Protams, ka ar to es domāju mūsu valsts pārvaldīšanas metodi, tā saukto "strausa politiķi". Sak, iebāžam galvu smiltīs, neko neredzam un ticam, ka citi arī neredz! Lai pašiem nebūtu jāsabaidās no tā, cik maz latviešu vairs palicis Latvijā, jaunā tautas skaitīšanas metode pieprasa ziņas tikai par to, cik cilvēku attiecīgajā adresē deklarējušies. Kur viņi atrodas...
Šķiet, ka manas cerības par saprātīgu un oligarhu ietekmes nepiežmiegtu valdību izplēn "koalīcijas kompromisu cīņās". Oligarhi (-s) gavilē, mēs - tautas vairākums - turpinām atbalstīt "banānu" (nereālo labumu) dalītājus, bet it kā saprātīgie valdības cilvēki demonstrē kuslu nevarību. Un laikam jau tāpēc, lai ietu vieglāko - vēl dzīvās govs (nodokļus maksājošās tautas daļas) stiprākas slaukšanas...
Scenāristi zina, - lai piesaistītu skatītājus, seriālā, kaut vai vienā no galējiem pakaļplāniem, ir nepieciešams kāds "saldais pārītis" cerēšanās stadijā. Un pats būtiskākais - sabalansēt sižeta attīstību tā, lai potenciālie mīlnieki viens pēc otra turpina tvīkt, nevis dabonās jau pirmajās sērijās, tādējādi šo stāsta līniju skatītājiem padarot neinteresantu un nebaudāmu. Pasakām taču arī pienāk beigas...
Tieši šobrīd pirmoreiz tiek izstrādāta attīstības programma turpmākajiem septiņiem gadiem visam Tukuma novadam, un no valsts šim darbam saņemti nepilni Ls 23 000. Tātad - top apjomīgs dokuments, pēc kura dzīvosim un strādāsim nākotnē. Tikai lielākā daļa Tukuma novada iedzīvotāju par to neceļ ne ausu - uz anketām atbildējuši vien 180 un, kā noprotams, tie paši - vairāk pašvaldībā strādājoši ļaudis.
Vidusmēra Latvijas iedzīvotājs, kurš kaut cik seko līdzi aktuālajām norisēm valstī, jau sen vairs nepievērš uzmanību ziņām par emigrāciju, par to, kā latvieši dodas peļņā; par to, ka viņi neatgriezīsies... Tā teikt, pie visa var pierast: ja ilgstoši dzīvo pie dzelzceļa, tad ar laiku arī vilciena troksni pa nakti vairs nedzird. Tomēr ir arī kāda neierastāka tēma, kura ik pa laikam tiek apspriesta publiskajā telpā - imigrācija Latvijā.
Izpētīts, ka uz pārējās, tā sauktās, "civilizētās" pasaules fona, eiropieši nebūt neizceļas ar īpašu attapību. Pat vēl vairāk - eksperti apgalvo, ka vismaz 80 miljoniem jeb katram piektajam eiropietim trūkst elementāru lasīt-rakstīt prasmju, kas salīdzinājumā ar, piemēram, Japānas un Kanādas iedzīvotājiem nav diez ko iepriecinošs rādītājs. Un diemžēl jāteic, ka arī Latvijas iedzīvotāji uz kopējās...
Jebkurš daudzmaz vērīgs cilvēks, braucot pa Latvijas ceļiem, apgalvos, ka meži mūsu valstī tiek nesaudzīgi izcirsti. Esam publicējuši neskaitāmas intervijas ar mežsaimniecības speciālistiem, tiem, kas pašlaik mežus apsaimnieko.
Šoreiz atkal gribu paspekulēt ar sīkdomām par zināmo un nojaušamo. Proti, par to, kādai informācijai dodam priekšroku. Par to aizdomājos kādā intervijā par negatīvo Tukuma policijas tēlu, ko tā kā ļaunprātīgi kultivē valsts redzamākie plašsaziņas līdzekļi; jo īpaši - kāds «degošs raidījums»...
Šis ir tāds dīvains laiks: brīdī, kad rakstu šīs rindas, vēl ir janvāris. Kad jūs tās lasīsiet - būs jau februāris. Šodien ir brīnišķi saulaina diena, bet rītdiena, iespējams, jau nāks ar lietu... Tikpat neprognozējama, dažādiem notikumiem pilna bijusi arī visa janvāra nogale.
Kaut arī jau pāris dienu baudām saules pielietu debesjumu, apkārt notiekošais vis diez ko uzmundrinošs neliekas. Un šoreiz, pārdomājot arī visas vietējā mēroga nebūšanas, prāts paģēr mest pasmagus akmeņus valsts galveno - Saeimas deputātu un valdības - dārziņā.
Pēc tādas Tukuma vārda "slavināšanas" medijos kombinācijā ne ar tiem jaukākajiem notikumiem, vai tik nebūs par jaunu saukli pilsētai jādomā? "Tukumā un pēcāk... cietumā!" Tas tāds - mazliet pelēcīgais humors. Bet, ja godīgi, tiešām "Melnās hronikas" slejās pēdējā laikā materiāla, lai kolektīvi pašausminātos, ir cik tik uziet. Te kādam "aizmirstas" paša māti apglabāt, citam -...
Tas bija darbdienas rīts kādā skolā. Lielākie skolēni bariņos pulcējās pirmajā stāvā, bet mazākie - kā jakas novilkuši, tā žigli skrēja uz ēdnīcas pusi. Pirmajā brīdī padomāju, redz, cik labi, ka skola piedāvā arī brokastis. Gaismu manā tumsonībā ieviesa vidusskolēni, kas par manu skaļi pausto naivumu pasmējās. Ne jau uz ēdnīcu, bet gan līdz kārumu...
