Nu ir pienākusi pēdējā diena, kad vēl līdz 18.00 iesniedzami deputātu kandidātu saraksti 11. Saeimas vēlēšanām.

Pagaidām zināms, ka izvēle šoreiz mums nebūs tik plaša, kā citkārt, jo savus sarakstus iesniegušas vien 12 partijas. Kam plašākam laika bijis par maz… Un – iespējams, tā pat ir labāk, jo polittehnologiem pietrūks laika savu un mūsu smadzeņu mežģīšanai, savukārt no tik īsās vēlētāju atmiņas nepagūs izdzist politiķu iepriekš sastrādātie brīnumi. Šai ziņā arī mēs – laikraksta veidotāji, darīsim, ko varēsim.
Redakcijas kopējo viedokli "atkarību jautājumos" centos skaidrot jau 5. augusta slejā, kur arī atklāju, ka mums – redakcijas darbiniekiem, nav vienotas izvēles balsojumā. Taču tas nenozīmē, ka mums katram nav kādas "sarkanās līnijas", kādu nosacījumu, kas šķiet valsts un tautas interesēm vissvarīgākie.
Kādas ir manas šī brīža izjūtas, lasot deputātu kandidātu sarakstus un programmas? Patiesībā prieks, ka sarakstu ir salīdzinoši maz, taču vienlaikus joprojām ir žēl, ka mums ir šāda – partejiska, vēlēšanu sistēma. Manuprāt, vismaz šajā demokrātiskas sabiedrības izaugsmes stadijā vairāk jēgas būtu balsot par sevi pierādījušiem cilvēkiem, personībām, ne partijām. Starp citu, gandrīz katras partijas sarakstā atradu pa, manuprāt, deputāta amata cienīgam vārdam un arī tādus, ko diemžēl jau negatīvā veidā ir apzīmogojusi tieši partejiskā piederība… Vēl viens iemesls, kāpēc šī vēlēšanu sistēma pagaidām šķiet bezjēdzīga – partiju programmas. Maigākais, ko varu teikt – tukša muldēšana, ko papīrs nezkādēļ pacieš… Ja arī ir kāda vērtīga tēze, tad atmiņā ir partijas rīcība, kas bijusi gluži pretēja pašu sludinātajam, vai arī visam pāri "tehniskas" dabas jautājums – ei, bālelīši, kur pašu solītajai leiputrijai naudas maisus ņemsiet?!…
Bet, ja pavisam nopietni, domāju, šīs vēlēšanas tiešām mūsu valstij var būt izšķirīgas. Manuprāt, tikpat ātri, kā neatkarību ieguvām, varam to arī zaudēt… Domājat, ka krīzes dēļ viss jau ir paņemts un turpmāka valsts izzagšana nav iespējama? Lieki cerēt! Shēmotāji, jau varu smeķējušie un arī tie, kas tikai vēl ošņā gaisu, domāju, jau šodien zina, kurš amats, kurš lielākos augļus tam dos… Tāpēc, jā, manas "sarkanās līnijas" partiju saraksta izvēlē šajās vēlēšanās būs trīs – darbībā pierādīta saimnieciskā stabilitāte, ko turklāt nav aptraipījis klajš savtīgums; toleranta, bet tomēr latvisko identitāti īpaši kopjoša pārliecība un pārliecība, ka partija spēs iedzīvināt tiesisku valsti, kurā viens likums un taisnība visiem nebūs vien tukši vārdi, kam tic tikai daži, turklāt nu ļo-ti jau naivi ļaudis…