Vēl visam jānogulstas, vēl jākvēlo un arī jānorimst... Bet izgulēties, kā savās mirkļa izjūtās par Dziesmu svētkiem raksta dzejniece Anna Rancāne (lasiet 3. lappusē), – to gan atļauties nevaru. Tas tāpēc, ka top šī avīze un man – tā nu ir sagadījies – ir jāraksta šī sleja... Atzīšos, kaut labi apzinos, ka kādam no jums...
Latviešu XXVI Vispārējie Dziesmu un XVI Deju svētki Rīgu pieskandinās vēl tikai dažas dienas – līdz 8. jūlijam. Aiz muguras – visi “kari” – koru, orķestru un dejotāju savstarpējā sacensība, organizatoru un rīkotāju izdomas, apņēmības, darba mīlestības, neatlaidības, un, jā – arī caursišanas spēju pārbaude, tagad baudām tā visa augļus. Tagad visa Latvija šūpojas vienā lielā...
Mūsu himna ir vienlaikus lūgšana un vienlaikus – dziesma – ar saturu un vēstījumu – lai Dievs svētī Latviju! Lai svētī vietu, kur meitas zied un dēli dzied! Ar himnu sākas Dziesmu un deju svētki, ar to sākas valsts dzimšanas diena, citi svarīgi notikumi un īpaši brīži latviešiem un Latvijai. Kā Latvijā, tā svešumā. Un...
Vairāku novadu pašvaldības vērsušās Zemkopības ministrijā ar lūgumu izsludināt ārkārtas stāvokli lielā sausuma dēļ. Un, kaut Zemkopības ministrija jau pasteigusies paziņot, ka atbalsts zemniekiem būs – vismaz jautājumos, kur saskaņojami kredītmaksājumu termiņi vai Eiropas Savienības fondu maksājumu prasības, man no prāta neiziet pirms pāris nedēļām TV sižetā redzētais. Tajā kāds lauksaimnieks runā par sausumu un...
Kā mākoņi ir iemācījušies savaldīties! Sinoptiķi lietu solīt sola, bet nedeva. Padebesis tik velkas un velkas, bet atrisinājumā – trīs vientuļas piles (vakar ap pusdienas laiku). Varbūt kāds virs mūsu galvām tur milzīgu lietussargu? Lai klīdinātu apokaliptiskas noskaņas, jāmierina sevi ar domu, ka tā mēdz gadīties visos laikos. Kādā dāņu pasakā, ko atceros kopš bērnības,...
Arī es vakarrīt, esot Tukumā uz ielas, centos iet lēni lēnītiņām, naivi cerot, ka tas mazais, pelēkais mākonītis no sevis izspiedīs kaut nedaudz vairāk par trim pilēm uz kvadrātmetru. Saule, kas šogad nu jau divus mēnešus ir bijusi bezgala dāsna pret zemi un dabu kopumā, vismaz uz kādu laiciņu varētu sabremzēties savā devīgumā, ik pa...
Pirms gadiem divdesmit, kārtējā skolas salidojuma laikā, visnotaļ atklātā sarunā čalojot ar bijušajiem klases biedriem un vienlaikus cenšoties sazīmēt reiz pazīstamus vaibstus vecāka gadagājuma ļaužu sejās, pēkšņi ar kaunu viens otram atzināmies, ka gan skolas laikā, gan arī vēlākajos gados dažus cilvēkus esam vērtējuši pavisam aplam. Izrādās, mūsu jaunības maksimālismā visai kategoriskajiem (patētiski slavinošiem vai...
Līdzīgi, kā runājot par sportu, arī diskusijās par amatiermākslu reizēm pavīd jautājums – nu kam tas viss? Šķiet, ka bizošana ap stadionu un lēkāšana smiltīs, tāpat kā būšana vokālajos vai deju kolektīvos, īpaši, ja tas nav kāds tur nebūt profesionālais līmenis, galvenokārt, tomēr ir prieciņš pašam dalībniekam. Tādēļ nākamais it kā loģiskais, bet nedaudz ķecerīgais...
