Redakcijas sleja

Var tikai minēt, vai pie vainas kāds īpašu aktivitāti raisošs vīruss vai tikai Saeimas vēlēšanu tuvošanās, taču pēdējā laikā ministrijas, to vadošie personāži acīmredzami sacenšas, – kā lai to tagad maigāk pasaka – laikam jau, ar pārsteigumiem. Jau vēstījām, ka Zemkopības ministrija, aizbildinoties ar karu Ukrainā, un arī melīgiem datiem pirms pavisam neilga brīža izbīdīja...

Ir apritējis gads, kopš dzīvojam jaunā – Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) noteiktā – realitātē. Kā tika solīts un arī gaidīts, to gatavojot, – dzīve pašvaldībās kļūs labāka (nu, vismaz ne sliktāka) – būs vairāk iespēju, piemēram, realizējot nozīmīgus un vietējai kopienai ļoti nepieciešamus projektus, lasi – lielbūves. Bija dzirdēts, ka būšot arī vairāk naudas, jo...

Kad skolu beidzēji izlaidumā saņem izglītības dokumentu, ļoti bieži secinājuma un arī vēlējuma formā mēdzam teikt: ”Nu jums visa dzīve priekšā un visas durvis vaļā...” Šogad šiem vārdiem gribējās piebilst vēl arī, ka, paldies dievam, arī kovida pārbaudījumi nu ir aiz muguras... Bet to gan vairs tik droši nevar apgalvot, jo izglītības un veselības atbildīgo...

Vēl pirms svētkiem Zemkopības ministrija un koalīcijas vairākums sagādāja kādu negaidītu un, kā liecina jau iepriekš apzinātā sabiedrības vairākuma attieksme, pavisam negribētu ”dāvaniņu”. Pirms, tā teikt, doties vasaras atpūtā, kaut kādā nenoskāršamā veidā pašā pēdējā brīdī un vienā dienā valdības darba kārtībā izdevās iemudžināt grozījumus, kas Latvijas mežos ļaus pavisam legāli cirst jaunākus, mazāka izmēra...

Ko lai novēl Līgo svētkos, kas pēc ilgāka pārtraukuma atzīmējami bez papildu ierobežojumiem? Nu, pirmkārt, darīt to droši. Reizēm jau, protams, šķiet, ka dzirdīgas ausis vai vismaz ausis, kam tas būtu visvairāk nepieciešams, tā arī šis vēstījums nekad neaizsniedz. Ugunsdzēsēji glābēji, policija un citi dienesti ik gadu rīko kampaņas, publicē pamācošus stāstus un instrukcijas par...

Kad pagājušā gadsimta 70. gadu beigās atnācu dzīvot uz Milzkalni, šeit zināju, kur atrodas pļava ar bezdelīgactiņām, gāju kaimiņbērniem palīgā skolas dekorēšanai plūkt sviesta poļas jeb Eiropas saulpurenes, kuru apkārtnē netrūka. Zināju arī vietas, kur mežā zied naktsvijoles. Tās gan jau tajos laikos bija iekļautas aizsargājamo augu sarakstos un netika plūktas. Kaut arī pašai dārzā...

Jā, kas mēs te – Latvijā – dzīvojošie īsti esam? Kad citiem stāstām un lepojamies, kad paši alkstam dzīvinošas un veldzējošas atpūtas, ticams taču, ka nedomājam  ne par grants karjeriem karjera galā, ne par aizvien pieaugošām izcirstu mežu platībām. Pat uz koši ziedošajiem rapša laukiem jau kādu laiku skatāmies ar zināmām aizdomām. Zinām taču, ka...

Par to, cik ērta, vai – tieši pretēji – neveikla izdevusies depozīta sistēma, viedokļi dalās. Vieni saka, ka nu kopumā jau ir tīri neko, īpaši ņemot vērā, cik ilgi un samocīti uz to esam gājuši. Bet, protams, netrūkst arī kritikas. Piemēram, ir kas šķendējas, ka joprojām nebūt ne visām dzērienu pudelēm ir Latvijas depozītu sistēmas...

