Ir tāds vecumvecs jociņš par to, kā lauku cilvēks otram tādam pašam lauku cilvēkam apraksta pirmo reizi mūžā redzētu krokodilu. “Zirgu zini? Nemaz nav līdzīgs!” – viņš secina. Un paralēles ar šo manā prātā zīmējas, kad politiķi kārtējo reizi nonāk līdz neauglīgajām diskusijām par Stambulas konvenciju. Neauglīgas, jo tiek muļļātas gadiem, precīzāk, kopš 2011. gada...
Divreiz rakstīt sleju par vienu un to pašu tēmu nav smuki, un tomēr gribas vēlreiz to lielo sāpi par Brīvības laukumu izrunāt, jo nu jau tikšanās ar iedzīvotājiem ir aiz muguras un galvenie secinājumi radušies tieši pēc tās. Un pat ne par jautājumiem, jo to netrūka, bet gan par to, ka izpalika konstruktīvu, skaidrojošu un...
...Pa vienam mēs skaņa, bet kopā spēks, Kas, sakļauti dūrē, var kalnus gāzt... Vēl esot svētdien notikušās koru skates iespaidā, gribas šo sajūtu tā līgani pārcelt uz gaidāmajiem Latvijas valsts svētkiem, un Raimonda Tigula un Rasas Bugavičutes-Pēces «Rīta un vakara dziesmas» tekstu nedaudz paturpināt – “pa vienam mēs vārds, bet kopā skaņa”. Šāds spēks...
Šis mūsu Latvijai un nācijai ir ļoti zīmīgs gads. Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem – šim, kā Kultūras kanonā uzsvērts, Latvijas fenomenam, kas vēstures gaitā ieguvis nācijas vienotības un nacionālās identitātes simbola nozīmi, – aprit 150. gadskārta. Aizsākusies kā no Rietumeiropas, pamatā Vācijas aizgūta tautas kopdziedāšanas forma, nu šī tradīcija ir ieguvusi valsts likuma...
Droši pārmetiet naivumu, bet tiešām ticu, ka varam labāk un Latvijas politika var iztikt bez shēmošanas jeb, teiksim tā, kaut par kripatiņu, bet tapt mazliet godīgāka. Ar shēmošanu šajā gadījumā es domāju tos teju vienmēr klātesošos slēptos motīvus, kas, nereti izrādās, – nemaz tik ļoti slēpti arī nav – tie itin labi saskatāmi. Un tas...
Martā pašvaldība aicināja vecpilsētas namu īpašniekus un uzņēmējus uz tikšanos par to, kādam būt Tukuma centram. Tāda pati saruna, uz kuru tiek aicināts ikviens interesents, domē gaidāma nākamajā pirmdienā. Viens no sarunu tematiem būs arī Brīvības laukuma pārbūves projekts, kura augšāmcelšana sabiedrībā radījusi pamatīgu viļņošanos – tas nodēvēts par pārāk modernu, pārāk bezpersonisku, pārāk neiederīgu...
Šis avīzes (11. aprīļa) numurs tapa Otrajās Lieldienās, tāpēc joprojām daudz domu, laika un vietas atvēlam nu jau aizvadītajiem svētkiem. Savu ģimeņu un arī darba mudināti, ielūkojāmies salīdzinoši daudzās svinību vietās, un secinājumi, kā vienmēr, dažādi... Bet viens no būtiskākajiem ir gaužām vienkāršs – lai kā arī nenopūlētos dažādu notikumu rīkotāji, lai cik kuplas ļaužu...
Vai Lieldienās godinām kristīgo tradīciju, svinot augšāmcelšanās brīnumu, vai Lielajā dienā – dabas ikgadējo atmošanos, šķiet, būtisku pretrunu nav. Tas viss par kā jauna sākumu, un šogad to jūt jo īpaši, ņemot vērā, ka astronomiskajos saulgriežos, kas vēl martā atzīmējami, ziema savas pozīcijas pat vēl negatavojās atstāt. Taču šobrīd, kaut degungals brīžiem nosalis sārts un...
Piedaloties pašvaldības rīkotajās iedzīvotāju sapulcēs, kuru skaits jau tuvojas krietnam desmitam, pamazām izkristalizējas divi pārdomu vērti jautājumi vai secinājumi. Pirmais, tomēr ir ļoti svarīgi, ka atbildīgās amatpersona un jo īpaši – pašvaldības pārstāvji ar iedzīvotājiem runā. Svarīgi, ka tiek skaidroti lēmumi, vēl svarīgāk, ka ar iedzīvotājiem konsultējas jau pirms to pieņemšanas. Labi, ka šādas sarunas...
Gandrīz katram no mums draugu, radu, paziņu lokā ir visai bēdīgi stāsti par to, kā ... bija labs cilvēks, gudrs, talantīgs, apdāvināts, labsirdīgs, bet, nu, lūk, nodzēries, nav pat cilvēka paskatā, nevērīgs pret sevi un apkārtējiem, tuviniekiem, jo viņam, lūk, vienīgais draugs un pavēlnieks, kam nekādi nav iespējams atteikt, ir alkohols... Bēdīgākais tas, ka šādā...
Nē, nē, nedomājiet, ka šīs slejas virsraksts ir drukas vai nezināšanas kļūda. Vienkārši nevaru izlemt, kur komats liekams. Nezinu un, domāju, ka mums – tiem, kas paši neko līdzīgu nav pieredzējuši, piedzīvojuši – arī tā īsti nemaz nav iespējams ne zināt, ne saprast, ko nozīmē reāla kara un arī represiju šausmas. Tādas, ko arī šobrīd...
