”Mamm, kur gribētu dzīvot, ja Latvijā vairs nevarētu?” jau kuro reizi man jautā padsmitgadnieks dēls. ”Kur mums dzīvot būtu labi, kur varētu būt laimīgi?” Lai nu laime kur laime – tā katram sava un vairāk tāda iekšpuses – sirdī un sajūtās dzīvotāja. Mēs tik un tā paliekam Latvijā. Taču, par dzīvi un bērniem domājot... Arī...
Ziņas par bojāgājušajiem kļuvušas par ikdienu, varbūt tāpēc par to, kas neskar mūs, var pat pasmieties – piemēram, par to, ka Indijā astoņi klostera aplaupītāji izvarojuši 71 gadu vecu mūķeni... Tas tāds garāmejošais ”smiekliņš” – vai tiešām Indijā tik ļoti sieviešu trūkst, vai tik ļoti pārgribējušies, vai vispār – kas tur pie viņiem notiek!?... Veltot...
Kādam varbūt izveidojies priekšstats, ka skolu bibliotekāra uzdevums ir divreiz gadā pārcilāt mācību grāmatas, ik pa laikam noslaucīt putekļus no grāmatu vākiem un sērīgā balsī citēt klasiķu darbus, bēgot no rupjās realitātes apgarotajā mākslas pasaulē. Un kādam nodokļu maksātājam, kam kultūra šķiet tāla un neapdzīvota planēta, varbūt liekas, ka uz saviem trauslajiem pleciem jātur kārtējais...
Atpinam bizes un ļaujamies vējiem matos. Sveicinām Sauli un ik jaunu pavasara rītu! Izplešam savus ilgu, sapņu, vēlmju un fantāzijas spārnus. ”Sasienam kājas”* vanagiem… Padomāsim, un gan jau atradīsim vēl daudzas citas svarīgas lietas, kas darāmas pavasara Saulgriežu laikā. Pirmo reizi šajā gadā diena salīdzinās ar nakti: jau rītdien Saule lec un riet tā, ka...
Nesen, brīvprātīgi-piespiedu kārtā šturmējot mikrorajona ceļus un taciņas, izvērtās domu apmaiņa par kādu dzīvē noskatītu teju vai nacionālo īpatnību. Proti, cik gan reizēm pārlieku daudz satraucamies par apkārtējo viedokli! Nav pat runa par tādām klasiskām situācijām, kad izvairīšanās, piemēram, no dziedāšanas vai dejošanas liecinieku klātbūtnē sakņojas it kā objektīvajā realitātē – nu tiešām abas kājas...
Vēsture man atgādina mežģīņrakstā adītu šalli. Ik pa laikam kāds posms tajā tiek izārdīts un pāradīts, labiskie valdziņi pārtop kreiliskajos un otrādi. Taču caurumi vienalga paliek. Mana tēva vecākais brālis bija leģionārs. Atceros, vecāmāte visu mūžu gaidīja savu dēlu no kara pārnākam. Neko vairāk man par to nestāstīja, un pati arī netaujāju. Biju ar spilgtu...
Ābols. Liels sārtvaidzis lielveikala plauktā par prāvu cenu un ar klātpieliktu zīmīti, ka nācis no Holandes. Un kādā citā vietā un citā plauktā, cenā neko daudz neatpaliekot, ir piedāvājumā kāds cits, tikai mazliet saburzīts sugas brālis, pie kura rakstīts – Latvijas audzējums. Par to, ar ko barots un ar ko dzīves laikā laistīts (apstrādāts), klusē...
Presē, pašvaldību un citās interneta mājas lapās parādījušās pirmās afišas un aicinājumi uz Lielo talku, kura tradicionāli notiek aprīļa pēdējā sestdienā – šogad 25. aprīlī. Atverot Lielās talkas mājas lapu, varam izlasīt, ka ik gadu talkā tiekot savākts arvien mazāk atkritumu un tāpēc šogad lielāks uzsvars liekams uz labiekārtošanas aktivitātēm. Šķiet, ka patiešām pie mums...