Lūkojot pilsētu divās aizvadīto valsts mēroga svētku – bērnu deju un koru festivāla – laikā, jāsecina, ka esam palaiduši garām iespēju Tukumu izcelt un ar Tukumu palepoties. Te gan jāpaskaidro, ka allaž pieturos pie teiciena: lai nobrāķētu otra darbu, nekādas prāta spējas nav vajadzīgas... Bet šis nu tomēr nebūs tas gadījums, jo par daudzām lietām vienkārši...

Ir reizes, kad dūša apskrienas un nolaižas rokas. Ir tādas bezspēcību raisošas situācijas, kad esi atkarīgs no sistēmas, taču šī sistēma, kas it kā jau veidota, lai tā kalpotu cilvēkiem, tātad – arī tev, tomēr nestrādā. Šāda diezgan izmisīga sajūta pārņēma, kad sarunā par bērniem ar invaliditāti nācās secināt, ka tikai vārdos, ne darbos esam...

Izvēlēsimies darītājus, ne runātājus   Nesen nācās piedalīties kādas sabiedriskās organizācijas valdes vēlēšanās, kurās tika piedzīvota faktiski jau visiem labi pazīstamā situācija, ko pauž latviešu tautas sakāmvārds: neskaties uz maniem darbiem, bet klausies manos vārdos. Un tas nostrādāja! Viens no priekšsēdētāja amata kandidātiem vadījis biedrības darbu līdz šim, turklāt labi veicis daudzus biedrībai un tās...

Pie varas – par katru cenu?!   Vērojot politiskos procesus valstī un šad tad arī pašvaldībās, šo jautājumu nākas uzdot visai bieži. Īpaši laikā, kad, pat kalendārā un likumos neskatoties, ir skaidrs – tuvojas kādas no vēlēšanām. Manā atmiņā palikušo melno piemēru sarakstā pirmo vietu joprojām dala divi, manuprāt, traki nekaunīgi un melīgi politiķi. Tā...

Ir grūti vienam un grūti – sabiedrībā   Redakcijas redzeslokā ik pa laikam nonāk kāds aktuāls, lasītāju rosināts jautājums par nespēju savstarpēji sadzīvot, piemēram, – vienā pagalmā, daudzdzīvokļu mājā, vienā kāpņu telpā, pagrabā vai pat mazdārziņā... Parasti konflikts veidojas, ja tā var sacīt, – no sīkuma, no neieklausīšanās, nedzirdēšanas vai vienkārši un dabiski tāpēc, ka...

Par traktoriem un propagandu Gribētos jau izmantot poētisko salīdzinājumu par tauriņa spārnu vēdām, bet – būsim reālistiski – tas bija traktors, kas 10. maija rītā nošķūrēja sašļukušās tulpītes Uzvaras pieminekļa pakājē un aizsāka trīsdienieku, kas  rezultējās ar Iekšlietu ministres Marijas Golubevas demisiju, līdzi paraujot nacionāļu ministru Jāni Vitenbergu. Vai no tā varēja kā izvairīties? Iespējams....

Kad sāls maksā tikpat, cik cukurs Rakšanas, sēšanas, stādīšanas laiks ir pienācis. Šķiet, pēdējos gados vairāk vietas mazdārziņā vai privātmāju pagalmu dārzos varējām ieradīt puķēm un košumkrūmiem, jo kvalitatīvus un gana lētus augļus un dārzeņus varēja iegadāties tirgos un lielveikalos. Kas attiecas uz audzēšanas tehnoloģijām, tad tās pie mums arī vēl dabai un cilvēkam gana...

Kad rakstu šo sleju, ziņu lentas vēstī par līķu kaudzēm, kas daudzviet pūst uz ielām Mariupolē. No Zaporižjes un Hersonas apgabaliem pienāk ziņas par Krievijas okupantu zvērībām, masveida izvarošanām, bērnu un vecu cilvēku slepkavošanu. Luhanskas apgabala Belohorlivkā zem ciemata vienīgās skolas drupām aprakti 70 tur no raķešu un aviācijas bumbu triecieniem patvērumu tā arī neguvušie...

