Jau otrdienas laikrakstā rakstījām par it kā priecīgu faktu, ka trim mājām Slampē uzlikti siltuma skaitītāji. Tie arī bija solīti decembra iedzīvotāju sapulcē, un tagad slampenieki vismaz zinās, cik daudz siltuma ir patērējuši. Varētu teikt, ka labs darbs izdarīts, ja vien... solījumos nebūtu aizgājuši gari gadi un ja šādi skaitītāji būtu visām mājām Slampē un...
1. Kalpot Latvijas vēlētājiem ir patīkami un ērti. Tie neālēsies, kā, piemēram, “dzeltenās vestes” Francijā, ja uzzinās par degvielas cenu nenozīmīgu kāpumu. Varbūt retu reizi pabakstīs ar kādu lietussargu, lai izrādītu savu neapmierinātību. Ja pār jums lēnām nolaidīsies aizmirstības vai neuzticības plīvurs, atliks tikai norādīt kāda oligarha virzienā un iesaukties: “Ķeriet zagli!” – tad jums...
Jaunā valdība ir atvēzējusies uz vairākiem varoņdarbiem. Trīs no tiem – veselības aprūpes reformas turpinājums, izglītības reforma un OIK likvidēšana – manuprāt, ir tikai vēlmju domformas. Par reformām runājot, nevar turpināt to, kas īsti nemaz nav sācies un pēc būtības neko nemaina. Savukārt OIK likvidēšana ātrā tempā nav paveicama ne juridisku, ne arī finansiālu apsvērumu...
Kā tas jau bija sagaidāms – kamēr risinās vingrošanas paraugdemonstrējumi kaut kādas nebūt valdības veidošanā, dažs labs steidzās izmantot radušos haosu savā labā. To vidū, kā izrādījies, arī sabiedriski aktīvākie izsenā medību rituāla piekopēji, kas sarosījušies un cenšas panākt, lai ar plinti mežā varētu skraidīt arī pusaudži. Tiek lēsts, ka Latvijā ir ap 22 000 mednieku....
Ak, nav laika: jāskrien, jāredz, jādzird, jāizdara, jāuzzina, jāiemācās, jāizpriecājas, un tā tālāk, un tā joprojām. Esam pieņēmuši, ka tāda ir šodienas pasaule – aizvien jauniem notikumiem pārpilna, un tāda ir dzīve – aizvien steigas un nemiera pilna. Jā, tas ir tiesa, taču… Reizēm varam (vai izdodas pavisam nejauši!) izkāpt no Laika upes. Veroties Ugunī,...
Aizrit jau 28 janvāris, kopš galvaspilsētā Rīgā, veidojot barikādes un iededzot ugunskurus, pulcējās cilvēku simti un tūkstoši. Kopš tās dienas tie Rīgā un daudzās citās pilsētās janvārī iedegas katru gadu, pulcējot tos, kam par šo laiku ir, ko pastāstīt, jo viņi – nevis kaut kādi atlasītie vai izvēlētie, bet vienkārši – ļaudis no iestādēm un...
Zviedru nacionālā banka pērn sāka nopietni gatavoties projektam, lai uztapinātu paši savu e-valūtu. Iesākumā šī virtuālā naudiņa pilnībā kronu gan neizkonkurētu – tai būtu mazliet citas funkcijas, piemēram, tā atvieglotu dzīvi tūristiem, kuri viesojas šajā skandināvu zemē. Bet, kas zina? Varbūt ar laiku e-krona varētu kļūt par pilnvērtīgu maksāšanas līdzekli, jo zviedri jau šobrīd lepojas...
Par dāvanām, tāpat kā par mirušajiem, – vai nu labu, vai neko, jo dāvinātam zirgam jau zobos neskatās. Filmas «Kriminālās ekselences fonds» finansiālais balsts ir filmas potenciālo skatītāju saziedotie līdzekļi (atšķirībā no visām pārējām 2018. gada spēlfilmām). Droši vien tāpēc kinokritiķi un visi citi filmas analizētāji tik maigi izturējušies pret tām pilsdrupām, ko rumaka mutē,...
