Pagājušās nedēļas „Latvijas Avīzē” pusotras lapas garumā bija veltīta diskusija par Rīgas Doma laukuma izmantošanu, jo , lūk, Rīgas Doma baznīcas pārvaldes iebildumu dēļ augusta sākumā Doma laukumā nenotika Vispasaules alus dienai veltīts gadatirgus. Šim pasākumam tika piedāvāts laukums pie kongresu nama, kas salīdzinoši atrodas pavisam netālu no Rīgas Doma laukuma. Tomēr pasākuma rīkotāji uzskatīja,...
Tuvojas rudens. Bet līdz tam – baudām visnotaļ jauko atvasaru, kas pēc nejaukās vasaras ir īsti lakā. Viena draudzene Whatsap atsūta tā-ā-dus ziedošu viršu laukus (Laimīgā – viņa tos redzēja „dzīvajā”!), ka man arī sagribas uz Engures piejūras mežiem. Otra piezvana un priecīga stāsta, ka kartupeļu vagā izaudzis… indiešu dievība Ganešs. Kartupeļskulptūra, tātad. Viņai uz...
Uz pārdomām par mūsu Tukuma vecpilsētu un tās namiem vedināja pirms pāris nedēļām notikusī filmēšana, kurā izskanēja atziņa, ka Tukums ir gana labs, lai filmētu dažādu gadu desmitu ainas. Protams, it kā skan glaimojoši, ja kāds no malas sāka, ka Tukuma vecais centrs ir tik pievilcīgs, turklāt – bez lieliem uzlabojumiem, ja neskaita vien to,...
Atzīšos, kad kolēģes vietā viņas atvaļinājuma laikā devos uz Tukuma novada domes preses konferenci, biju noskaņojusies ļoti ieinteresētai un konstruktīvai sarunai. Ļoti cerēju, ka abpusēji... Tas tāpēc, ka bija sakrājies tik daudz, kā šķita (un joprojām šķiet), ne jau mums – žurnālistiem – vien, bet arī visiem iedzīvotājiem, visiem šīs kopienas locekļiem svarīgu jautājumu, uz...
Nav jābūt plaši citētam politisko procesu vērotājam vai «Ekstrasensu cīņu 2009» sezonas dalībniekam, lai paredzētu, ka valdībai priekšā pavisam grūši laiki. Un neba nesamierināmi pasaules uzskati te pie vainas vai sarkanzilzaļās līnijas, ko partijām tā patīk pirms vēlēšanām sev priekšā un aizmugurē vilkt, bet gan visvienkāršākā lieta uz pasaules – ai, nauda naudiņa… To vajag...
Kad pērnziem, trīs mēnešus dzīvojot Šveicē, pirmoreiz mūžā internetā pasūtīju ērtas pavasara ”skrejamās kurpes” (Latvijā, lai gan cenas tādas pašas, par kvalitāti īstas pārliecības nebija…), mani visvairāk pārsteidza tas, ka jau nākamajā dienā trešdaļu datora ekrāna aizņēma reklāmas: kurpes un zābaki, kleitas un kostīmiņi, mētelīši un apmetnīši, blūzes un topiņi, somas un somiņas… Tuvinieki, kuri...
Pievērsties šādai redakcijas slejas tēmai pamudināja brauciens uz Zenteni no Kandavas puses pa nupat kā noasfaltēto Cēres ceļu. Asfaltētajā daļā – satiksme kā uz citiem asfaltētiem lauku ceļiem, varbūt pat lielāka, jo daudziem gribas pārliecināties, vai tiešām brīnums noticis un desmitiem gadu solītais izpildīts, bet tālākajā septiņu kilometru posmā līdz Zentenei – nevienas automašīnas. Protams,...
Jaunievēlētā valdība kādu laiciņu ir pastrādājusi, un nu jau varam sāk spriest par tās veiksmēm un lietām, kur paveicies mazāk. Premjeram Krišjānim Kariņam nav bijis viegli apvienot kopīgam darbam valsts labā tik dažādus politiskos spēkus, kuru rīcībā ir gan klajš populisms, iespējams, arī pašlabuma tīkojumi, gan arī vēlme tik tiešām kaut ko paveikt un uzlabot...
