TV raidījumā «Bez tabu» pirms dažām dienām rādīja sižetu par to, kā savulaik jūrmalniece Anete Asare saņēmusi «Latvijas lepnuma» balvu par to, ka pati savā Jūrmalas īpašumā ierīkojusi patversmi ievainotiem putniem. Patversme jau darbojas vairākus gadus un līdz šim nekādu problēmu nebija. Arī ar kaimiņiem bijusi laba satikšana. Bet nu, pēc sižeta spriežot, pie putnu...
Nez, kā tas nāk, ka mēs, cilvēki, nereti vismazāk runājam tieši par vissvarīgākajām – katra personiskajām – attiecībām pašam ar sevi. Vai un kādos gadījumos jūtamies gudri, veiksmīgi, cienīti, novērtēti? Kā uztveram un vērtējam sabiedrību, kā tā vērtē mūs? Cik procentos gadījumu un kādos punktos šie abi vērtējumi sakrīt (vai ir vismaz tuvu tam)? Vai...
Nu jau būs trešā reize, kad šajā slejās apskatām valdībā steidzīgi un vienlaikus neskaidri gatavoto nodokļu reformu. Tas bažu dēļ, jo pat vismazākās izmaiņas nodokļu politikā rada ļoti nopietnas sekas ne tikai kādai vienai noteiktai iedzīvotāju grupai, atsevišķu nozaru uzņēmumiem, kādam reģionam, bet mums visiem, visai mūsu valstij kopumā. No sākotnēji Latvijas bankā tapušā piedāvājuma...
Gara acīm, gandrīz vai kā klāt esot redzu, kā nemīlīgā, pelēkā rudens dienā, kādā pelēkā un bezpersoniskā kabinetā Kultūras ministrijas paspārnē pulcējas aizrautīga, bet savstarpējās diskusijās jau sen kā nogurdināta darba grupa. Uzdevums tiešām nav no vieglajiem – jānolemj, kā tautai būs savas valsts simtgadi atzīmēt’i! Nauda būs un tās būs daudz – katram atlēks,...
Melno klinšu tuksnesī (ASV) atrodas sirreāls, visās varavīksnes krāsās zaigojošs ģeotermāls geizers. Izrādās, tas izveidojies pirms pusgadsimta cilvēka kļūdas dēļ – pareizi nenorobežojot urbšanas punkta vietu. Jāteic, ka kļūdu dēļ visādi misēkļi gadās ik pa laikam. Diemžēl ne vienmēr ar laimīgām beigām. Tad gan mēs kļūdīšanos saucam citā vārdā – par paviršību, nolaidību, neprofesionalitāti. Diezin...
Ierosme šai slejai nāca no kāda lauku lasītāja, kas aicināja redakciju izpētīt, kāda daļa partiju priekšvēlēšanu programmās atvēlēta laukiem vai, vienkārši runājot, vai esošie un topošie politiķi ir ņēmuši vērā, ka Tukuma novadā ir arī pagasti, ka nav tikai pilsēta, un lauku problēmas ir daudz lielākas, smagākas un tāpēc daudz grūtāk risināmas. Par ko ir...
Domāju, ka ikviens no mums lasa, skatās internetā, televīzijā, klausās radio ziņas gan par notikumiem pasaulē, gan Latvijā, gan arī novadā. Nu jau labu laiku mediji atspoguļo politiķu piedāvātos variantus nodokļu reformai. Tā kā Veselības aizsardzība ir noteikta kā valdības prioritāte, tad Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris ierosina ienākumu nodokļa samazinājumā...
Pavasaris ir tieši tas gadalaiks, kad aizvien no jauna apjaušam, sajūtam, piefiksējam pirmreizīgumu... Pirmās, saules atmodinātās mušas dūkoņa, pinoties logu aizkaros. Pirmā zeltainā vai raibā (Ak, raibenīt, dod man priecīgu, raibiem piedzīvojumiem bagātu vasaru!) tauriņa lidojums – trīsošiem spārniem, pa ziemu aizmirsušiem lidošanu… Pirmie stārķi. Pļavā? Lidojumā? Savā ģimenes ligzdā? Katram variantam – savs skaidrojums,...
