Luga, kurā ne visi aktieri lomas zina

Laikā, kad top šī sleja, internets vārās, savā burbuļzupā saņēmis jauno, bet, ko tur liegties, jau gaidīti paredzētas ziņas kluci – Prezidents Vējonis atsaucis Gobzema tiesības veidot valdību. ”Eu, tad cikos Aldis ar ģimeni tiks pavadīts no valsts?” burbuli uzmet tie, kas atceras Gobzema priekšvēlēšanu solījumu atstāt valsti, ja nekļūs par Ministru prezidentu. ”Ļaujiet viņam minēt vēlreiz!” Prezidentu uzmundrina citi. ”Nu jau ir interesantāk nekā seriālā «Viņas melo labāk»,” secina sīkburbuļotāji – malā stāvētāji… Aizraujoši, asprātīgi un pat smieklīgi, ja vien… Ja vien mēs nerunātu par savai valstij tik svarīgu notikumu kā jaunās un pilntiesīgi lemttiesīgās valdības izveidi.
Jāatvainojas tiem lasītājiem, kas, zvanot uz redakciju un arī tiekoties klātienē, jau uzreiz pēc vēlēšanām tika lūguši komentēt valdības veidošanas gaitu. Jāatzīstas grēkā, – cik nu bija iespējams, no tā esmu centusies izvairīties (nebija mana kārta rakstīt sleju, netrūka vietēja rakstura kreņķu…). Pirmkārt, jau tāpēc, ka viss šis process no sākta gala šķita kā labi iestudēta teātra izrāde. Turklāt tāda, kur ne visiem aktieriem bijusi iespēja iepazīties ar lugas tekstu un savām lomām tajā. Un brīžos, kad nezinīšiem pielēca, tas izskatījās līdz asarām traģiski. Piemēram, tad, kad no tālākas valdības veidošanas atteicās Latvijas politiskajā vidē neierasti līdz kailumam atklātais Jānis Bordāns. Nu tad, kad viņu cūciskā kārtā, pat neiepazinušies ar pašu pieprasītajiem aprēķiniem budžeta pārmaiņās, bija uzmetuši azartiskie un pašpārliecināti attīstītie parieši. Godīgi sakot, pat nojaušot iespējamās aizkulišu spēlītes, pēdējās dienās bijis sāpīgi skatīties arī uz Alda Gobzema mokām; sakiet, ko gribat, bet viņa izmisums tiešām šķita patiess!… (Kolēģi mierina, ka tas man tāds daudzbērnu māmuļas sindroms – vienmēr nostāties vājākā pusē…)
Lai kā arī nebūtu, skatoties uz notikumiem dziļāk un atmetot skaistrunas mēģinājumus, jāsecina, ka Valsts prezidenta vai, pareizāk, viņa kancelejas taktika, nosaucot iespējamos valdības veidotājus, līdz šim ir vedusi strupceļā. Turklāt tas darīts paredzami mērķtiecīgi. Nu nebija jābūt nez kādam tur sabiedrisko procesu un cilvēkpētniecības guru, lai secinātu, ka, noliekot uz vienas starta līnijas trīs uzvarēt gribošus censoņus, neko citu kā vēlmi uzvarēt par katru cenu dabūt nevarēs. Ja mēs būtu kādi tur politiķu atkailināto dvēseļu preparētāji un pētnieki, tad Prezidenta kanceleja mums ir sagādājusi labu labos secējamos objektus un situācijas. Bet ja mēs tomēr kaut mazliet cienām paši savas izvēles, gribam savai valstij iespējami ātrāk spriestspējīgu valdību un negūstam prieku no citu cilvēku, kaut arī politiķu, acīmredzamas izgāšanās, paklūpot uz mērķēti pamestām banānu mizām, tik nedemokrātisks un arī necienīgs kandidātu izvēles process ir nepieņemams.
Nedemokrātisks tāpēc, ka ne Prezidents, ne viņa padomdevēji kancelejas darboņu personā nav pacentušies skaidrot savas izvēles. Pat ne tās, kas diskreditē ne tikai pašu Prezidentu, bet arī valsts drošības struktūras un liek visai sabiedrībai iesaistīties pēc būtības stulbās, bet faktiski valsts drošību apdraudošās diskusijās par to, ka varbūt mēs piekļuvi visas ES un arī NATO noslēpumiem dosim katram, kam vienalga pa kādiem ceļiem un, uz kādas naudas maisa šļūcot, būs izdevies iekļūt Saeimā. Nepieņemamas tāpēc, ka bez paskaidrojuma tika dota vaļa divdomīgām interpretācijām. Nu, kā, piemēram, tai, kurā A. Gobzems, skaidrojot savu nonākšanu kandidātos, to nosauca par demokrātijas uzvaru – jo esot uzvarējis vairākums. Vai tiešām?! Tad kāpēc pirmais nebija saskaņiešu Dombrovskis?…
Un nu paliek pēdējais jautājums: kāpēc kādam to vajag? Domājat, ir sagatavots kāds īpaši labs Dievadēls – visas tautas gaidīts Saulvedis-kandidāts? Nekā nebija, spriežot pēc iepriekšējo lēmumu stulbuma pakāpes, tik gudrai šaha partijai Prezidenta kompānija nav gatava. Manuprāt, viss ir līdz riebumam vienkārši – pēc iespējas ilgāk jānotur vecā, par tehnisko nosauktā valdība. Neticiet? Paskatieties, cik ātri un bez diskusijām mēneša laikā būs izlemti teju pāris spriešanas gadu vērti jautājumi! Un pa vidū ilgi marinētām lietām, ātri vien tiek nokoptas arī tās – savas lietas savējiem. Kuras un kam, to, iespējams, uzzināsim pavisam drīz. Nu tad, kad lietas pārņems īstā, 13. Saeimas apstiprinātā Ministru prezidenta valdība.









