Nedēļas ieskaņas skaļākais jautājums – kas būs ar «Latvijas Bankas» vadītāju Ilmāru Rimšēviču? Nu ne tik daudz ar viņu personīgi (ne pirmais, ne pēdējais, kurš izbaudījis “rūtaino saulīti“), cik ar Latvijas finanšu sistēmu kopumā, īpaši, ja ņem vērā, ka valdība šajā gadā ir izdiņģējusi iespēju padzīvot uz bišķītiņās lielāka parādiņa, nekā jau sastrādāts iepriekš? Tas...
Vēl tikai mazlietiņ jāpaciešas, un… diennakts gaišais laiks būs kļuvis jau par trim stundām garāks! Rīta saulei parādoties logā, arī mūsu sejas kļūst gaišākas: bez ierastās nīdēšanas un/vai šausmināšanās spējam pieņemt pat tos mīnus 25 grādu apsolījumus, ko sinoptiķi sāk piesaukt, runājot par gada saulaināko mēnesi Latvijā – par martu. Ak, lai nu būtu! Gan jau pieveiksim...
Kādreiz bija populārs raidījums, kura nosaukums, tulkojot no krievu valodas, skan apmēram tā – «Acīmredzamais, neticamais». Šķiet, pēdējā laikā ne viens vien notikums Latvijā tam atbilstu. Ja vēl kaut kā var saprast oligarhu savtīgo rīcību, vēlmi iegūt aizvien vairāk un vairāk… Sak, nu ko padarīsi, ir tādi oligarhi, un sabiedrībai tādi aizvien būs jāpieskata... Tad,...
54% Latvijas iedzīvotāju plāno budžetu mēneša ietvaros, 27% – gadam, 12% dzīvo no dienas dienā, bet 7% to plāno 5 līdz 7 gadiem. Pie šādas atziņas nonākuši Patērētāju tiesību aizsardzības centra un Latvijas Universitātes pētnieki, analizējot tā saukto finanšu pratību jeb iedzīvotāju spēju apieties ar naudu. Secinājums – Latvijā patēriņa un dzīves kvalitātes prasības pārsniedz...
Rāma un nepieradināma plūst valodas upe… Tā gribas apstādināt laiku, aizdambēt pa kādai pietekai un iekāpt vienā un tajā pašā straumē vairākas reizes, bet ūdeņi, kas skalojās tais laikos, kad “kopīgi rakām kopēju bedri”, jau ir aiztecējuši. Nu valodnieki ir piekusuši skaidrot sev un citiem, kādas ir smalkās atšķirības starp “kopējs” un “kopīgs”, “dabisks” un...
Dažādu iemeslu dēļ pēdējā laikā salīdzinoši bieži esamu sajutusies gan pārsteigta, gan izbrīnīta. No vienas puses jau laikam jāpriecājās, jo – kā reiz teica mūsu toreizējais Raiņa skolas direktors Gunārs Cakuls – spēja brīnīties (un arī sarkt) liecinot par nesamaitātu un godprātīgu dvēseli. Taču diezin, vai pusaudžiem raksturīgais ideālisms, kas iet roku rkā ar naivumu,...
Kādā jaukā dienā ļoti jaukā kompānijā (pusdienu pārtraukumā Audēju darbnīcā Tukumā) pavisam nejauši un neviļus iesākās sarunas… par sarunām. Kundze, kuras gadus šoreiz neskaitīsim, taču noteikti pieminēsim viņas bagātīgo dzīves pieredzi, ierunājās pirmā: ”Manā bērnībā – tas bija kara un pēckara laiks – mitinājāmies deviņi cilvēki vienā istabiņā! Un nebija mums ne par šauru, ne strīdēties vajadzēja,...
Atzīstos grēkā – reizēm apsmaidu cilvēkus, kas, šķiet, ar fanātisku apņēmību savu ikdienu no dažādiem rakursiem mēģina par varītēm ietūcīt sociālajos tīklos. Ko es ēdu, ko es dzēru, kur pabiju, ar ko un cik ilgi jau esmu “attiecībās”, kad atkal būšu “brīva”?! Nē, nu tas, protams, nedaudz liekulīgi un, iespējams, pat lepnīgi (tas, kā zināms,...
