Ir avīzes diena un redakcijā kārtējā diskusija. Par karu, par Ukrainu, par cilvēkiem, kas to izraisījuši un pieļauj… Par iemesliem, kāpēc gan kaut kas tāds šodien notiek… Un žurnālistu atbildību, notikumus skaidrojot…

Kolēģe Rūta aicina padomāt, kas ir tie priekšnoteikumi, kāpēc vēsture ar noteiktu regularitāti milzu karus izraisošu vadoņu lomās ieliek augumā mazus, pat varbūt odiozus cilvēciņus, bet toties apveltītus ar lielām ambīcijām, neremdināmu varas kāri un arī zināmu harizmu? Tāds bija Napoleons, Ļeņins, Hitlers, nu arī Putins… Jā, dzirdēta versija, – būtu Hitleru uzņēmuši mākslas augstskolā, un kara šausmu nebūtu… Būtu Napoleonu tēvs novērtējis un Ļeņinu māte vairāk mīlējusi… Bet Putina biogrāfijas pētnieki šai teorijai pievienoties neatļauj…

Kolēģis Vents pēc jautājuma par to, kāpēc cilvēki-parastie tik viegli notic putiniešu meliem, vien lēni novelk: ”Jā, argumenti nestrādā…”

Kāpēc, kāpēc nestrādā!? Kāpēc joprojām tik daudzi – nu labi, vēl it kā var saprast, ka krieviski runājoši, bet arī latvieši – svēti tic, ka Ukrainā darbojas un visas zvērības veic ”fašisti-benderieši” (tā krieviski runājošie) vai ”amerikāņu algotņi” (tā pilnā nopietnībā man skaidroja kāds 40 gadu jauns Tukuma uzņēmējs un, kā vai ik dienas pārliecinos, viņa viedoklim atbalstītāju netrūkst arī avīzes regulāro lasītāju vidū)? Tiešām nesaprotu, kā mūsdienās, kur ir tik daudz informācijas avotu – arī neatkarīgu, iespējami neitrālu, tomēr var nešaubīgi ticēt vienam, caurspīdīgi melīgam un no agresora – šoreiz Krievijas – puses nākušam?! Tiešām nesaprotu, kā cilvēki, kas piedzīvojuši padomju laikus un ar valstiski organizētiem meliem saskārušies ikdienas, var ticēt vienam rūdītam čekistam, kas nezin kā – ”nerimstoši cīnoties ar oligarhiem”, īsā laikā kļuvis par miljardieri?! Un tiešām nezinu, kā tos nu jau tā kā 20 000 zaļos, krieviski runājošos cilvēciņus, kas karo Ukrainā, var piedēvēt ES vai ASV fašistiskajiem spēkiem!? Pat ja kādam ir šaubas (man nav), vai Malaizijas lidmašīnu virs Ukrainas notrieca Krievijas virsnieku vadīts BUKs un vai pa Mariopoles dzīvojamiem rajoniem bliež Krievijas artilērija, tad šaubu nav – Krimu ieņēma Krievija! Tā pati, kas, Ukrainai, atsakoties no kodolieročiem, apsolīja: ”Krima – tā Ukrainas daļa!”

Jā, teikšu atklāti, man joprojām vislielākās bažas šobrīd sagādā pašu valsts pilsoņu attieksme. Pat necenšos prognozēt, kā būtu, ja būtu… Tāpat kā nemēģinu ko skaidrot sarunās ar krieviski runājošajiem (cik nežurnālistiski!), jo viņiem ir viena – Krievijas televīzija, viņiem ir cita (īsti pat nezinu, kāda) savu māju un dzimtenes sajūta. Bet latviešu cilvēkam ir jāzina skaidri un jāsaprot – Ukrainā šobrīd ukraiņi arī par brīvu Latviju karo!