Pagājušas jau divas nedēļas kopš 25. maija, ar kuru mēnešiem ilgi pirms tam tika biedēta sabiedrība, ka, lūk, personu datu jomā no šīs dienas sāksies jauna dzīve un ka viss būs tik stingri, ka stingrāk vairs nevar būt. Tas, ka tiešām personas kodu, adrešu, tālruņu numuru jomā bijām iešķūrējuši visos grāvjos, ir tiesa. Bet –...
Izglītības reformas mūsu valstī ir kā karsts kartupelis, kuru nevar ne norīt, ne izspļaut. Tas, ka reformas ir nepieciešamas, to saprotam mēs visi. Liela sabiedrības daļa pamatoti iebilst pret skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma. Ar šo ideju esmu saskārusies savā mūžā nu jau var teikt trešo reizi, un arī šoreiz tā ir izgāzusies,...
Visapkārt vieni vienīgi iestudējumi – sadzīviskie, mākslinieciskie, politiskie. Nemaz nebrīnos par to zviedru, kas, laimīgi atradis Pierīgā nomaļu pļavu, sajutās kā dabas bērns, izģērbās kails un divvientulībā ar sauli “guva baudījumu sev”, kā teikts kādā senā dziesmā. Uz mirkli izkļuvis no civilizācijas lomu spēlēm, nabadziņš droši vien nemaz nenojauta, ka viņa laimes brīdis tiek iemūžināts...
Atzīšos, būšana dabā ir manas dzīves nepieciešamība. Jūra, mežs, dabas takas, ikviena dzīva radība, ko tādā zemes, ūdeņu, debesu un dzīvās dabas vienībā gadās sastapt, ir labākais priekšnoteikums, lai teiktu un sajustu, ka diena sākusies brīnumaini un ka, jā, mans Dievs ir Daba. Ikdienu tam pateicos, ka esmu dzimusi tieši šeit, ka liktenis bijis vēlīgs...
Līdz Tukuma pilsētas svētkiem, kas šogad tradicionāli būs arī Rožu svētki, laika atlicis nu jau mazāk nekā mēnesis. Tātad – jāsāk posties! Šujam jaunas kleitas, meklējam kurpes, kas ir ne vien modernas, bet arī ērtas: ar tām taču trīs dienas būs jānodanco! Vai tā? Ak, viss nebūt nav tik vienkārši! Gatavojot šo sleju, mēģināju ielūkoties...
Slejas tēmu mani ierosināja kāds rīta radio raidījums, kur laikā, kad ceļoju no bērnudārza uz darba vietu, vienmēr skan “interesanto ziņu“ apskats. Šoreiz izsmieti tika divi dramatiski notikumi, kas norisinājušies pavisam atšķirīgās pasaules daļās, bet savā ziņā ir cieši saistīti. Pirmais atgadījums norisinājies Ziemeļamerikā, kur kāda ģimene visžēlīgi adoptējusi viņu pagalmā pamestus kaķēnus. Rezultātā dažiem...
Nav nemaz tik retas tās reizes, kad pat kāds labi pazīstams cilvēks, vaicāts, vai ir sabiedriski aktīvs – vai iesaistās sabiedriskajās apspriešanās, iedzīvotāju sapulcēs vai vienkārši savu reizi pamana kādu nekārtību, – godīgi atzīst, ka viņam pilnīgi pietiek ar to, ka noteiktā termiņā un pilnā apjomā ir samaksājis par dzīvokli un komunālajiem pakalpojumiem, reizēm pat...
