Kopš 30. maija «Latvijas Radio» iespējams noklausīties ziņas arī vieglajā valodā. Pasaulē šis termins “vieglā valoda” pazīstams jau gadus 40, un ar to tiek apzīmēts informācijas pasniegšanas veids tiem cilvēkiem, kam ir grūtības ar valodas uztveri. Šo ziņu mērķauditorija varētu būt cittautieši vai cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem. Bet vai ziņu adresāts tiek sasniegts? Ētera laiks izraisa...
Atzīšos, pieminot 1941. gada 14. jūnija represiju upurus, un arī citās līdzīgu traģisko notikumu piemiņas un atceres dienās pirmais, par ko man jādomā, – kā būtu, ja būtu... Bet, pat īpaši neliekot lietā iztēli, tādas iedomu spēles ir tik sāpīgs trieciens, ka gluži tāpat kā citi ģimenes iespējamie lielākie apdraudējumi liek šausmu lādei ātri aizcirst...
Steidzoties tikt dzīvei līdzi (reizēm tas nozīmē laikus paspēt no viena pasākuma uz otru, vienlaikus – šajā burzmā nenokavējot vēl arī kādu trešo un ceturto...), man kaut kā paslīdēja garām Pastariņa muzeja panākumu augstais novērtējums: saņemtā Latvijas Muzeju biedrības gada balva «Zelta puteklis 2015» par ekspozīciju «Saldūdens zveja». Darba rīki, kas saglabājušies, zivis, ko gudrais...
Latvijas Nacionālās bibliotēkas aicinājuma akcija – Tautas grāmatu plauktam atvēlēt sev nozīmīgu grāmatu ar īpašu stāstu – vedināja domās ielūkoties savā grāmatplauktā un padomāt par tām īpašajām grāmatām, kas nezinkādā veidā vienmēr iemanījušās būt blakus rokasstiepiena attālumā un atvērties tieši tajā lappusē, kur ierakstīti konkrētai dienai un stundai piemērotākie vārdi. Gadījumā, ja vajadzīgs iedvesmojošs padoms,...
Tā dīvaini sanāca – itāļu vēsturnieka, rakstnieka un filozofa Umberto Eko daiļradei tā pa īstam pievērsos vien īsi pirms viņa aiziešanas mūžībā šī gada februārī. Iepriekš biedēja ne tik daudz iespaidīgo lappušu skaits (gan «Rozes vārds», gan «Bondolīno», «Fuko svārsts» un citas ir tādi pamatīgi “ķieģelīši”), cik citu lasītāju atsauksmes. Sak, vari jau palasīties, bet......
…un nav zināms, kad tās rimsies. Vismaz – kāda no tām. Kamēr visos iespējamos veidos tiekam brīdināti par UGUNS bīstamību Latvijas mežos, tikmēr… Rīga jau deg ne pa jokam! Pārdaugavā, Čiekurkalnā, Dzirnavu, Satekles un vēl citās ielās – šī nedēļa ir izcēlusies ar īpašu “uguņošanu”. Varbūt tās ir saulē sakarsušās izdauzīto pamesto ēku logu stiklu lauskas, varbūt...
Grāmatas manā dzīvoklī nekad nav bijušas dizaina elements, nekad, piemēram, nav aizstājušas kādu galda kāju vai balstījušas ko citu, kam bez stutēm neiztikt. Tās vienmēr pildījušas savu tiešo uzdevumu jeb, moderni izsakoties, bijušas atvērtas komunikācijai. Tomēr par tādu ārstniecības līdzekli kā biblioterapija uzzināju tikai pirms pāris dienām, lasot žurnālu «Ko Ārsti Tev Nesaka». Izrādās, ka...
Nezinu, kā jums, bet man šis mācību gads vai, pareizāk sakot, tā noslēgums šķietas pavisam dīvains – normāla mācīšanās skolās beidzās jau pirms nedēļām trim, ap 13. maiju, kad Ministru Kabineta noteiktajā kārtībā izskanēja pēdējais zvans. It kā jau tas bija paredzēts tiem, kas gatavojas eksāmeniem, bet... arī citiem skolēniem mācības parastajā kārtībā tā arī...