Pakļāvos masu psihozei un nedēļas nogalē uzsāku seriāla «Černobiļa» skatīšanās maratonu, ko visi apkārt tā aizgūtnēm slavē un kas, kā jau nosaukums vēstī, stāsta par atomelektrostacijas avāriju Ukrainā 1986. gadā. Ņemot vērā, ka laikā, kad risinājās šie traģiskie notikumi, man bija vien niekpadsmit gadu un arī vēlāk dzīvē kaut kā pēkšņi neuzradās īpaša interese par...
Aizvadītajā nedēļā bija iespēja paskatīties uz mūsu zemi, uz tās dabu un kultūras mantojumu ar pirmatklājēja izbrīnā un sajūsmā dzirkstošām acīm. Tas tāpēc, ka pilsētas svētkos uzņēmu ģimenīti no mūsu sadraudzības pilsētas Izjums Ukrainā. Un kaut arī ģimenes tēvs Vitālijs, kas kara dēļ bija spiests pamest tēva mājās un savu uzņēmumu divu miljonu pilsētā Doņeckā,...
Necik sen bija vasaras saulgrieži, svinējām Jāņus; nupat aizvadīts arī Tukuma Pilsētas svētku trīsdienu maratons. Cerēju, ka dzīve ieies normālās ikdienas sliedēs: viesu sagaidītāji un mūsu izklaidētāji (gan profesionāļi, gan amatieri) beidzot varēs atvilkt elpu, turpinot nesteidzīgi darīt savus ikdienas darbus vai atpūšoties atvaļinājumos, baudot rāmu mieru un klusumu. Dievīgie Dārza svētki Jaunmoku pilī; rakstnieka...
21. gadsimta cilvēks varētu uzskatīt, ka vārda “precēties” izcelsmē ir pārāk maz romantikas. Valodnieki norāda, ka vārdiem “precēt” un “pirkt” esot kopīga cilme un abi sākotnēji nozīmējuši kaut kā aizvešanu – pirmajā gadījumā aizvedamā bija nākamā sieva, bet otrajā gadījumā – kāda materiāla lieta. Apstiprinājumu šim pieņēmumam var atrast lietuviešu valodā: vārds “vesti” nozīmē “vest,...
Komentāros internetā ironizē, ka laikrakstam vajadzētu tā kā pārdēvēties par «Atkritumu ziņām»…Tik daudz rakstām par problēmām šajā sfērā! Tajā pašā laikā, kaut konteinerus no sētas priekšas jau vairāk nekā gadu savāc tieši «AAS «Piejūra»», jautājumu straumes no iedzīvotāju puses kaut kā tomēr neapsīkst. Vai lai piemin to, ka vēl arvien nav īstas skaidrības par to,...
Līdz Tukuma svētkiem palikusi tieši viena nedēļa, tāpēc šis noteikti visiem svētkos iesaistītajiem ir karstākais darba laiks. Un tieši par šo iesaistīšanos arī gribas šoreiz parunāties – ar domu, ka katram ir iespēja būt svētku vidū. Tikai ne tik daudz kā dalībniekiem kultūras un citās programmas, bet, kļūstot par neredzamo gariņu, kas ar prieku un...
Jūnija sākumā Eiropas sadarbības un attīstības organizācijas iepazīstināja ar Latvijas vides raksturlielumu pārskatu, kur tika atzīts, ka Latvijā meža biotopi ir visapdraudētākie. Tieši tobrīd tepat, Latvijā, tika lemts arī par to, ka tiks atļauts cirst jaunākus un tievākus kokus. Tādējādi tiks palielināts jau tā Latvijai visai lielais cirsmu apjoms, kas vēl vairāk ietekmēs, pareizāk sakot,...
