Vakar daudzas tirdzniecības vietas pilsētā bija pilnas ziedu – krāšņu tulpju, narcišu, rožu un citu puķu, kas katra gaidīja savu saņēmēju. “Būtu tik vien to vīriešu,” ar nedaudz skumju pieskaņu balsī noteica kāda kundze garāmejot. Tomēr, redzot, cik aktīvi (un par spīti negaidītajam putenim) vīriešu kārtas pārstāvji jau no paša agra rīta apstāja puķu tirgotavas,...
Saka, ka jau šajās dienās ziema atkāpsies, klāt pavasaris, un cik tad nu ilgi, līdz klāt būs arī dažādiem skaistiem notikumiem bagātā Latvijas simtgades vasara. Folkloras festivāls «Baltica 2018» daudziem liks atcerēties 1989. gada otro «Baltica» festivālu Baltijas valstīs, bet pirmo Rīgā un dziesmu «Daugav’s abas malas», kas ievadīja tik cerīgos Atmodas laikus. Bet šoreiz folkloras festivāls...
Dabā valda intelekta nesamaitāts skaistums (tā savas varones izcilo daiļumu romānā «100 vientulības gadu» raksturojis kolumbiešu rakstnieks Gabriels Garsija Markess). Viss apsnidzis – balts un nevainīgs. Spelgonī tipinu uz mājām, cenšoties izvairīties no koķetīgā sala, kas mēģina iekniebt vaigā un stilbos, un izmānīt no sevis kādu viedu atziņu, kas noderētu redakcijas slejai. Bet galvā – Toričelli tukšums, ko...
Par lasītājiem un rakstītājiem man ir atsevišķas melnbaltas atz(m)iņas… Vispirms – par lasītājiem… Kāds gandrīz regulāri iztukšo manu pastkastīti – šogad tas parasti notiek piektdienās, kad «Neatkarīgajās Tukuma Ziņās» ir jaunā TV programma… Varbūt, tam tā jābūt: kādam nav tik daudz naudas, lai nopirktu avīzīti ar programmu, man, savukārt, ir visai maz brīva laika, lai bezmērķīgi blenztu...
Aizvadītās nedēļas laikā daudz nācies interesēties un arī uzzināt par mūsu kaimiņu vēsturi, ikdienu un īpašajām lietām. Kad izlēmām veidot rakstus, kas veltīti Lietuvas un Igaunijas 100. dzimšanas dienai, nolēmām, ka vispirms centīsimies noskaidrot, ar ko tad šīs tautas lepojas. Šī izpēte un salīdzinājums ir devis interesantus, manuprāt, pārdomu vērtus rezultātus. Piemēram, lietuvieši ļoti lepojas...
Nedēļas ieskaņas skaļākais jautājums – kas būs ar «Latvijas Bankas» vadītāju Ilmāru Rimšēviču? Nu ne tik daudz ar viņu personīgi (ne pirmais, ne pēdējais, kurš izbaudījis “rūtaino saulīti“), cik ar Latvijas finanšu sistēmu kopumā, īpaši, ja ņem vērā, ka valdība šajā gadā ir izdiņģējusi iespēju padzīvot uz bišķītiņās lielāka parādiņa, nekā jau sastrādāts iepriekš? Tas...
Vēl tikai mazlietiņ jāpaciešas, un… diennakts gaišais laiks būs kļuvis jau par trim stundām garāks! Rīta saulei parādoties logā, arī mūsu sejas kļūst gaišākas: bez ierastās nīdēšanas un/vai šausmināšanās spējam pieņemt pat tos mīnus 25 grādu apsolījumus, ko sinoptiķi sāk piesaukt, runājot par gada saulaināko mēnesi Latvijā – par martu. Ak, lai nu būtu! Gan jau pieveiksim...
Kādreiz bija populārs raidījums, kura nosaukums, tulkojot no krievu valodas, skan apmēram tā – «Acīmredzamais, neticamais». Šķiet, pēdējā laikā ne viens vien notikums Latvijā tam atbilstu. Ja vēl kaut kā var saprast oligarhu savtīgo rīcību, vēlmi iegūt aizvien vairāk un vairāk… Sak, nu ko padarīsi, ir tādi oligarhi, un sabiedrībai tādi aizvien būs jāpieskata... Tad,...