Viens no klasiskā liberālisma pamatpostulātiem – tiesības uz privātīpašumu. Un, kad Latvijā norisinājās lielā Režīmu maiņa (saulaino sociālismu nomainīja daudzsološā demokrātija), katrs daudz maz sevi cienošs pilsonis (un nepilsonis arī) legāli, puslegāli vai pavisam nelegāli steidza šīs tiesības kā nebūt iegūt. Taču acīmredzot šo 26 neatkarības gadu laikā ne katrs ir spējis tikt galā ar...
Veroties Kazimira Maļeviča pasaulslavenā «Melnā kvadrāta» reprodukcijā, prātoju – nu, kas tur tāds? Nekā taču tur nav! Vienkārši melns kvadrāts. Un es nesaprotu – smieties vai dusmoties? Pēkšņi iedomājos Stambulas konvenciju. Neesmu to lasījusi, tikai runas dzirdējusi. Izrādās, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ar domubiedriem atradis tajā trakas lietas. Bet interesanti, ka citi neko tādu neredz....
Paveroties koku lapotnēs, kur pašlaik, pavasara un vasaras mijā, skatāmi tik daudzu zaļo krāsu toņi, ir pārliecība – nu nav neviena mākslinieka, kurš spētu šo krāšņumu, šīs ēnu spēles attēlot!... Nesen ziņu portāli vēstīja, ka Rīgas pils laukumā iecerēts nozāģēt 10 no tur augošajiem 58 kokiem. Šā projekta sabiedriskajā apspriešanā bija aktivizējusies un protestējusi sabiedrība....
Cilvēks ir fizioloģiska būtne – to, šķiet, neapšaubīs neviens, kam ir kaut drusciņa veselā saprāta. Un arī to, ka fizioloģiskās vajadzības ir primāras, neviens neuzdrošināsies apšaubīt, jo arī pašam vispirms vajadzīgs ēdiens, apģērbs un miteklis (mūsu platuma grādos – vēlams, lai tie būtu silti…). Pēc tam varētu pievērsties tam, ka cilvēks ir arī sociāla būtne, bet…...
Ik gadus Muzeju naktī laimējas sastapt cilvēkus, kam šī diena un nakts ir palīdzējusi sadūšoties ieskatīties nopietnās krātuvēs un izstāžu zālēs un ieraudzīt ko rādu, kas ikdienā nemaz tā pretī nenāk. Redzot lielo aktivitāti šajā un citās līdzīgās akcijās – arī Baznīcu un Baltajās naktīs, allaž jābrīnās, kas ir tas galvenais, kamdēļ tieši šajās vēlajās...
Kad pie vasarīgiem grādiem pieradušais organisms, nepatīkami pārsteigts, ir attapies pavasarī, kas samazinājis siltuma devu un ik pa brīdim peļķojas, tad jāseko psihologa Džozefa Mērfija mudinājumam: “Apzinies, ka visa cēlonis ir domas, nevis ārējie apstākļi. Maini domāšanas veidu, un tev kļūs pa spēkam mainīt arī likteni!” Lai pozitīvā domāšana kļūtu par labu ieradumu, esot jāvingrinās:...
Sapratāt virsrakstā rakstīto? Nē? Bet šis dialogs tālruņa īsziņā esot uzrakstīts “skaidrā latviešu valodā”. (Lūk, sarunas tulkojums tiem, kas nav tik advancēti: ”Kā iet, ko dari? Viss kārtībā. Skaidrs.”) Tāda nu esot valodas dabiskā attīstības gaita – tā kļūstot vienkāršāka, mazāk iesprostota dažādu likumu un noteikumu rāmjos, tā uzsūc dažādas ietekmes, ”krāšņojas” ar citās valodās...