Šoreiz par atkritumiem. Un par mūžveco tēmu – par to, ka atkritumus Tukumā izved ik pēc četrām nedēļām nevis reizi mēnesī, un par citām niansēm, ar kurām iedzīvotāji nav mierā. Un te nav stāsts par to, ka, iespējams, radu tik daudz atkritumu, ka to izvedējs manā pagalmā iebrauc divas vai pat četras reizes mēnesī. Te...
Nu gluži kā jaunu Romas pāvestu ar dūmu strūklu virs Vatikāna kapelas gaidot. Tā daži ļoti ieinteresētie vērotāji izteicās par teju diennakti garo Saeimas ārkārtas sēdi, kurā sākumā kaismīgi, vēlāk aizvien rāmāk par valdības sastādīto šī gada budžetu izteicās gan opozīcijas, gan arī valdošo partiju pārstāvji. Pret rītu budžets ar minimālu 52 balsu pārsvaru pieņemts,...
Ir gadījies un arī nācies dzirdēt dažādas atruna par to, kā tad tas tā gadījies, ka cilvēkam nācies vai, nē, viņš burtiski vai ticis piespiests veikt kādu likuma pārkāpumu! Pandēmijas laiks šajā ziņā, protams, bija viens no auglīgākajiem un radošākajiem, jo atrunām vēl bija bezmaz revolucionāra gara piešprice. Diemžēl daļa pašpasludināto cīnītāju kaujas lauku tā...
Sabiedrību ne reizi vien sašūpojuši Tukuma novada domes deputātes, domes priekšsēdētāja vietnieces un tagad arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Sprindžuka padomnieces Ingas Priedes izteikumi par to, ka viņas vēlme ir atjaunot Kandavas novadu un ka šādi viņa domā par “savu vēlētāju”. Vispirms jau jautājums: ko tad darīt tiem pārējiem aptuveni 40 000...
Krītoties piena iepirkuma cenām no zemniekiem, pamatoti rodas jautājums, kāpēc tad arī veikalos cenas nekrītas – nu vismaz pirmsinflācijas līmenī? Kāpēc notiek manipulācijas ar no citu valstu piena pārstrādes kombinātiem ievesto pienu, ko piedāvā lētāk un dažviet arī cenas ir nedaudz samazinājušās? To pieņemt ir visai grūti izejvielas ražotājam, kurš skaidri zina, cik daudz dažādu...
Jau gads ar kara elpu. Nu vairs ne pakausī, kā 2014. gadā, bet gan tieši sejā. Negribas, itin nemaz negribas atsaukt atmiņā tā pirmo dienu, nedēļu, mēnešus, kuros pat ļoti mierīgos un priecīgos brīžos fonā tik un tā bija (un joprojām kaut kur dziļāk, bet ir) šausminoša sajūta, ka pasaule ir neatgriezeniski mainījusies. Tik salīdzinoši...
Gadījies dzirdēt, ka, kas gan nekaitējis dzīvot tajos padomju laikos – bezdarbnieku nebija, toties medicīna, lai vai kāda, bet – bez maksas. Bērni tolaik bijušo gudrāki, pieklājīgāki, bet kultūra – augstākas raudzes, nekā tagad tur visādi ķiņķēziņi, krāniņi, ultra-modernās lugas. Reizēm, protams, mēle niez pārjautāt, vai tik tur nerunā sentiments par paša jaunības gadiem, ne...
Jā, tā nu sanācis, ka nevaru un nevaru beigt domāt par to, cik daudzas lietas mūsu valstī, novadā un tāpat arī pagastos un vēl mazākās apdzīvotās notiek tā,... kā notiek. Un viens no iemesliem ir tāpēc, ka mūsu ir pārāk maz. Nu, skaties, uz kuru pusi gribi, – gandrīz nekas nav rentabls, izdevīgs. Arī gandrīz...
Aizvien biežāk nākas dzirdēt, ka daudzās jomās Lietuva un Igaunija mums aizsteigušās priekšā, ka kaimiņvalstīs lētāki produkti, augstāks dzīves līmenis, lielākas algas, vairāk sasniegumu... Jau 30 gadus veidojam paši savu politiku, savu valsti un neapšaubāmi, ka daudzas lietas ir bijušas veiksmīgas, ar ko varam patiesi lepoties, bet kaimiņi mūs tomēr apsteidz. Un, protams, tad rodas...
Krēslaina priekštelpa, lielie starplogi aiztaisīti ar žalūzijām līdz pat lejai, lai telpā pat pa šķirbiņu nevarētu ielūkoties. Sieviete gados, sagumusi pār galdiņu, kaut ko raksta... Cita vieta – kvadrātmetru vai divus maza priekštelpa, mazs galdiņš, cilvēks pussēdus, pusguļus uz tā uzmeties un pilda veidlapu. Aiz viņa ārā citi, jo visiem vietas nepietiek. Aiz stiklotajiem logiem...
Katrs no mums vēlas dzīvot pēc iespējas tīrākā vidē, lietot veselībai draudzīgus, dabīgus produktus. Saprotam arī to, ka mūsu planētas bagātības un iespējas nav neizsmeļamas, ka aizvien vairāk domājam par ilgtspējīgu saimniekošanu. Un šim nolūkam nāksies tērēt ievērojamus resursus un ne jau tikai no kopējā valsts maciņa. Par to jādomā pilnīgi visās ražošanas un arī...
Tā nu iegadījies, ka šis gads, domājot par novada un arī jau visas Latvijas attīstības izaicinājumiem, sācies tādā kā skolu zīmē. Mazliet ar nokavēšanos, bet vēl janvārī savu pirmo dienu jaunatvērtajās telpās nosvinēja Milzkalnes skolas saime. Sirsnīgu Pateicības dienu bija sarīkojuši manēji jeb Raiņi. Sociālie tīkli tā vien ņirbēja (un joprojām ņirb) daudzo pasākumu un...