Kā mēs – žurnālisti – esam pamanījuši, vairums iedzīvotāju par sev būtiskiem vietējo vai arī augstāka ranga politiķu lēmumiem sāk uztraukties labākajā gadījumā tikai tad, kad to sekas uz savas ādas sajūt visai pamatīgi. Kā paruna vēsta, kamēr svešs ekskavators paša māju nedrupina, uztraukties nav vērts... Un sava daļa taisnības jau tādai nostājai arī ir...
Jānītis, kā vēsta tautasdziesmas, ir vai nu pakārts ozolā, vai pavadīts līdz “viņam kalniņam” vai “jūriņas robežai”. Par vasaras pilnbrieda svētkiem atgādina vien vīstošo Jāņuzāļu smarža, sasmeltā enerģija un… tukšās pudeles.
Pirms rakstīt šīs rindas, agrā rīta stundā devos lūkot, kas notiek ar divām mūsu tuvākajām „līgotavām” – zālājiem pie ”mazās Maximas” un bērnudārza «Pasaciņa». Tur šovasar, zālāju renovāciju piedzīvojuši, krāšņi jo krāšņi ziedēja magoņu lauki. Tik skaisti un neparasti – pašā pilsētas centrā! Tukumnieki – visi kā viens! – garāmejot nebeidza priecāties. Arī garāmbraucēju acīm...
Šo teicienu gan mēs – žurnālisti, gan citi Tukuma iedzīvotāji 90. gadu vidū un beigās apguvām kā mazo reizrēķinu. To dzirdējām vienmēr, kad kādam pie sociālistiskās sistēmas vienlaidu nabadzības pieradušajiem pilsētas iedzīvotājiem gadījās kāda nelaime un viņi, nespēdami atrast dzirdīgas ausis domē vai, kas ļaunāk, sociālajā dienestā, meklēja atbalstu visās iespējamās vietās. Vismaz Tukuma domē...
Reizi pa reizei pārmetot miesu pāri Latvijas robežai, atkal un atkal atriežos pie domas, ka mājās – Latvijā – tomēr ir labāk. Daudz maz stabils un, kas svarīgi, nepārblīvēts zemes pleķītis uz pasaules kartes, kuram nāvi nesošas dabas kataklizmas met lielu līkumu. Ne te zemestrīču, ne vulkānu, ne cunami, tornado draudu. Tikvien kā no dzērājšoferiem...
Visatļautība zeļ un plaukst, un nebūt ne tāpēc, ka tuvojas vasaras saulgrieži un pirmsjāņi Latvijā ir viszaļākais laiks. Tā it kā bijis vienmēr – kā jau pie cilvēkiem, kuriem, tā sacīt, nekas cilvēcisks neesot svešs. Re, Burova kungs no Rīgas domes atskārtis, ka nodibinājums „Riga.lv” jālikvidē (beidzot, beidzot, beidzot!), jo esot sabojāts, sačakarēts, degradēts. Paši...
Nule kā publiskotajā 2019. gada ziņojumā par Latviju. Eiropas Komisijas dienesti, sākot ar uzslavu mūsu valsts straujajai gaitai Eiropas Savienības vidējo rādītāju virzienā, tūdaļ arī uzrāda jau ilgstoši ielaistās vainas – nevienlīdzību un stabilu iedzīvotāju skaita samazināšanos. Kā jau aizvadītajos 30 gados, tā nākamajos 20 tiek prognozēts, ka mūsu ik gadu paliks mazāk tieši par...
30. maija Tukuma novada domes sēde bija pārbaudījums pašvaldības vadītājam Ērikam Lukmanam – pirmoreiz šī deputātu sasaukuma laikā tika balsots par uzticību jeb, pareizāk, par neuzticību domes priekšsēdētājam. Iemesls – opozīcijas pārmetumi par pieļauto nesaimnieciskumu un, iespējams, pārkāpumiem un nelikumībām pašvaldības uzņēmumā «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība «Piejūra». Tajā nu konstatēti gan pamatīgi zaudējumi, gan nodokļa parādi,...