Tik daudz jaunumu – negaidītu un, jāatzīst, pat jau vairs necerētu. Nu gluži kā svaiga gaisa brāzma mūsu naudas un politikāņu varas visnotaļ smacētajā valstī! Valsts prezidents Valdis Zatlers rosinājis atlaist Saeimu! Beidzot, beidzot taču kāds ir mūs atbrīvojis – no divkosības, laipošanas un meliem. Ir ļāvis iztaisnot muguru un cerēt, ka nebūs jākaunas par savu valsti, kurā, jau šķita, naudas vara apēdusi gan godu, gan prātu, gan sirdsapziņu…
Jāteic, pēc pirmā prieka par Prezidenta drosmi un apņēmību, par to, ka mūsu, kas viņu atbalsta, ir tik daudz, parādījās arī šaubas un bažas. Vai tiešām izdosies? Gana daudz apvainoto, varas baroto un blakus stāvošo. Turklāt saldi un melīgi runāt un rakstīt spējīgo. Gana daudz arī to, kas sabiedrisko notikumu izpratnē vien pirmziemnieku slieksnim pārkāpuši un tāpēc "tēvam", "mātei" un "lembergam baltajam" ticoši. Ja arī Saeimu – šaubu nav – atlaidīsim, ko vietā dabūsim? Un tad vēl pa vidu tie, kas par finanšu krīzi un lielajiem tēriņiem atgādina…
Varbūt, varbūt var iznākt visādi, bet… Tas vadzis tiešam ir lūzis. Iespējams, pēdējā brīdī un tomēr – lūzis. Cerams, ka rausējiem un kampējiem, blefotājiem un shēmotājiem tomēr būs ierādīta īstā – ja ne cietuma, tad arī ne goda – vieta. Kur paliks centīgā valdība, Vienotība un Dombrovskis? Visu cieņu, bet – ko darīt, ja reiz nav spēka un mākas ar "ļaunajiem citiem" cīnīties!? Ja vien pār plecu skatoties, par amatiem kaujoties un vien tautai paciesties liekot, uz priekšu tiekam? Ak, naudu referendumos un vēlēšanās ļoti daudz tērēsim? Bet, ziniet, arī es domāju – nieks vien tas būs, salīdzinot ar to, ko ik dienas lembergiem, šleseriem un šķēlēm jau gadiem tērējam.
Jā, paliek vēl šaubas par to, ko jaunajā Saeimā vēlēsim… Bet – Prezidents lietas un ļaudis ir nosaucis īstajā vārdā. Tagad mūsu laiks – pierādīt, ka esam ne tikai lepna, pacietīga un godīga tauta, bet arī spējam gudri domāt un rīkoties…