Ja tic, ka visi labie nodomi piepildās, tad šogad nu gan visi būsim veseli! Gadumijā cilvēki cits citam vēlēja galvenokārt veselību – gan tuvinieki, gan pārējie radi un draugi, gan vienkārši uz ielas vai internetā sastapti paziņas. Jo tad arī viss cits būšot: naudu var nopelnīt (nu jau arī valdība atzīst, ka seniorus pat apzeltīt...
Kaut arī jaunais gads jau ir labi ieskrējies un notikumi, gluži kā pirmās ziemas vētras dzīti un pūsti, sagriežas virpuļu virpuļos, joprojām nākas atskatīties, lai izvērtētu, ar kādu bagāžu tad dodamies tālāk. Svarīgākie notikumi – valsts simtgade, 13. Saeimas vēlēšanas, joprojām netapusī valdība un ”čekas maisu” atvēršana. Par pēdējo savas domas neesmu mainījusi – sen...
Pēdējos gados aizvien vairāk nākas dzirdēt un lasīt par ilgtspējīgu saimniekošanu. Arī lauksaimniecībā. Un, kā izrādās, tad šajā jomā strādā ne tikai Latvijas pētnieki, bet nereti vienā kopprojektā piedalās vairāku valstu zinātnieki, jo, raugi, problēmas jau visiem ir vienādas: augsne, kur audzējam kultūraugus, aizvien vairāk noplicinās; minerālais mēslojums, ko dodam kultūraugam, nonāk jūrā... Negribu teikt,...
Jā, cerība ir vienmēr, ne tikai Ziemsvētku gaidīšanas laikā. Mēs ceram, ka reiz pienāks gadumija, kad postītāji mežu jaunaudzēs nezags eglītes – skaistākās un kuplākās, vieglāk paņemamās un lielā vairumā. Nedomājot ne par audzētāju ieguldīto darbu, ne par nākotnes mežiem. Mēs ceram, ka pavisam drīz beigsies politizētā situācija valstī – ar striktām sarkanajām līnijām, jo...
Šis jautājums ir ļoti vienkāršs, ja runājam par katra paša maciņa saturu, jo – tik, cik algas dienā tajā ieripo, tik arī ir – un tam atbilstoši ir arī mēneša tēriņi. Tajā brīdī mēs noteikti neaizdomājamies par to, cik daudz no šīs naudas jau ir aizgājis valsts maciņā nodokļu veidā, lai gan patiesībā summa nav...
Tas ir teju refleksu līmenī, ka, izvēloties starp diviem it kā līdzīgiem produktiem veikalā, par labu nosliekšos tieši Latvijā ražotajiem. Un, jā, esmu gatava par to maksāt arī vairāk, pat ja brīžiem saprotu, ka īsti racionāla pamata tam nemaz nav. Katrā gadījumā, mani nevajā iedomas par to, ka, netīši iekožoties Polijas sārtābolītī, kā tāda Sniegbaltīte...
Laikā, kad top šī sleja, internets vārās, savā burbuļzupā saņēmis jauno, bet, ko tur liegties, jau gaidīti paredzētas ziņas kluci – Prezidents Vējonis atsaucis Gobzema tiesības veidot valdību. ”Eu, tad cikos Aldis ar ģimeni tiks pavadīts no valsts?” burbuli uzmet tie, kas atceras Gobzema priekšvēlēšanu solījumu atstāt valsti, ja nekļūs par Ministru prezidentu. ”Ļaujiet viņam...