54% Latvijas iedzīvotāju plāno budžetu mēneša ietvaros, 27% – gadam, 12% dzīvo no dienas dienā, bet 7% to plāno 5 līdz 7 gadiem. Pie šādas atziņas nonākuši Patērētāju tiesību aizsardzības centra un Latvijas Universitātes pētnieki, analizējot tā saukto finanšu pratību jeb iedzīvotāju spēju apieties ar naudu. Secinājums – Latvijā patēriņa un dzīves kvalitātes prasības pārsniedz...
Rāma un nepieradināma plūst valodas upe… Tā gribas apstādināt laiku, aizdambēt pa kādai pietekai un iekāpt vienā un tajā pašā straumē vairākas reizes, bet ūdeņi, kas skalojās tais laikos, kad “kopīgi rakām kopēju bedri”, jau ir aiztecējuši. Nu valodnieki ir piekusuši skaidrot sev un citiem, kādas ir smalkās atšķirības starp “kopējs” un “kopīgs”, “dabisks” un...
Dažādu iemeslu dēļ pēdējā laikā salīdzinoši bieži esamu sajutusies gan pārsteigta, gan izbrīnīta. No vienas puses jau laikam jāpriecājās, jo – kā reiz teica mūsu toreizējais Raiņa skolas direktors Gunārs Cakuls – spēja brīnīties (un arī sarkt) liecinot par nesamaitātu un godprātīgu dvēseli. Taču diezin, vai pusaudžiem raksturīgais ideālisms, kas iet roku rkā ar naivumu,...
Kādā jaukā dienā ļoti jaukā kompānijā (pusdienu pārtraukumā Audēju darbnīcā Tukumā) pavisam nejauši un neviļus iesākās sarunas… par sarunām. Kundze, kuras gadus šoreiz neskaitīsim, taču noteikti pieminēsim viņas bagātīgo dzīves pieredzi, ierunājās pirmā: ”Manā bērnībā – tas bija kara un pēckara laiks – mitinājāmies deviņi cilvēki vienā istabiņā! Un nebija mums ne par šauru, ne strīdēties vajadzēja,...
Atzīstos grēkā – reizēm apsmaidu cilvēkus, kas, šķiet, ar fanātisku apņēmību savu ikdienu no dažādiem rakursiem mēģina par varītēm ietūcīt sociālajos tīklos. Ko es ēdu, ko es dzēru, kur pabiju, ar ko un cik ilgi jau esmu “attiecībās”, kad atkal būšu “brīva”?! Nē, nu tas, protams, nedaudz liekulīgi un, iespējams, pat lepnīgi (tas, kā zināms,...
Piekritīsiet, ka viss jaunais, lai cik arī interesants tas nebūtu, nereti nāk ar lielām mokām un pārdzīvojumiem, taču, kad esam to jauno apguvuši, pārņem gandarījums. Protams, ar šo es domāju tos gadījumus, kad ir skaidri zināms, kāpēc mums viena vai otra lieta ir jāmācās. Ja cilvēks vai pat liela daļa sabiedrības īsti to nesaprot, tad...
Manas skološanās laikā, kad sniegs bija sniegaināks un dubļi dubļaināki, viss bija vienkāršāk – tas, ko runāja partijas vārdā, nebija nopietni ņemams un melu un patiesības frontes bija skaidri pārredzamas. Tagad cītīgi jārušinās, lai tekstu gūzmā atšķirtu patiesus faktus no izdomājumiem, ik pa laikam jānoskatās animācijas filma par skudriņu Tipu un jāmācās kritiskā domāšana. Tipa...
