Pirms gadiem divdesmit, kārtējā skolas salidojuma laikā, visnotaļ atklātā sarunā čalojot ar bijušajiem klases biedriem un vienlaikus cenšoties sazīmēt reiz pazīstamus vaibstus vecāka gadagājuma ļaužu sejās, pēkšņi ar kaunu viens otram atzināmies, ka gan skolas laikā, gan arī vēlākajos gados dažus cilvēkus esam vērtējuši pavisam aplam. Izrādās, mūsu jaunības maksimālismā visai kategoriskajiem (patētiski slavinošiem vai...
Līdzīgi, kā runājot par sportu, arī diskusijās par amatiermākslu reizēm pavīd jautājums – nu kam tas viss? Šķiet, ka bizošana ap stadionu un lēkāšana smiltīs, tāpat kā būšana vokālajos vai deju kolektīvos, īpaši, ja tas nav kāds tur nebūt profesionālais līmenis, galvenokārt, tomēr ir prieciņš pašam dalībniekam. Tādēļ nākamais it kā loģiskais, bet nedaudz ķecerīgais...
Pagājušas jau divas nedēļas kopš 25. maija, ar kuru mēnešiem ilgi pirms tam tika biedēta sabiedrība, ka, lūk, personu datu jomā no šīs dienas sāksies jauna dzīve un ka viss būs tik stingri, ka stingrāk vairs nevar būt. Tas, ka tiešām personas kodu, adrešu, tālruņu numuru jomā bijām iešķūrējuši visos grāvjos, ir tiesa. Bet –...
Izglītības reformas mūsu valstī ir kā karsts kartupelis, kuru nevar ne norīt, ne izspļaut. Tas, ka reformas ir nepieciešamas, to saprotam mēs visi. Liela sabiedrības daļa pamatoti iebilst pret skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma. Ar šo ideju esmu saskārusies savā mūžā nu jau var teikt trešo reizi, un arī šoreiz tā ir izgāzusies,...
Visapkārt vieni vienīgi iestudējumi – sadzīviskie, mākslinieciskie, politiskie. Nemaz nebrīnos par to zviedru, kas, laimīgi atradis Pierīgā nomaļu pļavu, sajutās kā dabas bērns, izģērbās kails un divvientulībā ar sauli “guva baudījumu sev”, kā teikts kādā senā dziesmā. Uz mirkli izkļuvis no civilizācijas lomu spēlēm, nabadziņš droši vien nemaz nenojauta, ka viņa laimes brīdis tiek iemūžināts...
Atzīšos, būšana dabā ir manas dzīves nepieciešamība. Jūra, mežs, dabas takas, ikviena dzīva radība, ko tādā zemes, ūdeņu, debesu un dzīvās dabas vienībā gadās sastapt, ir labākais priekšnoteikums, lai teiktu un sajustu, ka diena sākusies brīnumaini un ka, jā, mans Dievs ir Daba. Ikdienu tam pateicos, ka esmu dzimusi tieši šeit, ka liktenis bijis vēlīgs...
Līdz Tukuma pilsētas svētkiem, kas šogad tradicionāli būs arī Rožu svētki, laika atlicis nu jau mazāk nekā mēnesis. Tātad – jāsāk posties! Šujam jaunas kleitas, meklējam kurpes, kas ir ne vien modernas, bet arī ērtas: ar tām taču trīs dienas būs jānodanco! Vai tā? Ak, viss nebūt nav tik vienkārši! Gatavojot šo sleju, mēģināju ielūkoties...
Slejas tēmu mani ierosināja kāds rīta radio raidījums, kur laikā, kad ceļoju no bērnudārza uz darba vietu, vienmēr skan “interesanto ziņu“ apskats. Šoreiz izsmieti tika divi dramatiski notikumi, kas norisinājušies pavisam atšķirīgās pasaules daļās, bet savā ziņā ir cieši saistīti. Pirmais atgadījums norisinājies Ziemeļamerikā, kur kāda ģimene visžēlīgi adoptējusi viņu pagalmā pamestus kaķēnus. Rezultātā dažiem...
