Šodien 12. klašu skolēniem sākās eksāmenu sesija – nopietnākais pārbaudījumu laiks, kas uz mirkli – teju vai pusotru mēnesi – droši vien apvaldīs pat vieglprātīgākos skolas beidzēju.
Taču ne par to šoreiz stāsts, bet gan par nākotnes sapņiem un realitāti. Šķiet, nav nepateicīgāka laika par šo, kad sākt savu pieaugušā cilvēka dzīves ceļu. Un ja vēl atver avīzi vai interneta mājas lapu, virsraksti neiepriecina – augstskolu programmas pārskatīs, dažas, iespējams, likvidēs, nemaz nerunājot par bezdarbu, cenu kāpumu, ekonomiskās bedres pašu apakšu un citām likstām. Ja iedomājamies vienu jaunu cilvēku visā šajā trakumā, tad viņam jābūt divtik stipram, lai atrastu savu vietu dzīvē, lai redzētu sevi kārpāmies no šī bedres ārā, un, pats galvenais – izturētu pareizās profesijas izvēles spiedienu. Eksperti jau nokritizējuši sociālās zinātnes, arī inženieris bez reāla pielietojuma ir tikai sola deldētājs, pārāk daudz esot skolotāju, psihologu… Jau šī darba darītājiem var palikt šķērmi, dzirdot, ka viņa profesija nu kļuvusi nekam nederīga, nemaz nerunājot par kāda jaunieša sapņiem un ideāliem. Vai tiešām tikpat apmulsuši ir arī skolu beidzēji? Izrādās, ka ne. Aptaujājot skolas un vaicājot, vai viņu skolēni zina, ko darīt tālāk, atbildes bija, ka lielākoties zina. Un ka uz plašo pasauli skolu beidzēji raugās gana reāli – atbilstoši zināšanām, prasmēm, jā, arī jau iegūtajām atzīmēm un vecāku rocībai. Protams, gadās jau arī tā, ka kādam plāni stipri rožaini – pēc principa, nu tik visas durvis vaļā… Taču brīdinājumi par smago piezemēšanos netiekot noklusēti. Un, protams, daudz noteiks centralizēto eksāmenu rezultāti. Tie kādas stabilas vēlmes var iebīdīt pavisam neplānotā plauktiņā, liekot savus nākotnes plānus kardināli pārskatīt.
Un vēl – arvien vairāk vidusskolēnu izvēloties profesionālās izglītības ceļu. Tiesa, apziņa, ka būs jāmācās amats vai uzreiz pēc skolas jāstrādā, dažam esot arī ļoti skaudra. Labāk dzirdēt vārdus, ka viņš var, bet negrib, nekā – labs amatnieks ir ar zelta rokām… Tomēr tieši realitātes sajūta daudzus notur pie zemes. Un tas ļauj cerēt, ka labi pārdomātie sapņi pašiem skolēniem neliks vilties…