Nezinu, varbūt iezīmīgā datuma dēļ (22. aprīlis – komunisma līdera Ļeņina dzimšanas diena, ko Padomju savienībā cita starpā atzīmēja ar Komunistisko sestdienas talku), bet šogad visnotaļ atbalstāmo notikumu – rītdienas Lielo talku – sagaidu ar dalītām jūtām. Atzīšos, pirmo “aukstuma” akmeni labās ierosmes ūdeņos iemeta dēls, lepni paziņojot, ka piektdien kopā ar klasi talkošot… Durbes...
Nav noslēpums, ka teju katram otrajam studentam vismaz reizi dzīvē ir izdevies triks “no sūda par pīrādziņu” (Atvainojos par vienkāršrunu!), kad zināšanu vai patstāvīgā darba iztrūkums tiek kompensēts ar ārēji pārliecinošiem efektiem. Žilbinoša prezentācija, pārrakstītu teoriju metri, prasmīgi slēpjot sava viedokļa neesamību, arī humors šad tad noder. Zinu piemēru, kad antīkā filozofa darba analīzes vietā...
Vakar, Otrajās Lieldienās, Slampes kultūras pils ņudzēja no Tukuma, Kandavas, Jaunpils un Engures novada dancotājiem – tur notika nākamā gada Dziesmu un Deju svētku repertuāra apguves skate. Aizkulisēs pirms atbildīgās uzstāšanās jūtams satraukums – puiši mīņājas, iesildot kājas, meitas met skatus spogulī, lūkojot, vai vainadziņš nav sašķiebies. Jo žūrija vērtēs ne tikai dejas horeogrāfiskā raksta...
Kāda paziņa reiz teica, ka šajā pasaulē viss esot sajucis, ka nevarot vairs saprast, kad svinēt Ziemassvētkus, kad Lieldienas, jo senlatviešu ziemas un pavasara Saulgrieži nesakrīt ar tiem datumiem, kad šos svētkus svin kristīgā pasaule. Šogad jau reiz pavasara Saulgrieži esot nosvinēti, atbilstoši senām tradīcijām, no rīta pirms gaismiņas uz avotu, kas tek uz rītiem...
Raugoties pa muzeja logu uz kaimiņu mājām, pavisam nejauši acīs iekrita sašķiebušies šķūnīši. Nu tik ļoti bēdīgā izskatā, ka diez vai tur vairs varētu ko līdzēt ar remontu vai taisnošanu. Turpat tālāk, Dārza ielām kādai mājai sienas mūris gluži kā vēders bīstami izslējies uz ietves pusi tā, ka drīz jau traucēs paiet garām. Turpat netālu...
Uzzinot, manuprāt, pēdējā laika pārsteidzošāko jaunumu – par to, ka latviešu arhitekts Austris Mailītis septiņus gadus Ķīnā būvēja Lidojošo mūku teātri – kārtējo reizi sajutos patiesi lepna par Latviju un latviešiem. Tas nozīmē tikai vienu: ne tikai ķīmiķi un citi zinātnieki, sportisti, mākslinieki – visa mūsu zeme un tauta var būt un ir vislabākais, drošākais...
Domāju, kā daudzi, sekojot līdzi televīzijas raidījuma «Aizliegtais paņēmiens» seriālam, kas veltīts pensionāriem, izbaudīju ļoti dažādas emocijas. Pāri citām – žēlumu, aizvainojumu, dusmas... Un arī lepnumu. Par tiem krietnajiem, darbīgajiem un arī pašapzinīgajiem cilvēkiem, kas, pat apzinoties, ka ir apkrāpti un šajā saulē visu mūžu lolotos sapņus nepiepildīs, tomēr vada savas ļoti pieticīgās vecumdienas, kaut...
