Kad īsi pirms pašvaldību vēlēšanām neregulāri sāka iznākt biļetens «Tukuma Balss», pavisam apzināti izvēlējāmies aktīvi nereaģēt uz neproduktīvo ķengāšanos mūsu laikraksta virzienā, tāpat kā uz izvērstajiem varoņeposiem, kur galvenajā lomā, protams, paši deputātu kandidāti un viņu atbalstītāji (radi, draugi, sponsori). Pirmkārt, pieturējāmies pie principa, ka arī slikta reklāma ir reklāma, otrkārt, pārāk augstu vērtējam savu auditoriju, tas ir jūs, cienījamie lasītāji, lai lieki skaidrotu, kas ir melns un kas – balts. Situācija gan ir nedaudz pamainījusies un, šķiet, ka inteliģenta malā pastāvēšana šoreiz nederēs…

Reklāmprojektiņš izrādījās visai veiksmīgs un kārtējo reizi pierādījās tas, ka reizēm, lai savāktu kādu čupiņu vēlētāju balsu, nevajag nemaz reālus kalnus gāzt – pietiek arī ar savas ģīmetnes pietiekami biežu tiražēšanu dažādās platformās. Te gan nevienam balsotājam nevajadzētu lieki pelnus uz galvas kaisīt, jo tāda nu diemžēl ir vispārizplatīta šī brīža politiskās kultūras (pareizāk, tās neesamības) iezīme – tukša lielīšanās un sevis izcelšana uz citu nomelnošanas rēķina pat bez reāla seguma (vai – jo īpaši tāda!?), strādā vislabāk!

Projektiņš «Tukuma Balss» gan acīmredzot laika gaitā bija kļuvis pārlieku mīļš, un tik lēti nu jau jaunizceptajiem (konkretizēju, – zaļzemnieku) deputātiem palaist vaļā to negribējās. (Kazi, varbūt vēl noderēs?) Un taču, jādomā, noderēja – lai internetā, slēpjoties aiz anonīmiem autoriem, varētu kārtējo reizi pasūkstīties par neatsaucīgo presi un piepalīdzēt sev pašiem tikt siltākās vietiņās. Būsim taču godīgi – gaudena tā deputātu aldziņa un neba uz tādu – teju vai brīvprātīgu darbu – kāds no jaunajiem censoņiem bija cerējis! Tā gala rezultātā esam tikuši arī pie diviem jauniem priekšsēdētāju vietniekiem, kas gan, taisnības labad jāteic, allaž ar putām uz lūpām ir apgalvojuši, ka ar «Tukuma Balsi» un tās rakstu darbiem šiem nu nav ne mazākā sakara. Te gan būtu interesanti papētīt, piemēram, biedrības «Tukuma Balss» publiski pieejamo ziedotāju sarakstu, kā arī darbību, kas gan solītās visai sabiedrībai noderīgās labdarības vietā nekur tālāk par reāli neesošu izdevējdarbību tā arī nav tikusi…

Savukārt par reāliem deputātu Agra Zvaigzneskalna un, jo īpaši, Jāņa Eisaka darbiem (pēdējais pie amata ticis tikai šobrīd), visticamāk, ir pāragri spriest. Un laikam jau jānovēl, lai turpmāk abiem kungiem vairāk prātā tiešām praktiska, saimnieciska darbošanās, galu galā – savu solījumu pildīšana, ne tikai ”politikas bīdīšana”, kā, no malas raugieties, tas izskatījies līdz šim. Pašvaldības mērogos tas kaut kā allaž šķitis nepiemēroti un nevietā…

Bet ir kāds cits un ļoti būtisks apstāklis, kas man kā nodokļu maksātajam un  Tukuma novadā nodokļus maksājoša uzņēmuma darbiniekam šajā «Tukuma Balss» epopejā šķiet absolūti nepieņemami. Tas, ka par manu naudu tiek veidota jauna sile savējiem. Šajā gadījumā, protams, runa par novada domes ”sabiedrisko attiecību speciālistu” (”kabineta” preses sekretāru? priekšsēdētāja padomnieku?) un it kā izbijušo «Tukuma Balss» redaktoru Jāni Tomeli. (Uzņēmuma reģistrā redzams, ka biedrības amatpersonas vietu gan viņš vēl pametis nav!) Tāpat esam saņēmuši informāciju, ka J. Tomels, iespējams, nebūs vienīgais “melnais zirdziņš” un, lai acīmredzot vēl vairāk pucētu jaunizveidotās pozīcijas spalvas, uz amatu tajā pašā nodaļā cierējot vēl kāds tā sauktais žurnālists… Par abu ”komunikatoru” profesionālo varēšanu pat nerunājot, jājautā, vai jaunievēlētajam domes priekšsēdētājam Normundam Rečam – cilvēkam un amatpersonai, kas līdz šim ir itin labi tikusi galā ar savu publisko tēlu – no tiesas ir vajadzīgs šāds ”aizstāvju” bariņš?! Vai tomēr patiesībā ”projektam” «Tukuma Balss» beidzot pienākusi algas diena?…

Nav jau tā, ka tā būtu kāda jaunatklāta prakse (kaut vai atcerēsimies Jura Šulca valdīšanas laikus), tomēr ne visi vecie tik azartiski ir sevi mālējuši par viszinošākajiem, visgodīgākajiem, visvisvis… citādākiem nekā ”vecā vara”…