Ceļošana – tā tiešām ir laba iespēja

Manuprāt, ikviena – tāla vai pavisam neliela – ceļojuma galvenie ieguvumi nebūt nav tie, kas saistās ar dažādu brīnumu ieraudzīšanu no sērijas "te es biju un arī redzēju".
Steidzīgākiem un ikdienas darbos visai aizņemtiem pilsoņiem tā, pirmkārt, ir iespēja "atšauties" no ikdienas problēmām. Lai arī kas notiktu jūsu mīļotajā darba vietā, jaukajā mājā un vēl jaukākajā dārziņā, pārbraucot robežu (tā gan šobrīd, dodoties Rietumu virzienā, nav īpaši pamanāma), visai skaidri saprotat – neaizstājamu ļaužu nav. (Vai, kā tai tautas sakāmajā – "ar neaizstājamiem ļaudīm ir pilni visi kapi.") Iespējams pat, ka papīru kaudzes uz darbagalda, jums atgriežoties, nebūs kļuvušas zemākas, taču, ar svaigu aci un ārvalstu pieredzi tajā noraugoties, ticu, ka atklāsiet – daļa "problēmu" atrisinājušās pašas, bet vēl lielāku daļu nav risināt vērts. Un, ticu, būsiet pat pārsteigti, cik labi jūsu mājinieki būs tikuši galā ar, piemēram, puķu laistīšanu, vistu, kaķu un suņu barošanu, trauku un īpašos gadījumos – arī veļas mazgāšanu un ēst gatavošanu. Un pat ja kāda īpaši kārtīga namamāte atklās, ka vīrs jūsu prombūtnes laikā drēbes varējis atrast tikai netīrās veļas kastē, uztraukties nav vērts, jo… ne jūs to varējāt ietekmēt tad, ne šobrīd ko mainīt…
Bet pavisam citi lielie ieguvumi rodas, ja ceļojat kopā ar bērniem. Un, pieredze liecina, to var darīt arī tad, ja bērni ir pavisam mazi, jo tad milzumdaudz problēmu atkrīt kaut vai tāpēc, ka svarīgākā ēdināšanas "iestāde" – mammas pups – ir vienmēr pa rokai… Savukārt, kad bērni paaugušies, šķiet, ja neskaita kādus lielākus mājas darbus tiem, kam ir savas saimniecības, nekādas dižās kopā būšanas vairs citādi ģimenei nesanāk. Nu, kaut vai tikai hronoloģiski rēķinot, cik tad laika kaut visvienkāršākajās sarunās ar saviem bērniem dienā pavadām? 10 līdz 30 min pirms skolas, pa dienu šādi tādi telefoniski ieteikumi, novēlējumi vai, biežāk, – pavēles, un tad jau vakars klātu… Mans ideāli regulārais vakars – pēc vakariņām un mācībām vēl pusstundu kopīga grāmatu lasīšana… Un tā nu, vismaz man, parastā ikdienā vairāk par divām stundām kopā ar bērniem būt nesanāk. Citādi tas ir ceļojumu laikā. Kur spruksi – kopā braucat, kopā laiku īsināt, kopā sajūsmināties par redzēto, dzirdēto, jaunapgūto… Nu, jūs jau sapratāt, ikviens ceļojums ir vienkārši neatsverama iespēja tiešām būt kopā ar saviem mīļajiem. Pat tad, ja ceļojums jūs nekur tālāk par Durbe parka līkumotajām taciņām, Šlokenbekas muižu un Milzu kalnu neaizved…

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *