Kamēr pasaule šausminās par dabas untumiem Japānā un ar aizturētu elpu gaida, kā attīstīsies notikumi par un ap atomelektrostaciju; kamēr NATO iznīcinātāji uzņem kursu un dodas uz Lībiju, lai iejauktos asiņainajā pilsoņu karā, kas pārņēmis valsti, tikmēr Latvijā... publisko deputātu reitingus. Protams, salīdzināt šīs tik dažādās lietas patiesībā ir tikai fikcija jeb "izteiksmes veids", jo...
Šodien Praviņu skola pie Tukuma novada domes rīko piketu pret skolas slēgšanu. Šķiet, tādu demokrātijas izpausmi dome nav piedzīvojusi kopš krievu skolas aizstāvības un 2004. gada 16. janvāra, kad iedzīvotāji piketā aizstāvēja pašvaldības Juri Šulcu... Jāteic - situācija, kas izveidojusies ap un par Praviņu skolu, nav vienkārša un zināmā mērā gan skolēni, gan vecāki, gan...
Pēdējās divās nedēļās masu medijos notiek aktuālas diskusijas par iespēju salāgot valsts budžetu uz pensiju rēķina, jo, lūk, pensionāri esot vienīgie priviliģētie, kurus neskar budžeta konsolidācija. Jā, iespējams, konsolidācijai kaut ko var sameklēt arī pensijām paredzētajā maciņā. Tomēr nekādā ziņā nevaru piekrist ekonomista Ģirta Rungaiņa izteikumiem, ka pensionāri šantažē sabiedrību, neļauj veidot atbalstu jaunām ģimenēm,...
Reizi par reizei redakcijā risinās visai karstas diskusijas. Par daudz ko. Par moderno mākslu, par politiku, pensijām un elektrības tarifiem un citām vairāk vai mazāk nozīmīgām lietām... Pēdējā skaļākā - par Latviju un Igauniju, par abu valstu salīdzināšanu...Nesen atzīmējām Igaunijas valstiskās neatkarības gadadienu, un droši vien tāpēc arī Latvijas masu medijos bija daudz ziņu un...
Lai gods un slava (un puķes, un bučas, un dārgas dāvanas, un mīļi nieki), un Mīlestība šodien visām sievietēm! Bet ar "sieviešu tēmu" jau krietnu laiku pirms 8. marta bija pilnas visas TV programmas, preses izdevumi, teātri, lielveikali un koncertzāles. Tāpēc mana izvēle nosliecās par labu gavēnim - nemanāmākam, klusākam, taču - varbūt tieši tāpēc?...
Pērn, baudot atpūtu Pāvilostā, kādu dienu mēģinājām atrast taisnāko ceļu uz tās puses nekurieni - Akmeņraga bāku. Un vietā, kas pat globālās pozicionēšanās ierīcei nebija zināma, jo tur visi ceļi beidzās, pēkšņi uzdūrāmies veco ļaužu pansionātam. Tur tiešām valdīja baisa pamestības sajūta, mēs - nejauši ieklīdušie, jutāmies teju vai brīnuma vietā! Un, ja tā padomā,...
Pēc tam, kad mani telefoniski tā kā nedaudz noaudzināja par to, ka esmu "kusls latvietis", jo neesmu to 10 000 cilvēku vidū, kas sestdien parakstījās par ierosinājumu, lai turpmāk no valsts budžeta neatlektu ne santīma skolām, kurās nemāca latviešu valodā, gribot negribot nācās noformulēt savu viedokli šajā jautājumā. Ir jau sava daļa taisnības tiem, kas...
Kad «Vienotības» partijas Tukumā sprieda par apvienošanos, nodokļu kāpumu un valstiskām problēmām, frakcijas vadītājs Zaķis teica, ka ne tik daudz nodokļu pieaugums cilvēkiem iztukšo maciņus, kā pārspīlētās medikamentu cenas aptiekās un pārtikas cenas lielveikalos. Un ka tieši pret to būtu jācīnās. Viedi vārdi. Jācīnās. Tikai partiju bosi piemirsa, ka iedzīvotājam vai ik uz soļa jau...