Pārmaiņas sagaidāmas neatliekamās medicīnas palīdzības dienesta (NMPD) darbā. Tās attieksies arī uz ikvienu no mums, kam šis dienests domāts un, iespējams, var būt nepieciešams. No vakardienas, 14. maija, par nepamatotu izsaukumu mediķi vairs neizrakstīs rēķinu pie pacienta mājas. Tas tikšot darīts centralizēti. Par to nekādu iebildumu nevarētu būt, varbūt pat labi, ka mediķi tiek atbrīvoti...
Mammu, es gribētu uz šo brīnišķīgi ziedošo maiju lūkoties ar Tavām acīm –vienmēr kaut ko jaunu un brīnumainu ieraudzīt diezgan vienmuļajā dabas režisētajā pārraidē, kas tiek translēta ceturtā stāva logā, no visas sirds priecāties par katru uzziedējušu pārsteigumu uz palodzes. Un Tavi puķupodos iesakņojušies lolojumi prata pārsteigt arī Tevi – kaktuss no visām gada 365 dienām izvēlējās uzmirdzēt...
Šorīt, izmetot ikdienas riksi kopā ar suni piemājas krūmājā (par mežu saukt to tā īsti mute neveras), uzdūros, ja tā var izteikties, saulesbrālim. Viņš, acīmredzot, tikko izrāpies no zaru čupas, pussēdus sveica sauli un klausījās putnu treļļos... Tā varētu padomāt, ja vien tomēr nebūtu klusa pārliecība par to, ka, visticamāk, šī vīriešu dzimuma būtne te...
“…ir svarīgi – saprast, ka cilvēka cienīgu dzīvi nevar saņemt dāvanā – ne no svešas lielvaras, ne no savas nabaga valdības. Cilvēka cienīgu dzīvi nepieciešams sākt ik dienas – darot, domājot, strādājot tā, lai pašam pēc tam nebūtu kauns. Un uz valsti tas attiecas vēl daudz lielākā mērā – kā dzīvot pēc tam, kad tā simtgade būs pagājusi.” Šis...
Pirms pāris dienām klajā nācis starptautiskās preses un vārda brīvības organizācijas «Reportieri bez robežām» ikgadējais ziņojums «Pasaules preses brīvības indekss, kurā Latvija gada laikā pakāpusies par četrām vietām. Pirmajā mirklī, tikai tabulā vien raugoties, protams, ļoti iepriecinoša ziņa. Skaidrs, ka, salīdzinot ar tām 156 valstīm, kas reitingā atrodas zemāk, piemēram, ar Turciju, kur neatkarīgu žurnālistu...
Pašlaik zaļums un dabas aizsardzība ir tāda kā modes lieta. Ko tikai nedara, lai demonstrētu savu zaļumu! Sākot ar kažokzvēru izlaišanu no krātiņiem un beidzot ar dažādām interesantām metodēm dārzeņu audzēšanā, ar neierastiem ēšanas paradumiem un milzīga biznesa shēmām, kāds noteikti ir zem zaļās maskas paslēpies OIK. Un ir visai grūti atšķirt, kur patiesi notiek...
Pārlasot interneta sarakstītos komentārus, viens no visbiežāk uzdotajiem jautājumiem saistībā ar pašvaldību parasti ir – kur domes lēmumiem vai arī dažādiem pilsētā (novadā) notiekošajiem darbiem aug kājas? Tātad – kur rodas tās idejas, ko pēc tam redzam pilsētā, kam tiek izlietota nodokļu maksātāju nauda un kas stāv (sēž, gaida, berzē rokas) aiz viena vai otra...
Tas brīdis arvien tuvojas, kad, tēlaini izsakoties, mēs sagaidām, ka tiks likta lietā visa smagā artilērija un izšauts tas pulveris, kas nu rūpīgi krāts un gatavots tieši Latvijas simtgades svinībām. No vienas puses šur tur pa kādam paukšķim jau mana, kā, piemēram, Simtgades vārtus Rīgas centrā, kas gan vairāk tautās apzelēti to ievērojamo izmaksu, ne...