Nav nemaz tik retas tās reizes, kad pat kāds labi pazīstams cilvēks, vaicāts, vai ir sabiedriski aktīvs – vai iesaistās sabiedriskajās apspriešanās, iedzīvotāju sapulcēs vai vienkārši savu reizi pamana kādu nekārtību, – godīgi atzīst, ka viņam pilnīgi pietiek ar to, ka noteiktā termiņā un pilnā apjomā ir samaksājis par dzīvokli un komunālajiem pakalpojumiem, reizēm pat...
Pārmaiņas sagaidāmas neatliekamās medicīnas palīdzības dienesta (NMPD) darbā. Tās attieksies arī uz ikvienu no mums, kam šis dienests domāts un, iespējams, var būt nepieciešams. No vakardienas, 14. maija, par nepamatotu izsaukumu mediķi vairs neizrakstīs rēķinu pie pacienta mājas. Tas tikšot darīts centralizēti. Par to nekādu iebildumu nevarētu būt, varbūt pat labi, ka mediķi tiek atbrīvoti...
Mammu, es gribētu uz šo brīnišķīgi ziedošo maiju lūkoties ar Tavām acīm –vienmēr kaut ko jaunu un brīnumainu ieraudzīt diezgan vienmuļajā dabas režisētajā pārraidē, kas tiek translēta ceturtā stāva logā, no visas sirds priecāties par katru uzziedējušu pārsteigumu uz palodzes. Un Tavi puķupodos iesakņojušies lolojumi prata pārsteigt arī Tevi – kaktuss no visām gada 365 dienām izvēlējās uzmirdzēt...
Šorīt, izmetot ikdienas riksi kopā ar suni piemājas krūmājā (par mežu saukt to tā īsti mute neveras), uzdūros, ja tā var izteikties, saulesbrālim. Viņš, acīmredzot, tikko izrāpies no zaru čupas, pussēdus sveica sauli un klausījās putnu treļļos... Tā varētu padomāt, ja vien tomēr nebūtu klusa pārliecība par to, ka, visticamāk, šī vīriešu dzimuma būtne te...
“…ir svarīgi – saprast, ka cilvēka cienīgu dzīvi nevar saņemt dāvanā – ne no svešas lielvaras, ne no savas nabaga valdības. Cilvēka cienīgu dzīvi nepieciešams sākt ik dienas – darot, domājot, strādājot tā, lai pašam pēc tam nebūtu kauns. Un uz valsti tas attiecas vēl daudz lielākā mērā – kā dzīvot pēc tam, kad tā simtgade būs pagājusi.” Šis...
Pirms pāris dienām klajā nācis starptautiskās preses un vārda brīvības organizācijas «Reportieri bez robežām» ikgadējais ziņojums «Pasaules preses brīvības indekss, kurā Latvija gada laikā pakāpusies par četrām vietām. Pirmajā mirklī, tikai tabulā vien raugoties, protams, ļoti iepriecinoša ziņa. Skaidrs, ka, salīdzinot ar tām 156 valstīm, kas reitingā atrodas zemāk, piemēram, ar Turciju, kur neatkarīgu žurnālistu...
Pašlaik zaļums un dabas aizsardzība ir tāda kā modes lieta. Ko tikai nedara, lai demonstrētu savu zaļumu! Sākot ar kažokzvēru izlaišanu no krātiņiem un beidzot ar dažādām interesantām metodēm dārzeņu audzēšanā, ar neierastiem ēšanas paradumiem un milzīga biznesa shēmām, kāds noteikti ir zem zaļās maskas paslēpies OIK. Un ir visai grūti atšķirt, kur patiesi notiek...
