Redakcijas sleja
Ja ticam Krievijas medijiem...
Tīri cilvēciski mani šausmina Ukrainā notiekošais – ziņas ir tādā (negarā) formātā, lai negurdinātu lasītāju, tāpēc varam vien nojaust, ko ietver paskopie teksti, teiksim, par to, ka Doņeckā vairāk nekā 1000 bērnu dzīvojot bumbu patversmēs un esot psihoemocionāli traumēti... Vai varam iedomāties šo bērnu ikdienu? Kā jūtas viņi un kā – viņu vecāki? Ko dara...
Ukraiņi arī par brīvu Latviju karo
Ir avīzes diena un redakcijā kārtējā diskusija. Par karu, par Ukrainu, par cilvēkiem, kas to izraisījuši un pieļauj... Par iemesliem, kāpēc gan kaut kas tāds šodien notiek... Un žurnālistu atbildību, notikumus skaidrojot... Kolēģe Rūta aicina padomāt, kas ir tie priekšnoteikumi, kāpēc vēsture ar noteiktu regularitāti milzu karus izraisošu vadoņu lomās ieliek augumā mazus, pat varbūt...
Kad gadās iekrist interneta žultī
Lai arī esmu saņēmusi siltus ieteikumus saudzēt nervu sistēmu un nelasīt virtuālo ziņu komentārus, kārtējo reizi uzkāpu uz tā paša grābekļa. Pēc Dona uzvaras «Muzikālajā bankā» atcerējos, ka dalīts prieks ir dubultprieks, ieskatījos komentāros, kas bija ievietoti «Delfu» portālā tūlīt pēc svaigās ziņas, un jutos apmēram tāpat kā 2000. gada Eirovīzijas noslēgumā. Toreiz lielo pacilājumu pēc...
Par ratiem un matračiem
Sen, sen – tajā laikā, kad pat manis vēl nebija, laucinieki uz tirgiem brauca ar zirgiem. Kamēr lielie un gudrie tirgojās un kārtoja citas lietas, pajūgus uzmanīja ”zemāka statusa” cilvēciņi: pusaugu bērni, vecie un slimie, ne visai gudrie… Tādā veidā tautā radās pavēle ”Stāv’ pie ratiem!”, ko uzbrēca neprātim vai ”aktīvistam”, kas arī gribēja piedalīties sarunās...
Sākam gatavoties prezidentu mijai
Jau pavasarī notiks kārtējās prezidenta vēlēšanas, tāpēc fona ņirbēšana, kas noris šī notikuma gaidās, kļūst arvien pamanāmāka arī publiskajā telpā. Oficiāli uzrunāti, partiju pārstāvji lielākoties laužas un apgalvo – vēl pāragri runāt par konkrētām kandidatūrām. Tomēr neba nu nejauši un bez iepriekšēja akcepta politikas kuluāros uzpeld viens vai otrs variants! Tā teikt, pirms izvēlēties pašu ambīcijām...
Likumpaklausība
20. janvārī ir Barikāžu aizstāvju piemiņas diena. Atceramies tos 700 000 drosmīgos, kas 1991. gada janvārī pulcējās Vecrīgā uz barikādēm, lai aizsargātu stratēģiski svarīgus objektus no iespējamā padomju bruņoto spēku uzbrukuma. Sērojam par tiem, kas apšaudē pie Iekšlietu ministrijas zaudēja dzīvības. Pēkšņi iešāvās prātā – kā ar karogiem šai dienā? Vai tie jāizkar? Un kādā noformējumā...
Par Pilsētas parku domājot
Kopš tā laika, kad Pilsētas (1905. gada) parkā bija karuseļi (turklāt pastāvīgi) un citas izklaides, pagājuši ļoti daudzi gadi, tik daudzi, ka šobrīd pat grūti atcerēties precīzākas parka izskata detaļas, vien to, ka tur bija biļešu būdiņa, nožogojums un saldējums. No prāta izgaisis brīdis, kad tas viss tika aizvākts un kad šai vietā palika parks...
Novērtēt un atbilstoši reaģēt – tāds ir uzdevums!
