Kaut kā dīvaini sanācis: šī vasara ir un ir nesamērību laiks! Nu kaut vai, par gaisa temperatūru runājot: šobrīd, kad dienas it kā būtu pietiekami siltas, naktis tik un tā visbiežāk asociējas ar salnu laika tuvošanos. Pārlieku agri, pārlieku strauji, manuprāt. Bet – ko tu Dabai padarīsi?!

Viens augusta rīts pārtikas veikalos pircējiem sācis ar šoku: pēkšņi nesamērīgi pieaugušas sviesta cenas! Tirgotāji to skaidro visai mīklaini un miglaini: sak, mainījušies pircēju paradumi, izvēloties pārtiku. Tātad, var domāt, ka tie, kas nolēmuši ēst veselīgāk, margarīna vietā tagad iegādājas sviestu. Un, ja jau ir tik daudz naudas, ka var atteikties no sliktākiem un mazvērtīgākiem produktiem, tad taču… tirgotājs var palielināt savu peļņu! Nez, vai valdība, kādas valsts institūcijas ir papētījušas: vai savā badakāsībā tirgotāji un pārstrādātāji tajā dalās arī ar ganāmpulku turētājiem, piena ražotājiem? Par kaut kādu samērību šajā un vēl daudzās citās jomās tauta, šķiet, pat nesapņo.

Plūstošajā – vai kā nu to sauc – mediķu streikā, paldies Dievam, nav iesaistījušies gluži visi mediķi, – ir vēl, kas turpina aprūpēt smagi slimos, ir kas glābj cilvēku dzīvības… Taču rudenī, lūk, sākšoties daudzkārt plašāks un bargāks, visaptverošāks streiks! Saprotot, ka valsts gadiem ilgi nav bijusi godīga pret mediķiem, nemaksājot viņiem par nostrādātajām virsstundām un darbu brīvdienās, es tomēr uzskatu, ka Hipokrāta zvērestu (ja tāds vēl pastāv…) devušie šoreiz atriebjas tautai. Mediķu arodbiedrība to klaji atzīst, paziņojot, ka streiks rudenī plānots tāpēc, ka tieši tajā laikā saasinās daudzas slimības, pasliktinās cilvēku veselības stāvoklis un mediķu palīdzība būs visakūtāk nepieciešama. Tas nozīmē, ka par medicīnas nozares nesakārtotību sagaidāma “atriebība”… tautai! Savai slimajai, jau tā traģiski mazskaitlīgajai tautai! (Tos, kas Tur, augšās, 25 gadus Latvijā saimniekojot, salaiduši dēlī ne tikai š nozari vien, – tos jau tamlīdzīgi streiki neskar: viņiem ir pietiekami daudz līdzekļu, lai vajadzības gadījumā ārstētos dažādās privātklīnikās gandrīz jebkurā pasaules valstī).

Lielu brēku izraisījusi Valsts Ieņēmumu dienesta uzdrošināšanās pieķerties interneta videi, mēģinot kontrolēt to uzņēmumu saimniecisko darbību, kas saimnieko attālināti, “dzīvojoties pa mākoņiem”… Šī radikālā rīcība, slēdzot vietni ss.lv, nupat visos galvenajos kabinetos un tiem kalpojošajos masu medijos izraisījusi tādus “gāganu karus”, ka vienkāršajam lasītājam skaidrs tikai viens – kādam ir pamatīgi “uzkāpts uz astes”… Jo visi taču vēl atceramies, cik saudzējoši VID nesenā pagātnē izturējās pret restorānu tīklu «Gan Bei», kura nodokļu parādi valstij bija rēķināmi miljonos… Arī neko nesaprotot no ekonomikas un politikas, nesamērība attieksmē jūtama pat vienkāršiem prātiem!

Tuvojoties Saeimas vēlēšanu gadam, sarosījušās arī politiskās partijas, un atkal – izceļoties ar nesamērīgām aktivitātēm. Vieni ar skubu metas prom no “grimstošajiem kuģiem”, citi steidz būvēt jaunus tankkuģus, buriniekus un pat vienkāršas laiveles. Sak, galvenais ir tikt tajos plašajos politikas ūdeņos! Tad nu gan – i kuģos pa pasaules jūrām, i kruīzos dosies, i tepat, valstī, pietiks ūdeņu, kuros izvērsties… Vien zvejnieks stāv domīgs jūras krastā, baidoties, ka atkal kāds augsts ierēdnis neliek sagriezt un nodot lūžņos vienīgo maizes pelnītāju. Par to tautas daļu, kas saucas makšķernieki, pat runāt nav vērts: viņiem jāpietiek ar asarīti vai raudiņu, ko ģimenei vakariņām uzmest uz pannas. Atkal sanāk kaut kā nesamērīgi, vai ne?

Kur meklēt mērauklas? Kurš būs tas, kas pateiks, kā samērot savas personiskās vēlmes ar visas valsts vajadzībām, it īpaši – galveno – būt un pastāvēt zem šīs Saules? Mūžībā 25 gadi patiešām nieks, arī 100 gadi nav nekas dižs, taču valsts pastāvēšanā – nesamērīgi ilgs, nereti – bezjēdzīgi izšķiests laiks. Laiks, kurā dzimst un aug jaunas paaudzes, veidojas un sevi apliecina daudzas patiesi talantīgas personības. Laiks, kurā mūsu tauta varētu dzīvot brīva, gudra un laimīga, un Latvijas vārds būtu varējis pasaulē izskanēt daudzkārt pārliecinošāk!