Pārlasot interneta sarakstītos komentārus, viens no visbiežāk uzdotajiem jautājumiem saistībā ar pašvaldību parasti ir – kur domes lēmumiem vai arī dažādiem pilsētā (novadā) notiekošajiem darbiem aug kājas? Tātad – kur rodas tās idejas, ko pēc tam redzam pilsētā, kam tiek izlietota nodokļu maksātāju nauda un kas stāv (sēž, gaida, berzē rokas) aiz viena vai otra...
Tas brīdis arvien tuvojas, kad, tēlaini izsakoties, mēs sagaidām, ka tiks likta lietā visa smagā artilērija un izšauts tas pulveris, kas nu rūpīgi krāts un gatavots tieši Latvijas simtgades svinībām. No vienas puses šur tur pa kādam paukšķim jau mana, kā, piemēram, Simtgades vārtus Rīgas centrā, kas gan vairāk tautās apzelēti to ievērojamo izmaksu, ne...
Vēlos parunāt par tām darvas pilēm, kas mūsu sadzīvē ik pa laikam parādās gandrīz ikvienā Medus, Prieka vai kāda cita pozitīvisma pārpilnā mucā. Tajā skaitā – arī Pavasara Prieka mucā. Diemžēl. Kā ik gadus… Plašsaziņas līdzekļi, jau laikus uzsākuši spodrības kampaņu, aicina organizēties čaklu talcinieku grupas, organizatorus mudina sarūpēt ērtus darbarīkus, izstrādāt grafikus, maršrutus un darbu...
Ja visi citi argumenti beigušies, tad ir vēl kāds, kas idejisko pretinieku var nolikt uz lāpstiņām. Ar šo argumentu izglītības ministrs Kārlis Šadurskis bliež sāpīgi, bet precīzi. Nu kurš gan vēlas būt par izkurtējušās padomju iekārtas apoloģētu? Ja izglītības ministrs apgalvo, ka skolas uzsākšana no septiņu gadu vecuma ir veca padomju tradīcija, tad visiem, kas...
Nu jau vairākas nedēļas ja ne reizi dienā, tad ik pārdienas noteikti nākas iesaistīties kādā sarunā, kurā mēs – žurnālisti – tiekam aicināti taču beidzot pievērsties ”necilvēcīgajiem apstākļiem” Raudas pansionātā. Patiesībā tās pat nav sarunas, tie vairāk ir pārmetumi par to, ka neesam pievienojušies Tiesībsarga ziņojumā un sabiedriskajos medijos izskanējušajai iznīcinošajai kritikai. Ar lūgumu vismaz...
Kopš Zolitūdes traģēdijas jau pagājis labs laika sprīdis. Un šķiet, ka iestājies tāds kā atslābums: aizmirstam par nelaimēm un ļaujamies ikdienas steigai. Aizvien mazāk uzmanības drošības jautājumiem tiek pievērsts masu informācijas līdzekļos, jo rakstīt un stāstīt jau var tikai par to, kas notiek. Bet, ja nekādas skaļākas pārbaudes nenotiek, par tām nerunā un neraksta. Un,...
Šosvētdien – Lieldienas. Tā vien liekas, ka saule (par spīti salam naktīs) jau aug arvien lielāka un lielāka – gluži kā cālēns zem vistas spārniem, kā ola, kas kā šo svētku nozīmīgākais simbols ņemas spēkā, kā visi lielie un mazie zaķi, kas gatavojas Lieldienu iznācienam, un pat kā pūpoli, ka jau sen nometuši savas micītes....
– Jūs tiešām gribat teikt, ka esat tik veselīga? Jums nekā netrūkst? – darba dienas intensīvākajā stundā biju spiesta uzklausīt kaitinošus jautājumus savā personiskajā telefonā brīdī, kad noraidīju piedāvājumu saņemt bezmaksas vitamīnus (”Jānorēķinās tikai par pasta izdevumiem”). Ierasti iecietīgais tonis pat kļuva uzstājīgāks, jo nācās cilvēkam skaidrot, ka, ja nu pēkšņi tiešām sākšu saujām rīt...