Kaut gan sniega šogad ir maz, braukšanas apstākļi it kā vieglāki nekā sniegainā ziemā, tomēr šā gada dažu dienu avāriju un bojā gājušo statistika ir baisa – 13 dienās 16 cilvēki. Uzklausot policijas darbinieku viedokli, neapšaubāmi jāpiekrīt viņu viedoklim, ka autovadītāju vidū ir gana nedisciplinētu, vieglprātīgu un pārgalvīgu braucēju, kas apdraud ne tikai paši sevi,...
Lai ar smaidu izdodas!
Kā viegli un ar smaidu pateikties labiem cilvēkiem par tik vienkāršu, bet žurnālista arodā nepieciešamu lietu, kā pretimnākšanu – atsaucību un labu sadarbību? Pēdējos sešus mēnešus iespēju robežās rakstu par notikumiem Kandavas novadā un, kaut kā sanācis, ka notikumus un iepazītos cilvēkus tiešām varu atcerēties tā – viegli un ar smaidu. Es ta bērnībā daudz uz...
Riņķa dancis?
Ne pirmo gadu un ne pirmā valdība sola cīnīties ar nabadzības un nevienlīdzības problēmu Latvijas sabiedrībā. Absolūta uzvara šajā karā, protams, ir tikai utopija, bet cīņas sparu šai atziņai gan nevajadzētu mazināt, jo vai citādi, ja ne vispārīga labuma vārdā maz būtu liela jēga tādam veidojumam, kā pašiem sava valsts? Tikai tie ”slepenie ieroči”, kurus...
Par Mazajām lietām un Radošo procesu
Novāktas eglītes un sakoptas visuresošās sausās skujas. Rūpīgi sapakoti spožie rotājumi – līdz nākamajai gadumijai. Tālākā stūrī pārbīdīts piparkūku groziņš. Liktas lietā saņemtās dāvanas. No mobilo telefonu atmiņas izdzēstas apsveikumu īsziņas. «Virtuves» un visos citos līmeņos pārrunātas, apspriestas un analizētas valsts pirmo personu Jaungada uzrunas. Sākusies jauna darba nedēļa, kas vienlaikus ir arī pirmā šajā – 2015. gadā....
Cilvēkos jāiet, ar domu un sarunu biedriem jāsatiekas!
Jaunais gads Latvijā daudziem sācies kā vēl nekad – ar brīvdienām teju divu nedēļu garumā. Dažs teiks, nu gluži kā vecajā Eiropā, kur jūlijs un arī divu nedēļu ziemas brīvdienu laiks ir gatavs parādīt lielu pigu mūžīgajam strādāšanas un naudas pelnīšanas trakumam (par katru cenu un reizēm pat ar pēdējiem spēkiem)... Brīvdienas gan te, gan...
Jaungada ticējumos ielūkojoties
Cienījamā redakcija! Man ir apnicis skaidrot savas hiperaktivitātes iemeslus kaimiņiem, draugiem un paziņām, tāpēc vēlos sekot labiem piemēriem un vēl šajā gadā publiski paziņot, ka mani arī, gluži tāpat kā R-kungu, velk uz vīriešiem. Megahistērija saistībā ar šo paziņojumu man nav vajadzīga, bet uz dekasatraukumu es gan gribētu cerēt, jo tas varbūt atrisinātu manas pārāk...
Palmu ēnā un... džungļos
Skatoties, kā te, mūsu mazajā zemītē, uzdarbojas bankas, uzreiz atmiņā ataust gan pirmo atjaunotās valsts politiķu sapņi par Latviju kā banku paradīze, gan manu vecāku laika hotentotiem veltīta tusiņu dziesma. Abos – gan sapņos, gan dziesmā – bija pieminētas palmas. Un banku darbos, nedarbos tāpat kā dziesmā ir arī stāsti par gana mežonīgām attiecībām... Kad,...
Ir vai nav Ziemassvētku vecītis?