Tukumā nupat ir gluži kā pasakā! Taču – nebūt ne tāpēc, ka ziema mūs beidzot apbalvo ar sniegu… Tukumnieki, tā sauktie mierīgie iedzīvotāji, pēkšņi jūtas pamodušies – gluži kā no letarģiskā miega: beidzot nojaukts augstais žogs ilggadējai jaunbūvei Rīgas un Veidenbauma ielas stūrī, un tagad atklājies, ka… tā jaunbūve ir vienkārši briesmīga, atbaidoša! Šajā sakarā izrādās, ka...
”Valsts izaugsmes tempi dubultojas”, ”Būs papildu 35 miljoni eiro reģionālo ceļu sakārtošanai”, ”Līdz šim nepieredzēts veselības aprūpes budžeta pieaugums”. Tie ir tikai daži no pēdējo dienu priecīgi pozitīvo ziņu virsrakstiem, un atbilstoši valstī valdošajam – pašvaldību lobija un propagandas – viedoklim, varētu padomāt, ka nu gan ”zeļ tautai jauni laiki, nu ir viņa svabada” (pēc...
Pagājušā gada nogale izvērtās visai bēdīga ar vairākām traģiskām un ļoti, ļoti bēdīgām ziņām par cilvēkiem, kuri priekšlaicīgi beiguši šīs zemes gaitas. Ir grūti un diemžēl arī nereti bezcerīgi cīnīties pret slimību. Tomēr, pavērojot bēdīgo statistiku uz ceļiem, aizvien vēl redzam, ka neko no daudzajām nelaimēm neesam mācījušies un ņēmuši vērā. Sākot ar 7. oktobri,...
Mazliet pastīvējoties un parīvējoties, līdz ar citām izmaiņām, Saeima pērn gala rezultātā tomēr apstiprināja samazināto PVN likmi virknei Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. Darīja gan to uzmanīgi, jo šādi grozījumi nav vis akmenī cirsti – spēkā vien trīs turpmākos gadus. Pēc tam lūkošot, vai maz tas bijis prātīgi darīts... Kur slēpjas riski? Nu, pirmkārt, jānorāda...
Gadumiju šoreiz pašrocīgi padarījām sajūtām nevis lietām bagātu! Vispirms – laikā, kad visās mājās jau smaržoja pēc speķpīrāgiem un štovētiem kāpostiem, mēs ar draudzeni “slaidi uzspļāvām” cepšanai un šmorēšanai, dāvanu saiņošanai un bažīgai naudiņas atlikuma skaitīšanai. Tā vietā devāmies uz… relaksējošo gongu meditāciju! Lēnā vējiņā līgojoši bērzu zari mijkrēslī aiz loga, no pirmssvētku “vāveres riteņa” izmukuši...
Kaut zinātniski pamatota jeb aprēķināta, gadu mija tomēr ir tikai tāds cilvēku pasaules pieņemts lielums. Nu palūkojaties apkārt! Dublis min dubli, tumsa ķer tumsu, un nekas vēl neliecina par to, ka pēc pāris mēnešiem sāksies kārtējā dabas atjaunotne, ko ierasts saukt par pavasari. Tieši kurā datumā? Nu nekādi nav paredzams, jo dabā pavisam konkrēts ir...
Līdz Jaunā un Suņa gada sagaidīšanai vēl ir mazliet laika, lai varētu kaut ko uzlabot savā dzīvē, tāpēc sniegšu dažus vērtīgus padomus, kas sakasīti internetā. 1. Iespējams, ka kāds pēc Ziemassvētkiem šausta sevi ar domu, ka atkal miesa dabūjusi vairāk nekā gars, un pārmet veselajam saprātam, kas pārāk inteliģenti centies atturēt kārtējo kumosu no iegrimšanas organisma...
Kādreiz gada tumšākie mēneši šķita bezgala gari un drūmi. Taču, kā izrādās, esam iemācījušies tos padarīt gaišākus jau ar Adventes laiku, kad sākam gaidīt Ziemassvētkus: dedzam sveces Adventa vainagā, krāsainas gaismiņas logos, ēku fasādēs, dārza kokos. Mūs uzrunā ne viens vien Ziemassvētku noskaņu koncerts gan pašu mājās, gan galvaspilsētā. Gaidot Ziemassvētkus, kaut reizi jāpagūst izcept...