Lai mazinātu vilšanās rūgtumu visiem tiem pilsoņiem, kas cerīgi gaida jaunās, godīgās, taisnīgās, varētu pat teikt, – sirdsšķīstās, valdības apstiprināšanu, iesaku atcerēties rakstnieces, domātājas Zentas Mauriņas vienu no desmit baušļiem garīgās higiēnas nodrošināšanā: “Negaidi no ābeles čiekurus un no egles ābolus. Pārmetumu krusa sasit ābolus ābelē un čiekurus eglē. Katram stādam, katram radījumam tiesības uz...
Latvija joprojām dzīvo gaidīšanas režīmā: šogad jau esam gaidījuši un sagaidījuši visus četrus tradicionālos, citu citam sekojošos gadalaikus; vasarā gaidījām lietu un akās parādāmies ūdeni (daudzviet tas vēl joprojām nav parādījies). Cerīgi gaidījām Saeimas vēlēšanas; ar pacilātību – Latvijas simtgadi. Tagad gaidām jauno valdību, cerot, ka vecie vēži nesalīdīs jaunajās kulītēs. Bet viņi jau lien!...
Vēl nebija nosvinēta Latvijas valsts 100. dzimšanas diena, kad komerciālā pasaule jau bija gatava piedāvāt visu, kas saistīts ar Ziemassvētkiem un gadumiju. Un, kaut gan tas pat bija diezgan kaitinoši, tomēr jāatzīst, ka bez dāvanām un jaukiem, mīļiem pārsteigumiem saviem mīļajiem jau tikpat neiztikt. Tā kaitinošā ir uzbāzība, tāpat kā visuresošās reklāmas. Un tā nu...
Svētku nedēļā, 13. novembrī, kad darba dēļ nācās apiet lielāko loku pa pilsētu, apmeklējot vairākas iestādes, biju spiesta gan mierināt, gan taisnoties daudziem jo daudziem tukumniekiem, jo cilvēki, kas manī atpazina redakcijas darbinieku, aicināja kaut ko darīt lietas labā, lai taču arī mūsu pilsēta ienāktu svētki. Teicu, ka vēl jau ir laiks, ka gan jau...
Ar visdažādākajiem svētku sarīkojumiem aizvadīta valsts 100. dzimšanas diena, un katrs – vairāk vai mazāk – esam centušies būt par šo sarīkojumu, par kādu īpašu brīžu dalībniekiem. Centāmies atrast ko tādu, kas vislabāk palīdzētu sajust šo svētku nozīmību. Ja ne kā citādi, tad pieliekot pie krūts sarkanbaltsarkano lentīti vai aizdedzot sveci par godu, par prieku...
Saules pielieta un ziedu pārpilna puķu pļava. Pretstatā tai – novembra lieti, dubļi, skarbi vēji, necaurredzama tumsa un nebeidzama, pelēkā migla… Rudens, ziema, pavasaris un – atkal vasara! Daba, tāpat kā mēs, latvieši, ir optimiste: pavasarī sēj, uz rudens ražu cerot. Ja nu tomēr gadās, ka labības lauki lietavās noslīkst... – būs taču jauns pavasaris...
Katru vakaru «Degpunktā» rāda ne to labāko mūsu daļu sabiedrības. Tad noskurināmies un pie sevis nopukojamies: ”Nu, diez, kur tādi rodas?! Nozog riteni, nozog graudus, nozog traktoru...” Bet, kā izrādās, zagļa godā var tikt ļoti daudzi. Šoreiz gan vairāk runa par labības audzētājiem. Bet tikpat labi tas var attiekties arī uz stādu audzētājiem, puķkopjiem, uz...
It viss liecina, ka valsts simtgade neapturami tuvojas. Par to aizvien skaļāk runā un raksta visos medijos, spriež visās sanāksmēs un cita veida sēdēšanās. Viss, sākot no ziediem dārzā un jaunatklājamām piemiņas un atceres vietām līdz pieskaņotām jaunbūvēm un īpašiem sociālajiem projektiem, – viss lielajai jubilejai. Kas svarīgi, tās vārdā un arī tai pateicoties, iespējams,...
