Ir nācies dzirdēt un lasīt viedokļus par to, ka lēmums par Saeimas atlaišanu ir kļūdains, ka nekas nemainīsies, kamēr nebūs mainīta sistēma. Jā, vēlēšanu sistēma mūsu valstī noteikti jāmaina, tajā ir daudz nepilnību, neatbilstību mūsdienu situācijai… Tomēr nepiekritīšu tiem, kas saka, ka pēc ārkārtas vēlēšanām nekas nemainīsies…

Ko tur slēpt, mani gaidāmās vēlēšanas un, kas svarīgākais, to rezultāts ļoti satrauc… Joprojām neesmu aizmirsis pirms ilgāka laika ielu intervijā pausto kādas tukumnieces viedokli. Sieviete visai pārliecinoši apgalvoja: "Par politiku neinteresējos, ziņas neskatos, bet Šlesers liekas tāds sakarīgs…" Nez, cik cilvēkiem tikpat sakarīgs liekas A. Lembergs vai A. Šķēle? Vai fakts, ka A. Lembergs pirms prezidenta vēlēšanām sociālajās aptaujās bija viens no populārākajiem prezidenta kandidātiem neliek aizdomāties? (Te gan varētu arī paskatīties, kas aptauju pasūtījis un kas to veicis?!…)

Cik vēlētāju pēc liktenīgā Saeimas balsojuma par atļaujas piešķiršanu A. Šlesera dzīvesvietas kratīšanai iegaumēja, kuras partijas iestājās pret tiesiskumu? Zināšanai un atgādinājumam – Zaļo un zemnieku savienība, «Saskaņas centrs» un «Par labu Latviju!». Tātad šīs partijas balsoja PRET A. Šlesera mājvietas kratīšanu. Tāpat kā pirms tam jau bija balojušas PRET Jāņa Maizīša kandidatūru ģenerālprokurora amatam, PRET Andreja Judina kandidatūru Satversmes tiesas tiesneša amatam, arī pret izcilas cilvēktiesību ekspertes Anita Kovaļevskas kandidatūru tiesībsarga amatam. Ir taču vērts vismaz aizdomāties, kāpēc šīs partijas ir PRET stipru, gudru un neatkarīgu tiesu varu? Protams, šobrīd, kad mums – pilsoņiem, jau ir dotas tiesības 23. jūlijā atlaist Saeimu, partijas savu viedokli dažos jautājumos, piemēram, par deputātu karalisko imunitāti, ir mainījušas. Vientiesīgs vēlētājs varbūt arī noticēs, ka tā ir patiesa uzskatu maiņa, skeptiskāks taču sapratīs, ka jau atkal ir… priekšvēlēšanu laiks…

Domāju, ka iespējamais vēlēšanu iznākums ir šāds – oligarhi un tos atbalstošās partijas jeb, vienkārši sakot, kampēji, iegūs vēl lielāku varu vai tomēr ne…

Pirmais solis valsts izzagšanas apturēšanai ir tieši tik vienkāršs, kā banālais teiciens: "Viss mūsu rokās!" Nākošais: NEBALSOSIM PAR KAMPĒJU PARTIJĀM. Tālākais jau vairs nav tik vienkāršs, jo prasīs piepūli – lai spētu ko mainīt, jāzina, ko un kāpēc mainīt, un te jau ir nepieciešama lielāka interese par to, kādā valstī un kā dzīvosim, vienvārdsakot, kāda politika te valdīs.