Piekritīsiet, ka viss jaunais, lai cik arī interesants tas nebūtu, nereti nāk ar lielām mokām un pārdzīvojumiem, taču, kad esam to jauno apguvuši, pārņem gandarījums. Protams, ar šo es domāju tos gadījumus, kad ir skaidri zināms, kāpēc mums viena vai otra lieta ir jāmācās. Ja cilvēks vai pat liela daļa sabiedrības īsti to nesaprot, tad...
Manas skološanās laikā, kad sniegs bija sniegaināks un dubļi dubļaināki, viss bija vienkāršāk – tas, ko runāja partijas vārdā, nebija nopietni ņemams un melu un patiesības frontes bija skaidri pārredzamas. Tagad cītīgi jārušinās, lai tekstu gūzmā atšķirtu patiesus faktus no izdomājumiem, ik pa laikam jānoskatās animācijas filma par skudriņu Tipu un jāmācās kritiskā domāšana. Tipa...
Tukumā nupat ir gluži kā pasakā! Taču – nebūt ne tāpēc, ka ziema mūs beidzot apbalvo ar sniegu… Tukumnieki, tā sauktie mierīgie iedzīvotāji, pēkšņi jūtas pamodušies – gluži kā no letarģiskā miega: beidzot nojaukts augstais žogs ilggadējai jaunbūvei Rīgas un Veidenbauma ielas stūrī, un tagad atklājies, ka… tā jaunbūve ir vienkārši briesmīga, atbaidoša! Šajā sakarā izrādās, ka...
”Valsts izaugsmes tempi dubultojas”, ”Būs papildu 35 miljoni eiro reģionālo ceļu sakārtošanai”, ”Līdz šim nepieredzēts veselības aprūpes budžeta pieaugums”. Tie ir tikai daži no pēdējo dienu priecīgi pozitīvo ziņu virsrakstiem, un atbilstoši valstī valdošajam – pašvaldību lobija un propagandas – viedoklim, varētu padomāt, ka nu gan ”zeļ tautai jauni laiki, nu ir viņa svabada” (pēc...
Pagājušā gada nogale izvērtās visai bēdīga ar vairākām traģiskām un ļoti, ļoti bēdīgām ziņām par cilvēkiem, kuri priekšlaicīgi beiguši šīs zemes gaitas. Ir grūti un diemžēl arī nereti bezcerīgi cīnīties pret slimību. Tomēr, pavērojot bēdīgo statistiku uz ceļiem, aizvien vēl redzam, ka neko no daudzajām nelaimēm neesam mācījušies un ņēmuši vērā. Sākot ar 7. oktobri,...
Mazliet pastīvējoties un parīvējoties, līdz ar citām izmaiņām, Saeima pērn gala rezultātā tomēr apstiprināja samazināto PVN likmi virknei Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. Darīja gan to uzmanīgi, jo šādi grozījumi nav vis akmenī cirsti – spēkā vien trīs turpmākos gadus. Pēc tam lūkošot, vai maz tas bijis prātīgi darīts... Kur slēpjas riski? Nu, pirmkārt, jānorāda...
Gadumiju šoreiz pašrocīgi padarījām sajūtām nevis lietām bagātu! Vispirms – laikā, kad visās mājās jau smaržoja pēc speķpīrāgiem un štovētiem kāpostiem, mēs ar draudzeni “slaidi uzspļāvām” cepšanai un šmorēšanai, dāvanu saiņošanai un bažīgai naudiņas atlikuma skaitīšanai. Tā vietā devāmies uz… relaksējošo gongu meditāciju! Lēnā vējiņā līgojoši bērzu zari mijkrēslī aiz loga, no pirmssvētku “vāveres riteņa” izmukuši...