Nu, kā tad ir – ir vai nav? Šādu atbildi meklēju jau pusi nedēļas, kopš lielveikalā vairākus vecākus dzirdēju bērniem skaidrojam šo lietu tā lietišķi, piemēram: “Tu, bērns, esi jau liels un zini, ka vecīša nav, tāpēc nāc un kopā izvēlēsimies dāvanu...” Teikšu, kā ir – apstulbu. Gribējās pačukstēt, ka ne jau tās dāvanas, bet...
Varaskāri un bezkaunību slēpjot
Nebija ar nemaz kristāla bumbā jālūkojas, lai paredzētu to šūpošanos, kas vēl arvien valda Latvijas virtuālajā vidē un vienlaikus arī daļā sabiedrības pēc tam, kad Igaunija pieņēma partnerattiecību likumu, bet mūsu pašu ārlietu ministrs, kā saka, ”iznāca no skapja”. Klajās rupjības un publiskie aicinājumi uz vardarbību, protams, šo to liecina par pašiem komentāru autoriem… tomēr...
Vai spēsim nosargāt cilvēktiesības?
Interesanti, ka ziņu portālos plaši apspriestie nu jau bijušā psihoterapeita Viestura Rudzīša izteikumi par vardarbību Latvijā izskanējuši tieši visā pasaulē plaši atzīmētās Starptautiskās Cilvēktiesību dienas priekšvakarā. Šķiet, tas arī devis ievirzi Resursu centram «Marta» atzīmēt šo datumu, norādot uz Latvijas sieviešu tiesībām saņemt vienlīdzīgu un līdzvērtīgu attieksmi daudzās jo daudzās jomās, kur tādas vēl nav....
Vīrišķīgā nopūta
– Opā! – psihoterapteits Viesturs Rudzītis ir devis iemeslu parunāt par daiļo dzimumu ārpus ierastajiem svētku datumiem; šoreiz gan nedaudz citā kontekstā, ko vairums sapratuši vienkārši – sieviete jāsit sievietes pašas labā. Rudzītis par to runā tādā kā jautājuma izteiksmē, izvirzot problēmu, tomēr jautājums prasa vien apliecinājumu – nekas labāks taču nav izdomāts?... Ja ar...
Par karojošajiem nezinīšiem
Mani uzrunāja un vēl joprojām neliek mieru mācītāja un filozofa Jura Rubeņa izteiktā doma par to, ka cilvēks nav vainīgs, ja viņš kaut ko nezina un nesaprot… Toties VAINĪGS esam mēs ikviens, kas NEATTĪSTĀS! Necenšas neko mācīties, nepilnveido sevi, kam svešs ir pasauli virzošais un bezgala interesantais izziņas process. Apstiprinājumu šim viedoklim guvu, gluži nejauši...
Par ”pozitīvās” realitātes būvētājiem...
Pārāk daudz notikumu un arī iespaidu... Varbūt sākt ar to, kurš pārmāc pārējos? Laikam jau tā briesmīgā sajūta, ka dzīvojam tik nedrošā pasaulē, ka neko daudz neesam mācījušies no vēstures un pieredzes, ka arī brīvību, kādā dzīvojam vairāk nekā 20 gadus, nenovērtējam... Šodienas atzītākie militāro stratēģiju un ģeopolitisko notikumu pētnieki atzīst, ka daudzviet pasaulē, arī...
Kā ģimenē
Variācijas par to, kā tiek piepildīts ģimenes kopējais budžets, ir daudz un tās ir atkarīgas no dažādiem apstākļiem un kombinācijām. Tomēr, kad jāķeras pie budžeta sadales – matemātika pavisam vienkārša – naudas ir tik, cik tās ir, un līdz kārtējai algas dienai vai citai regulārajai finansiālai piešpricei jācenšas iztikt. Ja gadās kas ārkārtējs – var jau, protams,...
Par ko?
Cilvēks no dabas ir skaudīgs. Dikti viņam kremt, ja kaimiņam klājas labāk. Īpaši, ja pārākums naudā izmērāms. Ticiet vai ne, bet pētījums apgalvo – vairums no mums labāk izvēlēsies saņemt 500 eiro lielu mēnešalgu, ja kolēģa makā kritīs 450, nekā 600, ja citam tiks 650. Par ko gan otram vairāk? Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku...