Pērnvasar krita vairāki karstuma rekordi – arī aizvadītajās brīvdienās (kazi, Sieviešdienas pēc!?) bija martam neraksturīgi silts – globālās sasilšanas tendences, tā teikt, uz delnas saredzamas. Ikurāt tāpēc atbildīgāk pavēros saules sildītajās ārēs – kūlas laukos, vecās un jaunās atkritumu kaudzēs un... Jā, ar to pietika, lai atkal justos rosināts pavasara ieķērcienam par glupiem ieradumiem. Ir...
Pasaule, 8. martā nedāvini man kātus, kas reiz bija ziedi, uzdāvini sniegpulksteņus dārzā un cerību, ka vasarā staigāšu pa raibi ziedošām pļavām un ka Jāņu vakarā puķes meitu vainadziņiem nebūs jāmeklē kilometriem tālu! Dod man drošības sajūtu, ka arī mani bērni pilsētai pie kājām varēs dzirdēt vardes kurkstam un ieelpot dabas spēcinošo gaisu! Globalizētā, tīmekļos krustu...
Iedomāsimies, ka sabiedriskā doma ir kā tāds plastilīna pikucis. Cilvēka rokās turēts, viļāts, murcīts un spaidīts, tas kļūst pakļāvīgs un transformējams. Protams, rokām, kas ar to darbojas, jābūt prasmīgām (politikā – arī tīrām)! Un koncepcijai jābūt: jāzina, ko veidojam, ko gribam ar to panākt. Savukārt, lai sasniegtu rezultātu, jāsaprot, ko vēlas adresāts – tie, kuru labā nopūlas...
Atzīšos, pirmais, kas ienāca prātā, kad uzzināju par Krievijas opozicionāru vadoņa Borisa Ņemcova noslepkavošanu, bija kārtējais deja vu – tas jau reiz bijis, pieredzēts un arī to, kas sekos, var paredzēt... Un sakrālo jautājumu – diez, kam tas ir izdevīgi? – var arī neuzdot.... Toties var piekrist mūsdienu hibrīdkara ekspertiem, kas cita starpā uzsver –...
Tikko ņem un piepildās Latvijas šī gada mūzikas topu nepārspētā mīluļa Dona pareģojums ”Tev piedzims bērns!”, viena no fundamentālākajām izjūtām ir apziņa, ka tava dzīve turpmāk tiešām ir nesaraujami saistīta ar vēl maziņu, bet pavisam īstu cilvēku. Un šīs sajūtas nebūt nav tikai balti pūkainas – ir arī sava daļa baiļu, neziņas par to, kā nu būs...
Ar dzimšanas dienām ir tāda mazliet dīvaina padarīšana. Kamēr cilvēkbērns ir mazs, viņš nevar vien sagaidīt nākamo jubileju pienākam – tik ļoti gribas ātrāk būt lielam un gudram, bet laiks liekas izstiepies garš kā Piena ceļš. Taču, kad nu tas beidzot noticis – tavu brīnumu! – gadi pēkšņi sāk brāzties kā vējš un dzimšanas dienas...
Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) gatavojās mainīt augstskolas nosaukumu. Viens no iespējamiem jaunajiem nosaukumiem – Dzīvības zinātņu universitāte vai kas tamlīdzīgs. Nosaukuma maiņa tika izvirzīta jaunās stratēģijas 2015. – 2020. gadam apspriešanas laikā kā viena no universitātes attīstības nepieciešamībām, lai ”iekļautos globalizācijas procesā, celtu kvalitāti un konkurētspēju”. Pret to publiski iebilda ne viens vien sabiedrībā atpazīstams...
