Viss, pēdējā priekšvēlēšanu avīze tūlīt, tūlīt būs salikta, un viens liels darba cēliens arī mums – žurnālistiem – būs beidzies. Esam darījuši visu, kas mūsu spēkos (dažreiz šķitis, ka pat pāri tiem), lai jums – mūsu lasītāji – būtu iespēja saņemt iespējami vairāk informācijas gan par partijām, gan par to programmām un kandidātiem; lai būtu gana daudz uzticamu viedokļu, kas pārliecina – iespēja vēlēt savu Saeimu, savā valstī ir ne vien pienākums, bet arī gods. Jo to varam atgādināt vēl un vēl – tas ir liels brīnums, ka mums – pasaules krustcelēs mājvietu radušai un skaitliski mazai tautai (nu jau nācijai) ir sava valsts! Salīdzinājumam – pasaulē ir vismaz 5000 tautību (ap 6000 valodu un dialektu), bet ir tikai 173 valstis! Sava valsts ir jāsargā, un, Eiropas viducī, blakus lielam un vienmēr spēkiem mēroties gribošam kaimiņam blakus esot, nekad nevarēsim teikt, lai domā zirgs, tam lielāka galva… Lai vēlē tie, kas zinošāki, kam labāk klājas, kas jaunāki (vecāki)! Mums aiz muguras nav daudzmiljonu nācijas spēka un attiecīgi iespējas laiskai vienaldzībai…

Partiju tik daudz, ka nevaram izvēlēties? Nav tiesa, un šoreiz pat ir tā, ka nav jāizvēlas mazākais ļaunums. Ir vairākas partijas, kuru līderi un redzamākie pārstāvji ir jau pierādījuši savu spēju strādāt ļoti sarežģītos apstākļos un pieņemt atbildīgus, vajadzīgus, bet vienlaikus arī nepopulārus lēmums valsts, ne savā, biedru grupas vai ”maciņu” labā. Bail, ka balsis izkaisīsies sīkpartijās? Bet jūs būsiet nobalsojis pēc savas sirdsapziņas un, iespējams, dosiet kādai nākotnē Latvijai un nācijai izšķirošai partijai, politiķiem saņemt valsts finansējumu un uzkrāt spēku nākamajām vēlēšanām. Četri gadi paies ātri… Bail, ka atkal par neīstajiem nobalsosim? Ka ievēlētie solīto neizpildīs? Pag, nu nevajag tak būt tik naiviem, lai visam uz vārda noticētu, lai naivi iedomātos, kas viss mums būs un nekas par to nebūs. Tas taču pat gana mazam bērnam skaidrs, ka rīt ap pusdienas laiku piena upes ķīseļa krastos būs. Pat tad, ja 100-procentīgi visi ievēlētie būtu krietni un gudri ļaudis, – nebūs! Rīt ap pusdienas laiku nebūs. Taču skaidrs arī tas, ka uz krietnajiem var vairāk paļauties, ar tiem mums būtu drošāk, ar tiem ātrāk varētu atsperties, lai paši uz savām kājām stingrāk nostātos.

Ir jāiet un jāvēl sava Saeima, lai nebūtu savu balsi ar 99,9% par svešas varas svešiem ļaudīm kā vergiem jāatdod!