Tā kā 13. maijā visā Latvijā tiek atzīmēta Valodas diena, varētu jau reflektēt par interpunkcijas nenovērtējamo nozīmi, ko apliecina klasiskais un virsrakstā ietvertais piemērs – vārdu sakopojama nozīme radikāli mainās atkarībā no tā, kur izvēlamies likt komatu. Bet šo piemēru var skatīt arī pavisam no citas puses... Proti, šonedēļ Latvija beidzot parakstīja tā saukto Stambulas...
Šķirstu latviešu tautasdziesmu krājumu un lasu: “Čigānam sešas meitas,/visām sešām raibas kleitas”. Hmm... Nez, vai tādas rindas drīkst skaļi skandēt? Vai kāds nejutīsies aizvainots? Čigānus jau tagad pieņemts dēvēt par romiem. Liekas gan, ka, izņemot pārspīlētu politkorektumu, nav cita skaidrojuma, kāpēc vārds ”čigāns” vairs nav gana labs tautības apzīmēšanai. Tāpat dzirdēts, ka lietuviešiem nepatīkot, ja...
Katru gadu maija pirmajā svētdienā mēs apsveicam savas mammas svētkos – Mātes dienā. Tad mēs zvanām viņām rīta agrumā vai steidzamies ciemos ar pavasara ziediem – kā šķiet, ar tiem visskaistākajiem pasaulē, un vēl gādājam pārsteigumus. Tik ļoti gribam no mammas acīm nolasīt vēlmes un paklusām izdarīt visu tā, lai viņai vieglāk, ērtāk, labāk... Gribas...
Latvijas Neatkarības atjaunošanas svētkos aizsākta brīnišķīga tradīcija – Baltā galdauta svētki. Iecerēts, ka tie aicina kopā sanāk ģimenei, draugiem, radiem un kaimiņiem, lai pieminētu labo, kas kopā savā valstī pieredzēts un piedzīvots, kā arī godam sagaidītu Latvijas simtgadi. Daudzviet Rīgā un novados šo dienu atzīmē visai plaši. Piemin sasniegumus, kas gūti gan valsts mērogā, gan...
Svinam svētkus! Padarām taču beidzot arī 4. maiju – mūsu neatkarības atjaunošanas dienu – par visas valsts, visas tautas, katras ģimenes svētkiem! Tāds no augšas un arī ”no sāniem” izskanējis aicinājums šogad īpaši mudina rosīties oficiālos kultūras un sabiedriskās dzīves organizatorus. Un, kas priecē, gan aicinājums, gan darbošanās šoreiz krituši auglīgā augsnē... Bet pirms tam......
Es gribētu klausīt kādā Raimonda Paula dziesmā izteiktajam padomam: “Negaidi, nesauc tu bagāto rudeni,/ gan jau tas atnāks – nesaukts un negaidīts!” – ar pilnu krūti ļauties pavasarim, vērot tā ienākšanos, izbaudīt dabas atmodas skaņas, garšas un smaržas, bet iekšējais vadātājs – gatavais Susaņins! – ik pa laikam aizved pa takām, kas saucas «Gatavošanās rītdienai». Nākotne ir ļoti prasīga –...
Pavasaris ir ne vien ievziedu, ceriņu un lakstīgalu laiks – skolās tas ir arī eksāmenu laiks. Tiesa gan, pašreizējā zināšanu vērtēšanas sistēma veidota tā, ka abiturienti jau visu otro mācību pusgadu ik pa brīdim iespringst, te vienu, te citu pārbaudījumu kārtojot. Tā sakot, lai visi stresi nav uzreiz – maijā un jūnijā… Bet! Nekur jau tie stresi...
Pati nesen gandrīz, gandrīz iekritu šī kārdinājuma aicinošajos valgos. Nez kā dīdīta, pieslēdzos komentāru sadaļai zem raksta par vīrieti, divu bērnu tēvu, kurš vāc ziedojumus, lai kopā ar ģimeni nokļūtu Šveicē un veiktu medicīnas personāla kontrolētu pašnāvību. Alternatīva? Absolūti nevienlīdzīga, mokoša un, kas būtiski, galu galā neuzvarama cīņa ar rīkles vēzi... Protams, biju gaidījusi diskusijas par...