Kaut zinātniski pamatota jeb aprēķināta, gadu mija tomēr ir tikai tāds cilvēku pasaules pieņemts lielums. Nu palūkojaties apkārt! Dublis min dubli, tumsa ķer tumsu, un nekas vēl neliecina par to, ka pēc pāris mēnešiem sāksies kārtējā dabas atjaunotne, ko ierasts saukt par pavasari. Tieši kurā datumā? Nu nekādi nav paredzams, jo dabā pavisam konkrēts ir...
Līdz Jaunā un Suņa gada sagaidīšanai vēl ir mazliet laika, lai varētu kaut ko uzlabot savā dzīvē, tāpēc sniegšu dažus vērtīgus padomus, kas sakasīti internetā. 1. Iespējams, ka kāds pēc Ziemassvētkiem šausta sevi ar domu, ka atkal miesa dabūjusi vairāk nekā gars, un pārmet veselajam saprātam, kas pārāk inteliģenti centies atturēt kārtējo kumosu no iegrimšanas organisma...
Kādreiz gada tumšākie mēneši šķita bezgala gari un drūmi. Taču, kā izrādās, esam iemācījušies tos padarīt gaišākus jau ar Adventes laiku, kad sākam gaidīt Ziemassvētkus: dedzam sveces Adventa vainagā, krāsainas gaismiņas logos, ēku fasādēs, dārza kokos. Mūs uzrunā ne viens vien Ziemassvētku noskaņu koncerts gan pašu mājās, gan galvaspilsētā. Gaidot Ziemassvētkus, kaut reizi jāpagūst izcept...
Lai miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts, – tā Ziemsvētkos un labu laiku pirms tam cits citam novēl cilvēki visā kristīgajā pasaulē. Ļoti labs un vajadzīgs, un svētīgs novēlējums! Vienīgā iebilde varētu būt jautājums par to, kādu mēs katrs iedomājamies šo mieru… Mūsu laikraksta iepriekšējā numura slejā varējām pārliecināties par to, cik satraukušies par savu...
Uzzinot par to, ka akciju «100 kailcirtes Latvijas simtgadei» izsaukušie Zemkopības ministrijas virzītie noteikumi par koku ciršanu mežā atsaukti, pat pirmā mirklī nezināju, ko darīt – smieties vai raudāt. Tas tāpēc, ka priekam par iespējamo saprāta uzvaru pār kampēja dabu tūdaļ sekoja pamatīga vilšanās... ”daudzi tūkstoši cilvēku, kas atbalsta ilgtspējīgas mežsaimniecības principus Latvijā un patiesi...
Pēdējo pāris nedēļu laikā bija tā laime būt vairākos koncertos, kuri bija veltīti gan gaidāmajiem Ziemassvētkiem, gan Adventes laikam, vai arī notika tāpēc, ka jau kļuvuši par tradīciju. Dažos uz skatuves kāpa pieaugušie, dažos – bērni, un visi tie bija ļoti īpaši – visos bija ieguldīts liels darbs, emocijas un sirsnība. Tā ir šī stāsta...
Šī sleja ir nobeigums rakstam par šķūnīšiem avīzes iekšlapā un kārtējais stāsts par iedzīvotājiem, kas ir neapmierināti ar savu apsaimniekotāju un ar problēmām, kas rodas no ne vienmēr kvalitatīvi paveikta darba. Protams, tie, kas taisnības meklējumos skaļi izsakās, kas izstaigā instances, nav mīļi, taču viņu vēlme patiesībā ir pievērst uzmanību tam, kā tiek tērēta par...
Itin bieži ir gadījies dzīvē pārliecināties, ka latviešu tiešām ir maz un ne tikai uz papīra. Sāc sarunu ar tikko iepazītu cilvēku, vārds pa vārdam, un lēnām atskārstat, ka esat tur kaut kādas piektās pakāpes rada gabali. Ja arī ne vienmēr kādas radikālas atklāsmes, tad kādu kopīgu cilvēku vai notikumu, par ko mēles patrīt, piemēram,...