3. aprīlī bija pēdējā diena, kad amatpersonas vēl varēja iesniegt savas ikgadējās deklarācijas, un jau šodien katrs interesents var iepazīties ar savu priekšstāvju turību, radu rakstiem, salīdzināt iegūto informāciju ar sev vien zināmiem faktiem, piemēram, vai auto, ar ko cēli vizinās deputāts, atbilst viņa norādītajai rocībai u.tml. Mūspusē, vismaz vērtējot visaugstāko vadību, gan bez būtiskām...
Psihologi iesaka rīta laikrakstu pārlapošanu sākt nevis ar politikas apskatu vai biznesa jaunumu, vai – vēl ļaunāk – kriminālziņu lasīšanu, bet gan ar joku lappusīti. Jo smieties ir veselīgi. Smiešanās laikā cilvēka organismā veidojas laimes hormoni, smiekli stiprina imūnsistēmu, tie ir lielisks antistresa līdzeklis, turklāt palīdz arī zaudēt svaru. Tāpēc Joku diena ar palielinātu humora...
Katra dzīvokļa īpašnieka, kas dzīvokli privatizēja 90. gados, pirkuma līgumā ir ierakstīts, ka pircējs (dzīvokļa īpašnieks) apņemas mēneša laikā iesaistīties kopīpašuma apsaimniekošanā, slēdzot apsaimniekošanas līgumu vai dibinot apsaimniekošanas sabiedrību. Kopš tā laika pagājuši vairāk nekā 20 gadi, bet ar apsaimniekošanu iet kā pa celmiem. Un neviļus jāsecina, ka par apsaimniekošanu samaksātā nauda nereti tiek palaista...
25. martā savu 60. dzimšanas dienu atzīmēja Eiropas Savienība. Toreiz, atgūstoties pēc Otrā pasaules kara posta un aukstā kara sasaluma, dzima sapnis par iespēju kalpot kopējam labumam, Eiropas vienotībai un mieram, Eiropas ekonomiskai izaugsmei. Un, lai kā dažam negribētos, jāatzīst, ka šīs idejas ir realizējušās, ka Eiropas Savienība ir augusi un attīstījusies. Līdz 1991. gadam...
Paldies Pasaules vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram par to, ka vakardienu, 23. martu, pasludināja par Starptautisko Mākoņu dienu! Citādi – pleci gumst, mati nosirmo, ielās redzams aizvien vairāk melnpelēki ģērbtu cilvēku. Visam pāri klājas neziņas, neizpratnes, nenoteiktības, nedrošības, rūpju un problēmu pelēkais tīmeklis… Ir ļoti labi, ka tieši šādā laikā kādam ienāk prātā dāvāt pasaulei...
Ir ekonomikā teorija, kas runā par preču un arī uzņēmumu dzīves cikla īpatnībām. Tās paredz, ka uzņēmuma mūža tendences ir gluži tādas pašas kā cilvēku dzīvei. Vien atšķirībā no visai paredzamā mūsu mūža noslēguma uzņēmuma attīstības scenārijā tomēr ir iespējams arī visai optimistisks rezultāts... Atzīšos, salīdzinājums ar ražošanas novecošanos pēdējā laikā prātā ienācies vairākkārt. Varbūt...
Marta pašā sākumā Tukuma novada domē notika sanāksme par Brīvības laukuma attīstību, pareizāk, par to vīziju, kādu projektētāji piedāvāja pilsētas centrālā laukuma sejai šobrīd ar konkrētu gadu neapzīmētai nākotnei. Tiesa, labi iecerētā tikšanās tik laba neizvērtās, jo, kā tas nereti notiek – viena lieta ir ieceres un sapņi, bet pavisam kas cits – šo sapni...
Bija man tā laime kādā jautrā kompānijā piedalīties foto orientēšanās pasākumā, kas savu ārējo līdzību dēļ (appušķotas meitenes un auto) samulsināja un no taisnā ceļa noveda ne vienu vien lielā «Sieviešu rallija» dalībnieci un pat TV ziņu veidotāji beigu galā saputroja, kurš pasākums tad īsti ir kurš. Protams, tie tik tādi nesvarīgi pārpratumi, taču ceļi!......