Laikrakstā lasām kārtējo sludinājumu, ka cilvēkam pazudis viņa labākais draugs - suns. Redzam, ka suņa saimnieks gatavs nez ko dot par to, lai tikai savu mīluli atdabūtu mājās. Un ne vienmēr šai jomā stāsti ir ar laimīgām beigām. Šoziem jau esam piedzīvojuši, ka kāds no ķēdes norāvies, no mājām aizmucis suns atrasts sašauts. Vēl kādu...
Šodien diena ne tāda - kā ūdens no pārplūdušas vannasistabas pa visām spraugām uzbāzīgi sevi piesaka sieviešu - vīriešu jautājums. Vajadzētu kolektīvam mantas no vienas telpas aiznest - vīriešu darbs. A kāpēc dāmas maigajās rokās pa kilogramam nevar paņemt? Nosmērēšoties, iesvīdīšot un vispār - pēc kā izskatīsies sieviete ēzeļa ādā?... Par simts punktiem izplājoties sievišķās...
Cerot piesaistīt vairāk investīciju, Latvijas valdība, LC/LPP partijas pārstāvju mudināta, pieņēma lēmumu par uzturēšanās atļauju izsniegšanu cilvēkiem, kas mūsu valsts ekonomikā investētu noteiktas naudas summas. Uzturēšanās atļauju iespējams saņemt arī tad, ja iegādāts nekustamais īpašums (bez mums ES valstīs tas iespējams tikai Slovēnijā un Bulgārijā). Nu jau kāds laiciņš pagājis, un varam spriest, vai šāda...
Metanoija tulkojumā no grieķu valodas nozīmē gan grēku nožēlu, gan savas apziņas mainīšanu, gan prāta virziena maiņu. Par to iedomājos, kad ceturtdienas vakarā, kādam paziņam vēlot laimīgu Veco Jauno gadu, jokojot ieteicos, ka nu var atkal kaut ko vēlēties... Viņš visā nopietnībā sacīja, ka ievēlēšoties... jaunu valdību! Jā, runa bija tieši par "jaunu", ne "labāku",...
Šķiet, pēdējā laikā vietēja mēroga rakstāmā sakrājies tik daudz, ka redakcijas slejā i piebilst ko grūti. Sak, lasiet, vērtējiet, iesaistieties! Un jāatzīst, tiekoties ar kolēģiem no citām redakcijām, vienmēr esam varējuši palepoties, jo jūs - mūsu lasītāji - esat ļoti atsaucīgi - gan vēstules rakstāt, gan konkursos un labdarības akcijās piedalāties. Jūsu aktīvā rīcība nereti...
Pirms ķerties klāt šo nedaudzo rindiņu sacerēšanai, izmetu loku cauri pilsētai, un ziniet, kas man tā "uzkrita"!? Ne jau vecā gadā krātā sniega čupa no kāda vēl nenotīrīta jumta (kaut iespējamības koeficents noteikti bija augsts), bet gan jāņotāji, kas jau kopš svētkiem vai atkal svaigi pielējušies klīst Tukumā, teju izklājoties ceļā automašīnām. Bet ko darīt?...
Ir piektdienas rīts, un aiz loga palēnām atkal snieg. Tikai vietumis vējš nopūš no jumtiem sniegu kā lielu mākoni un izsēj uz ielām un ietvēm. Ziema. Skan gluži kā pasakā, vai ne? Tikai īstenība gan ir daudz skarbāka... Lai arī sniegs Latvijai nav neierasta dabas parādība, šoziem tas prasa vairāk enerģijas, pacietības, spēka un daudz...
Ap gadu miju bišku tā kā ieskatījos horoskopos, un tie jau allaž kā bišu saimei radīti - tik centies, strādā; iespējami komandējumi, savu otro pusi atradīsi lielveikala gaļas nodalījumā un tādā garā... Lai nu pērn man horoskops gāja kā pa notīm ar politiski pareizu optimisma piešprici, tomēr bija (nudien!) atsevišķas dienas (vispār uz piektdienu un...
Latviešu paruna saka: mūžu dzīvo, mūžu mācies. Patiesi šī ziema mums daudz ko liek pārvērtēt un sniedz itin labas pamācības. Vien jāprot tās saskatīt. Vispirms jau lielās sniega kupenas liek gan kājāmgājējiem, gan autovadītājiem būt uzmanīgiem un iecietīgiem vienam pret otru, ja nepieciešams, arī otram palīdzēt. Citādi jau nemaz nevar. Biju lieciniece tam, kā 29....
Katra gada nogalē pieņemts atskatīties un izvērtēt aizvadīto. Ko teikt par projām ejošo - 2010? Vispirms jau - tas bijis otrais krīzes gads ar visām no tā izrietošajām sekām. Piekrītu tiem, kas saka, ka krīze mums ir mācībstunda, iespējams, ka tā pat bija vajadzīga, lai izvairītos no vēl smagākām sekām. Svarīgākais tagad - izdarīt pareizus...
Šajā laikā un šajā pasaulē viss ir sagatavots Ziemassvētkiem!Ir bezgala skaista ziema. Mūsu zemīte, salīdzinot ar plašo pasauli visapkārt, šoziem tā skaisti apsnieg un ietinas - bez bargām stihijām uz ceļiem un energosistēmās, bez bīstamām atkalām un nevaldāmiem puteņiem...Nākamā bagātība - cilvēki, kas ir kopā ar mums, ap mums, mūsu sirdīs un atmiņās...Cilvēkam tik daudz...
