Pēcsvētku klusās atraudziņas
Ja ļaujas ilūzijai un interneta komentētāju vai sūdzamraidījumu pastāvīgās publikas izveidoto pasaulīti sāk uztvert kā pilnvērtīgu sabiedrības viedokļa atspoguļotāju, gandrīz vai dūša apskrienas. Viss tik slikti, tik slikti…Policisti, ārsti, tiesneši, deputāti un, ko tur krāmēties ar sīkumiem, arī visi pārējie Latvijā un, protams, arī Tukumā – nemākuļi, kas savus mazvērtības kompleksus kompensē ar rafinētu un mērķtiecīgu riebšanu ”vienkāršajai tautai”. Loģiskais saprāts liek apjaust, ka gan jau viss nevar būt tik melns, kā to mālē. Un, kā tur bija? ”Visi man labi ļaudis, kad es pate laba bij’”?
No otras puses… Diemžēl, deldējot gan pēcpusi, gan rakstāmrīkus dažāda mēroga preses konferencēs, nācies secināt, ka allaž kritizētās amatpersonas šo teju nacionālo īpatnību – azartisko un izdomas bagāto sūdzēšanos par visu un visiem – mēdz izmantot arī ļaunprātīgi. Sak, tai ”vienkāršajai tautai” mūsu profesionālie augstumi tāpat būs mūžam neaizsniedzami, tādēļ viņu piezemētajos viedoklīšos nav pat vērts ieklausīties. Viens, toties spilgts piemērs (lai nojaustu, par ko runa) – pērno Vispārējo Dziesmu un deju svētku noslēguma konference, kas, kā žurnālistu personīgie novērojumi liecina, izvērtās nevis par konstruktīvu organizācijas plusu un mīnusu izvērtēšanu, bet gan par pašslavināšanās paraugdemonstrējumiem, kur katra, arī konstruktīva kritika tika nokosta pašā saknītē. Rezultātā, aizrādījumi par to, ka svētkos varbūt mazliet vairāk vajadzētu pievērties tieši dalībnieku un skatītāju interesēm, ērtībām, nevis tik ļoti koncentrēties uz svētkiem pietuvināto ambīciju apmierināšanu, manuprāt, šogad tika ņemti vērā tikai ļoti aptuveni…
Kādēļ šis izvērstais ievads? Ar cerību, ka arī tikko aizgājušo Tukuma pilsētas svētku izvērtēšana notiks pēc iespējas vispusīgāk. Viedokļi, ko nācies uzklausīt,– raibi. Vieni priecājās par to, ka katram – i vecam, i jaunam, i kultūru, i sportiskas izklaides – mīlošam atradās pa savam prieciņam un, kas ne mazāk svarīgi, – pilnīgi bez maksas. Bet bija citi, kas pauda uzskatu, ka, svētku svinēšanā praktizējoties 20 gadu garumā, varēja tomēr arī labāk…
Un man domāt, tikai nedaudz vairāk piepūloties, ja ne gluži svinēšanā izgrūstās naudas apjoma ziņā, tad, pilnvērtīgi izmantojot vietējo cilvēku entuziasmu un izdomu, jau tuvākajā nākotnē Tukuma svētki varētu konkurēt arī ar izmēros un ambīcijās daudz lielākām pilsētām. Turklāt tad pēc tiem justos gandarīti visi. Gandrīz visi, izņemot… štata sūdzētājus.