Vieta, kur kultūrai būt   Vērojot notikumiem pārpildīto kalendāru, jāsecina: jā, straujiem soļiem atgriežamies pirmspandēmijas situācijā. Un ļaudis, kā šķiet, arī pēc kultūras un burzīšanās izslāpuši – gan ballēs teju visi galdiņi esot aizrunāti, gan koncerti salīdzinoši labi apmeklēti, par stādu un amatnieku tirdziņu šturmmēšanu nemaz nerunāsim… Īsāk sakot, sabiedriskā dzīve, kas netiek ierobežota vienā...

Uzvarā vien tik ir miers!   Atzīmējam Latvijas neatkarības atjaunošanas 32. gadadienu. Svinēsam Baltā galdauta svētkus, aicinot pie tā pulcēties ģimeni, draugus un Ukrainas kara bēgļus, un noteikti – ja ne skaļi, tad domās noteikti – pieminēsim arī to, ka ir liela laime dzīvot mierā un brīvībā. Un tas arī nozīmē brīvību izlemt, ko likt...

Kopīgi jālemj par labākiem risinājumiem  Esam jau iepazinušies ar Eiropas Savienības (ES) zaļā kursa turpmākajiem izaicinājumiem lauksaimniecībā, kas paredzēja, ka līdz 2050. gadam Eiropa būs pirmais klimatneitrālais kontinents pasaulē un ļoti svarīga loma šo mērķu īstenošanā bija ierādīta tieši lauksaimniecībai. Par mērķiem un to, kā tos sasniegt, bija sākušās spraigas diskusijas. Kaut gan visi tiecamies...

Kad vārdi nogalina Šo pēdējo divu mēnešu laikā redakcija ir uzklausījusi daudz zvanu, daudz viedokļu, meklējusi atbildes. Cilvēki interesējas, kur un kā viņi var palīdzēt ukraiņiem, pauž personīgo nostāju pret karu, kas jau divus mēnešu posta Ukrainu, protams, nosodot Krievijas agresiju un izsakot bažas par to, vai karš kādā brīdī nepletīsies plašumā – nenāks pāri...

Vai vispār spējam palīdzēt?   Karš Ukrainā aizvien pieņemas spēkā. Bēgļu skaits pārsniedz 5 miljonus cilvēku, un labdarības organizācija «Ziedot.lv» ziņo, ka mazliet jau apsīkusi sākotnējā ziedojumu straume. Taču pieprasījums – pēc apģērba, vienkāršiem sadzīves priekšmetiem, bet jo īpaši pēc pārtikas – aizvien pieaug. Rūta Dimanta, «ziedot.lv» vadītāja, mierina: tas, ka ziedojumu kļūst mazāk, ir...

Bez cilvēkiem un naudas nav kultūras Lieldienas aizvadītas. Citam tās pagājušās klusāk, citam – skaļāk, taču, klātesot dažādos sarīkojumos dažādās vietās, iedzīvotājiem secinājums viens – nekas nevar būt labāks par kopā būšanu, tāpēc šie svētki bijuši labākie no labākajiem. Ir liels prieks atkalredzēties, parunāties, satikties, lai gan... Un arī šo piebildi dzirdējām ne vienā vien...

Pavasara saulgrieži atnākuši! Gaisma tumsu pieveikusi, dienas kļuvušas garākas, naktis –īsākas. Augšāmcelšanās sākusies gan kristīgajā pasaulē, gan dabā. Ik ar dienu saule silda siltāk, zaļo zāle, plaukst pumpuri. Jaunam, skaistam gada ritumam mostas visa dzīvā radība. Šajā laikā godinām sauli, cepam apaļu kā saules simbolu maizīti. Plāceņus un nokrāsotās olas ņemam līdz uz Lieldienu šūpolēm,...