Gadu gaitā nācies pabūt dažādu novadu dažādās domes sēdēs un, neskatoties uz konkrētā brīža konkrēto sasaukumu, diemžēl nācies secināt, jo ilgāk kāds deputātos, jo viņa visvarēšanas un viszināšanas apziņa proporcionāli pieaug. Laikam jau tādas nelielas, tomēr vietējās varas oreola ieskāvumā dažs labs sāk iedomāties sevi par teju visu jomu speciālistu esam. Sākot ar būvniecību un ugunsdrošību, beidzot ar juridiskām niansēm, politiku starptautiskā mērogā un noslēdzot ar pasaules kārtību kopumā. Neziniet, kurš iesāka karu Gruzijā? Pajautājiet deputātiem! Un, nedod, dievs, ja kādam no viņiem savas politiskās karjeras brīdī izdodas uzrāpties līdz pat Saeimas līmenim. Tālāk savas pašapziņas attīstīšanas ceļā vienkārši vairs nav kur! To, iespējams, varētu apliecināt tie, kas reiz ar šādiem apgaismotajiem iesaistījušies diskusijās.

Vēl kāds novērojums – ir deputāti, kuriem ārkārtīgi grūti abstrahēties no savas līdzšinējās dzīves pieredzes jeb, precīzāk, personiskajām interesēm. Un, ja atsevišķu jautājumu kontekstā tam varbūt nav ne vainas, ir citādi, ja pēc tādiem pašiem principiem vadās, kad kopīgiem spēkiem jāķeras klāt tam pīrāgam, ko sauc par pašvaldības budžetu. Pasaki, par kādām budžeta iniciatīvām tu balsoji, bet es pateikšu, kas ir tavi draugi, hobiji, iecienītākais sporta veids utt.,.utjp. Un arī šajā gadījumā deputāta uzvedība, atkarībā no būšanas pašvaldībā vai Saeimā, būtiski neatšķiras, ja vien neskaita dalāmās naudas kopapjomu.

Pats jokainākais, ka lielāku vai mazāku summu izkārtošana kādās konkrētās, bieži sev ļoti pietuvinātās interesēs Latvijā acīmredzot vēl arvien nešķiet pārlieku nosodāma darbība. Vai citādi, piemēram, aizejošā valdība būtu tik priecīga, ar smaidu uz lūpām nule kā sadalījusi līdzekļus, piemēram, tik ierastajiem lūdzējiem Ventspilī (šoreiz ap 700 000 eiro mēbelīšu iegādei mūzikas skolā), autosporta atbalstam un citiem svarīgiem projektiem. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola gan apgalvo, ka deputātu kvotu sistēma vairs neeksistē, jo tā viņas rociņām ir likvidēta, taču specifisko prioritāšu saraksts liecina, ka atšķirība vien tā, ka pie “kvotām“ tiek tikai daži, toties – lielākos apmēros. Un ironiski taču, ka pārdalīta tiek arī tā nauda, kas bija paredzēta korupcijas apkarošanai. Bet nu tā jau būs atkal nākamā sasaukuma bēda, tāpat kā izaicinājums – turpināt vai pārtraukt šo sistēmu ”savējie savējiem”… Un – tikai tā…