Nu jau kā nedēļu Latvijas politikā atkal jauns skandāls - pašreizējā Satversmes tiesas tiesnese Vineta Muižniece, kura 9. Saeimas laikā pildīja Saeimas Juridiskās komisijas vadītājas amatu, tiek vainota apzinātā likumprojekta norakšanā. Jāpiebilst, ka likumprojekts bijis par Krimināllikuma grozījumiem, kuri paredzēja kriminālatbildību par partiju priekšvēlēšanu tēriņu pārkāpumiem... Izrādās, ka ne tik tālajā 2009. gadā Saeimas Juridiskā...
Manuprāt, vajadzētu rosināt mainīt likumu un liegt būt ievēlētiem par pašvaldības deputātiem tos ļaudis, kas vada pašvaldības iestādes. Un ievēlēšanas gadījumā viņiem būtu jāizvēlas: būt par pašvaldības deputātu vai šīs pašvaldības iestādes vadītāju. Zinu, ka tūlīt man radīsies oponenti, un, jāatzīst, arī pašai šis rosinājums šķiet ne tik ļoti viennozīmīgs. Sabiedriski aktīvi, sabiedrības labā strādāt...
Kamēr termometra stabiņš slīd uz leju, brīvdienu "karstākā" ziņa atkal asiņaina - kinoteātrī «Kino Citadele» ar četriem šāvieniem nogalināts bankas «Citadele» (Vai nav ironiska sakritība?) darbinieks. It kā par to, ka aizrādījis turpat sēdošajam juristam Nikolajam Zikovam par skaļu popkorna graušanu un komentāriem filmas laikā... Arī šis noziegums ieskaitāms to neizprotamo vardarbību skaitā, kas šogad...
Protams, ka ar to es domāju mūsu valsts pārvaldīšanas metodi, tā saukto "strausa politiķi". Sak, iebāžam galvu smiltīs, neko neredzam un ticam, ka citi arī neredz! Lai pašiem nebūtu jāsabaidās no tā, cik maz latviešu vairs palicis Latvijā, jaunā tautas skaitīšanas metode pieprasa ziņas tikai par to, cik cilvēku attiecīgajā adresē deklarējušies. Kur viņi atrodas...
Šķiet, ka manas cerības par saprātīgu un oligarhu ietekmes nepiežmiegtu valdību izplēn "koalīcijas kompromisu cīņās". Oligarhi (-s) gavilē, mēs - tautas vairākums - turpinām atbalstīt "banānu" (nereālo labumu) dalītājus, bet it kā saprātīgie valdības cilvēki demonstrē kuslu nevarību. Un laikam jau tāpēc, lai ietu vieglāko - vēl dzīvās govs (nodokļus maksājošās tautas daļas) stiprākas slaukšanas...
Scenāristi zina, - lai piesaistītu skatītājus, seriālā, kaut vai vienā no galējiem pakaļplāniem, ir nepieciešams kāds "saldais pārītis" cerēšanās stadijā. Un pats būtiskākais - sabalansēt sižeta attīstību tā, lai potenciālie mīlnieki viens pēc otra turpina tvīkt, nevis dabonās jau pirmajās sērijās, tādējādi šo stāsta līniju skatītājiem padarot neinteresantu un nebaudāmu. Pasakām taču arī pienāk beigas...
Tieši šobrīd pirmoreiz tiek izstrādāta attīstības programma turpmākajiem septiņiem gadiem visam Tukuma novadam, un no valsts šim darbam saņemti nepilni Ls 23 000. Tātad - top apjomīgs dokuments, pēc kura dzīvosim un strādāsim nākotnē. Tikai lielākā daļa Tukuma novada iedzīvotāju par to neceļ ne ausu - uz anketām atbildējuši vien 180 un, kā noprotams, tie paši - vairāk pašvaldībā strādājoši ļaudis.
