Pagājušā gada pirmajā pusē Zemnieku Saeima un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome jeb, vienā vārdā sakot, lauku uzņēmēju organizāciju pārstāvji vērsās pie likumdevēja – Saeimas ar lūgumu noteikt stingrākus lauksaimniecības zemes iegādes un pārdošanas nosacījumus, lai tādējādi mazinātu iespējas, ka lauksaimniecības zemi pie mums izpērk ārzemnieki, vai arī lai novērstu spekulācijas ar lauksaimniecības zemi. Jāteic, ka, pieņemot likuma grozījumus par zemes privatizāciju lauku apvidos, bija ne mazums diskusiju un arī domstarpību. Tomēr likumprojekta tapšanā tika ieguldīts liels darbs, tika pētīta arī ārzemju pieredze un, kā izrādījās, lauksaimniecības zemi ārzemēs iegādāties nebūt nav tik vienkārši, kā tas bija pie mums.

Grozījumi stājās spēkā ar 2014. gada 1. novembri. Tie paredz, ka darījumā ar lauksaimniecības zemi pirmpirkuma tiesības ir zemes kopīpašniekam, esošajam zemes nomniekam un Latvijas Zemes fondam. Savukārt zemes pircējam ir nepieciešama lauksaimnieka izglītība, nopirktā zeme ir jāapstrādā noteiktā termiņa u.c. Taču, lai šos nosacījumus realizētu, nu pienākumi veicami arī pašvaldībām, kam jāveido komisija un jāizvērtē darījums.

Liels bija pārsteigums, ka pirms dažām nedēļām «Latvijas Avīzē» lasīju neapmierināto pašvaldības vadītāju viedokļus – lūk, darba par daudz, ierobežojumu par daudz utt. Protams, tas uzliek pašvaldībām papildu slodzi, bet vai tad tas nav darbs sava darba devēja – pašvaldības lauku uzņēmēju, arī ikviena pašvaldības iedzīvotāju labā? Vai pašvaldību vadītājiem un deputātiem tiešām nerūp, lai pārdodamā zeme nonāk kāda pašvaldībā dzīvojoša zemnieka īpašumā? Vai viņiem šķiet – lai zeme pieder vienalga kam – ikvienam ārzemniekam, trešo valstu pilsoņiem, kas, ņemot vēra pašreizējo politisko stāvokli, varētu apdraudēt arī valsts drošību? Bet tieši ar šiem jaunajiem grozījumiem likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos» ir mēģināts saglabāt zemi tiem zemniekiem, kas dzīvo un strādā tepat, mūsu Latvijā, mūsu pagastos. Protams, ka grozījumos atradīsies arī kas labojams, jo nekas jau nav pati pilnība. Taču mums ir laiks un iespējas to darīt. Turklāt, pārmest Zemnieku Saeimai un citiem likumprojekta autoriem lobēšanu šajā gadījumā nepavisam nebūtu korekti, jo grozījumu izstrādāšanā ar saviem priekšlikumiem varēja piedalīties ikviens. Arī pašvaldību vadītāji un administrācijas darbinieki.