsmu un pusmazgātu rociņu, kuras darbojas kā ātrgaitas šosejas dažādu saslimšanu izraisītājiem. Arī stress kopējo situāciju neuzlabo, un lielāks vai mazāks satraukums, uzsākot...
”Pastāvēs, kas pārvērtīsies!”– atkal teic Spīdola Raiņa 150. jubilejai veltītajā «Uguns un nakts» uzvedumā Nacionālajā teātrī. Un pārvērtības ir acīm redzamas, pat neskatot pašu izrādi, tik bildes vien. Protams, ne jau to, kā mode, gadiem ejot, mainījusies, vēlējies atklāt režisors Viesturs Kairišs, bet to, cik Raiņa idejas joprojām dzīvas. Cits režisors – Alvis Hermanis –...
Tā kā uz klasiķiem esmu pieradusi skatīties no lejas uz augšu, tas ir, ar bijību, zinot, ka man līdz tiem tiekties, tiekties un neaizsniegties, neesmu saņēmusi dūšu rakstīt personīgi Rainim, tāpēc sūtu vēstuli Jums cerībā, ka nodosiet manu sveicienu. Kāpēc Jūs aizejot nepaņēmāt līdzi savas dienasgrāmatas un vēstules? Tagad nemitīgi Pliekšāns tiek putrots ar Raini...
Šī nedēļa ģimenēm ar bērniem ir nākusi ar divām skumjām ziņām jeb ierēdņu neturētiem solījumiem – valdība galīgi izlēmusi, ka nepiemaksās auklēm un privātajiem bērnudārziem, savukārt profesionālo skolu audzēkņi uzzināja, ka vairs nesaņems Eiropas stipendijas. Abos gadījumos arguments ir naudas trūkums – tā vai nu ir beigusies, kā profesionālo skolu gadījumā, jo iepriekšējais plānošanas...
Briselē notikusi lauksaimnieku protesta akcija, kuru rīkoja Eiropas lauksaimnieku organizācija COPA – COGECA. Tajā piedalījās vairāk nekā 4000 Eiropas Savienības valstu lauksaimnieki ar aptuveni 1000 traktoriem. Apmēram 100 protestētāji pārstāvēja Baltijas valstis. Protams, ka galvenais šīs akcijas samilzis iemesls – jautājums par saražoto produktu noieta tirgu, kas krasi samazinājies Krievijas embargo dēļ. Taču protestētāji min...
Tāds dīvains vārds, vai ne? Un tā dīvaini skan izrunāts, un dīvaini izskatās, kad uzrakstīts. Taču… kāpēc gan ne? Ja jau reiz kā pašsaprotamu esam pieņēmuši industrializāciju, globalizāciju un citas “-ācijas”. Tātad – poetizācija. Nu, vismaz reizi gadā. Septembrī, kad visur skan dzeja: Rainis un Ziedonis, Čaks un Vācietis, un… Jā, un vēl kādi pāris dižākie...
Jau kuro reizi dalos pārdomās par to, cik daudz un dažādu piedzīvojumu, pārdzīvojumu un pieredzes var gūt, dodoties ģimeniskos ceļojumos. Viss viens, lidojot tālumā vai apstaigājot dzimtā novada dabas takas un vietējā mikrorajona parciņus, atziņu netrūkst. Par to, kā redakcijas kolektīvam veicās ceļojumā uz Daugavpili un tās apkārtni, plašāk noteikti aprakstīsim īpašā pielikumā, bet...