Vidusmēra Latvijas iedzīvotājs, kurš kaut cik seko līdzi aktuālajām norisēm valstī, jau sen vairs nepievērš uzmanību ziņām par emigrāciju, par to, kā latvieši dodas peļņā; par to, ka viņi neatgriezīsies... Tā teikt, pie visa var pierast: ja ilgstoši dzīvo pie dzelzceļa, tad ar laiku arī vilciena troksni pa nakti vairs nedzird. Tomēr ir arī kāda neierastāka tēma, kura ik pa laikam tiek apspriesta publiskajā telpā - imigrācija Latvijā.
Izpētīts, ka uz pārējās, tā sauktās, "civilizētās" pasaules fona, eiropieši nebūt neizceļas ar īpašu attapību. Pat vēl vairāk - eksperti apgalvo, ka vismaz 80 miljoniem jeb katram piektajam eiropietim trūkst elementāru lasīt-rakstīt prasmju, kas salīdzinājumā ar, piemēram, Japānas un Kanādas iedzīvotājiem nav diez ko iepriecinošs rādītājs. Un diemžēl jāteic, ka arī Latvijas iedzīvotāji uz kopējās...
Jebkurš daudzmaz vērīgs cilvēks, braucot pa Latvijas ceļiem, apgalvos, ka meži mūsu valstī tiek nesaudzīgi izcirsti. Esam publicējuši neskaitāmas intervijas ar mežsaimniecības speciālistiem, tiem, kas pašlaik mežus apsaimnieko.
Šoreiz atkal gribu paspekulēt ar sīkdomām par zināmo un nojaušamo. Proti, par to, kādai informācijai dodam priekšroku. Par to aizdomājos kādā intervijā par negatīvo Tukuma policijas tēlu, ko tā kā ļaunprātīgi kultivē valsts redzamākie plašsaziņas līdzekļi; jo īpaši - kāds «degošs raidījums»...
Šis ir tāds dīvains laiks: brīdī, kad rakstu šīs rindas, vēl ir janvāris. Kad jūs tās lasīsiet - būs jau februāris. Šodien ir brīnišķi saulaina diena, bet rītdiena, iespējams, jau nāks ar lietu... Tikpat neprognozējama, dažādiem notikumiem pilna bijusi arī visa janvāra nogale.
Kaut arī jau pāris dienu baudām saules pielietu debesjumu, apkārt notiekošais vis diez ko uzmundrinošs neliekas. Un šoreiz, pārdomājot arī visas vietējā mēroga nebūšanas, prāts paģēr mest pasmagus akmeņus valsts galveno - Saeimas deputātu un valdības - dārziņā.
Pēc tādas Tukuma vārda "slavināšanas" medijos kombinācijā ne ar tiem jaukākajiem notikumiem, vai tik nebūs par jaunu saukli pilsētai jādomā? "Tukumā un pēcāk... cietumā!" Tas tāds - mazliet pelēcīgais humors. Bet, ja godīgi, tiešām "Melnās hronikas" slejās pēdējā laikā materiāla, lai kolektīvi pašausminātos, ir cik tik uziet. Te kādam "aizmirstas" paša māti apglabāt, citam -...
Tas bija darbdienas rīts kādā skolā. Lielākie skolēni bariņos pulcējās pirmajā stāvā, bet mazākie - kā jakas novilkuši, tā žigli skrēja uz ēdnīcas pusi. Pirmajā brīdī padomāju, redz, cik labi, ka skola piedāvā arī brokastis. Gaismu manā tumsonībā ieviesa vidusskolēni, kas par manu skaļi pausto naivumu pasmējās. Ne jau uz ēdnīcu, bet gan līdz kārumu...
