20. janvārī, tika atzīmēta…gada skumjākā diena. Tā ikreiz ir pirmdiena un aptuveni trīs nedēļas pēc Jaunā gada. Acīmredzot, pietiekami garš laika sprīdis, lai svinību prieki būtu aizmirsušies, tāpat kā Jaunā gada svētsvinīgie solījumi pašam sev un citiem. Zinātnieki izskaitļojuši, ka maz, nu gauži maz, ir tādu cilvēku, kas spēj tos turēt ilgāk par šīm pāris nedēļām. Tieši tādēļ…tik skumji.

Tie paši zinātnieki un, jo īpaši, cilvēku psihes dzīļu izzinātāji ir sagatavojuši arī virkni ieteikumu, kā no šīs teju vai neizbēgamās vilšanās sajūtas izvairīties. Ja skumju diena jums jau trāpījusi, iespējams, ka tie nāk par vēlu. Bet, kas zina, varbūt noder atkal uz nākamo gadu miju? Nekāda dižā noslēpuma gan tur, protams, nav. Un, proti, ja, sākot jauno gadu, ir plāni nomest svaru un smēķēšanu pie reizes, iemācīties uz ģitāras nostrinkšķināt mīlas balādes un, nez, kļūt slavenam vai vismaz kaut reizi iekļūt televīzijas ziņu sižetā, tad būtiskākais ir ne-pār-spī-lēt! Tā teikt, neuzstādīt tik augstus mērķus, līdz kuriem, jau startā skaidrs, aizkārpīties būs ārkārtīgi grūti vai pat neiespējami. Visu tā pamazām – pa vienai notij, pa vieniem simts gramiem no dzīvsvara, vienai pastaigai svaigā gaisā un tā tālāk… Un, kas atkal zinātniskos aprēķinos balstīts apgalvojums, svarīgi pie tā viena mazā mainīgā savā dzīvē mēģināt noturēties vismaz 21 dienu, kas tiek uzskatīts par gana nopietnu laika posmu, lai izveidotos pieradums.

Bet, ja Jaunā gadā nekas nav sev sasolīts, bet tāpat…skumji, man gribas ticēt, ka reizēm tas tomēr nav uz sliktu – arī skumjām ir savs terapeitiskais efekts. Bez iespringuma un, galvenais, pašnosodījuma, ļauties tam skumju vilnim, ja tas reiz nācis – kādā tikai sev izbrīvētā vietā un laikā (iepriekš, protams, brīdinot par to tuviniekus – lai nesabīstas!) padomāt par bijušo un vēl nākošo savā dzīvē. Nu nevar taču viens cilvēks visu laiku būt nepagurstošs optimists kustībā!? Reizēm ikvienam ir vajadzība uz brīdi apstāties, lai, kā tautā saka, nepārdegtu vadi.