Pirms kāda laika jau gari un plaši rakstījām par vienas bankas aiziešanu no Tukuma – kopīgi meklējām risinājumus, piedāvājām cilvēkiem variantus un idejas, kā ērtāk un lētāk samaksāt par pakalpojumiem. Par visu pārējo – studiju kredītiem, piemēram, pat neminējām, jo tā tāda stipri individuāla lieta, taču jau tagad zinām, ka tieši ar to ir problēmas....
1918. gada 28. septembrī Jānis Endzelīns – mūsu literārās valodas veidotājs – rakstīja, ka krievu un vācu valodas ielenkumā latviešu valodai klājoties grūti: ”Tīru latviešu valodu tagad dabūjam dzirdēt vairs tikai Baltijā uz laukiem – vecu ļaužu starpā, kas nav bijuši ne vācu, ne krievu skolās, nelasa ne avīzes, ne grāmatas, neprot nekādu citu valodu.” Tātad visos laikos valodas kopēji...
Jau kādu laiku vairāk vai mazāk skaļi izskan doma, ka tā vai citādi nepieciešama Satversmes reforma. Dažiem to vajag, lai dabūtu savu, it kā tautas vēlētu Prezidentu, citiem – lai vēlreiz iezīmētu nāciju īpašo lomu, bet pašvaldību pārstāvji aizvien skaļāk sit vietvalžu īpašās varas bungas. Kamēr Ventspils ”izkala” savu naudu un pieņēma īsteni īsteno, par...
Daudz Valentīnu – vīriešu – pazīstat? Es vienu zinu – nu, gigants, dinamīts! Kad muti paver!… Tiekamies reti – parasti Valentīndienā (ja iekrīt darbadienā), kad viņš skrien ar šampi pa pasauli apkārt, jo citādi, kas gan viņu sasodītajā visu Mīlētāju dienā atcerētos!? Bet neraizējies, Valentīn, leģendu nav iespējams aizmirst, pat ja iesērējušu kontaktu pēc tā šķiet. Kad Valentīnam...
Visgrūtāk ir… saglabāt mieru. Vēsu prātu, tā sacīt. Priekam, kā to cilvēkam paredzējis un vēlējis Dievs, esot jābūt visdabiskākajam emocionālajam stāvoklim, taču, jau tikai dzirdot šādu apgalvojumu, sabiedrībā nereti saceļas visīstākā emociju vētra. Aizvien vairāk iemeslu sašutumam, aizvien vairāk sašutušo… Kā nu ne? Vairāk nekā 180 ciemi pērnā gada laikā ”dzēsti” no Latvijas kartes, un arī...
Kurš glābj Latvijas pensionārus un vienkāršo darba tautu no nabadzības? Kas mūs raksturo kā brīvu tautu? Kas gan cits, ja ne… nebanku kredīti, kā varētu secināt, ja par pilnu ņemtu Latvijas nebanku kredītdevēju asociācijas nulle kā izlaisto reklāmas rullīti! Protams, šī jau nav ne pirmā, ne pēdējā reize, kad kāds, atvainojos par izteicienu, sūdu cenšas...
Ja kādam draugam pagalam sašļukusi dūša, cenšamies viņu visādi uzmundrināt – sak’, nav taču tik ļauni, paskaties uz dzīvi no gaišās puses! Kad mūsu valsts bija iegrimusi dziļajā krīzē, ēterā aizvien biežāk atskanēja vārdi par Latviju kā skaistu zemi ar četriem gadalaikiem. Acu priekšā uzbūrās ainas ar piesnigušiem mežiem vai tikko apsētiem laukiem, vai saules...
Centrālā statistikas pārvalde nule kā nākusi klājā ar savu kārtējo ziņojumu par nabadzību – lai arī šis verdikts vēsta par situāciju 2013. gadā, kad nabadzības riskam vai sociālai atstumtībai pakļauti 645 000 jeb 32,7% Latvijas iedzīvotāju, jādomā, ka šodien nekas daudz nav mainījies. Vienīgi iedzīvotāju skaits palicis par vairākiem simtiem mazāks... Tas, protams, ikvienam liek...
