Lasot ziņas un arī komentārus par to, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, ripinot auto cauri dievlūdzēju pūlim, vienam uzbraucis uz kājas, savukārt dziesminieka Kaspara Dimitera sieva Līga, protestējot pret Eiropraidu Rīgā, pieteikusi badastreiku, vispirms iedomāju par ne-iecietību.

Te nu tā izskanēja – Neiecietība visā to balsu jūrā, kas ik dienas ”spridzina” sociālos tīklus. Tomēr šai domapmaiņai seko arī tīri praktiskas izpausmes – Sīrijas džihādistus papildinājis viens Latvijas musulmanis. Krievija, kuras trīs pilsētas – Noriļska, Daļņegorska un Dzeržinska – ierindota pasaules piesārņotāko pilsētu desmitniekā, atsakās no Krievzemes augstajiem standartiem neatbilstošās Baltijas zivju produkcijas… Antigejisma noskaņās Krievijā rosināts aizliegt attēlus, kur redzami līdz jostas vietai kaili vīrieši, piemirstot, ka cara tētiņš Putins jau papozējis šādā paskatā un ne vienu reizi vien… Jā, kur ideāli, tur neiecietība pret visu, kas pa kājām, riteņiem un kāpurķēdēm…

Svētdien pabiju Ikšķiles krāmu tirgū un kļuvu par liecinieku tam, kā viens antīko moču tirgotājs sāka bļaut uz vīru, kas bija atļāvies pieskarties vienam eksponātam, jo, raugi, ”cik pa dienu tādu čamdītāju, kratītāju un taustītāju”!! Šī scēna lika aizdomāties par to, kas kaitina – kairina, pārbauda pacietību – iecietību un galu galā uzspridzina emocijas? Vai citādi domājošos…

Galu galā, ar bruņošanās un militāro konfliktu mērauklu raugoties, rodas sajūta, ka mēs, šodienas sabiedrība, pārāk daudz ciešam vai arī – negribam ne ciest, ne būt tik pazemīgi, kā iepriekšējās paaudzes. Patērētāju un pašiņu sabiedrība vai varbūt brīvības sajūtā evolucionējoša sabiedrība? Bet kā personiskās brīvības izplešanos savienot ar kopējo cilvēces skaita pieaugumu? Ar to, ka tavām domām pretī pieci citi viedokļi vai pat visa rietumu sabiedrība? Vai globāli to iespējams atrisināt mierīgi? Vai tomēr mazos sapņus par jaunām botēm vai nomaksātu kredītu nomainīt pret tautiešu vai ticības aizstāvēšanu ar ieročiem rokās? Laiks rādīs. Civilizācijas nāk un iet – iespējams, tā teiktu Zeme…