Svētku nedēļā, 13. novembrī, kad darba dēļ nācās apiet lielāko loku pa pilsētu, apmeklējot vairākas iestādes, biju spiesta gan mierināt, gan taisnoties daudziem jo daudziem tukumniekiem, jo cilvēki, kas manī atpazina redakcijas darbinieku, aicināja kaut ko darīt lietas labā, lai taču arī mūsu pilsēta  ienāktu svētki. Teicu, ka vēl jau ir laiks, ka gan jau viss tiek gatavots Z.A. Meierovica pieminekļa atklāšanai, kas būs tiešām grandiozs notikums visas valsts dzīvē. Ne velti to apmeklēs gan Valsts prezidents, gan 17 valstu vēstnieki! Nākamajā dienā, kad tā pavēlāk atgriezos mājās no darba, redzēju, ka izgaismotas ir tikai atsevišķas centra izkārtnes. Bet, nonākot Jelgavas ielas kalna galā, atviegloti uzelpoju – pa slapjo asfaltu augšup kalnā ”kāpa” gaismots Latvijas karogs. Tas tiešām izskatījās tik krāšņi un iespaidīgi, ka tikai pēc brīža attapos sameklēt gaismas avotu. Nē, tās nebija ne īpaši izkārtotas gaismiņas vai kādi jaudīgāki prožektori, tā izrādījās… spēļu zāles «Fēnikss» emblēma, kas kopā ar lietu bija izspēlējusi patriotisku joku – tieši starp sarkano  uzrakstu ”spēļu zāle”, izgaismojot baltu uzņēmuma emblēmu…

Vēlreiz samulsu, kad Latvijas radio darbinieki pieteicās tiešraidē iztaujāt par Tukuma īpašo Gaismas ceļu un tikpat īpašajām svētku dekorācijām. Gaismas ceļš izrādījās dažu desmitu svecīšu vērta iezīmēta Harmonijas ielas daļa, bet no svētku rotājumiem vienmēr tik greznajos pilsētas aplīšos – ne vēsts… Ko teikt, ko bojāt cilvēkiem svētkus pirms laika, gan jau, gan jau pieminekļa atklāšanas dēļ kaut kas neizdevās. Bet ir taču simtgade, tāpēc pilsētas dekorēšanas speciālisti pārsteigumus droši vien pietaupījuši pēdējai dienai – lai lielāks prieks..

Bet 18. novembrī, kad pierunāju tēti viņa un valsts kopējo dzimšanas dienu ģimenes lokā nosvinēt tieši te, Tukumā, un satumstot devos kopā ar vecākiem autoekskursijā pa pilsētas skaistākajām vietām, biju no sirds vīlusies… Sen nebiju redzējusi mūsu pilsētu tik tumšu un nesapostu…

Un, kad tagad lasu, ka naudas nebija, ka kāds kaut ko nebija sapratis, ka nebija dabūjis attiecīgas pavēles, ka nebija padomājis, esmu dusmīga. No sirds. Un šoreiz, manuprāt, vislielākie pārmetumi nevis politiķiem un domes spicei (lai gan, protams, ja esi vadītājs, esi atbildīgs par visu), bet gan speciālistiem visvisādās nodaļās. Viss viens, vai viņu neizdarības bija vēlme ieriebt jaunajai priekšniecībai, vai tiešām dažs uzskata, ka ”pāris dienu dēļ” nav vērts iespringt un tērēties. Nu ir labi redzams, ka cilvēkiem pietrūkst godaprāta un ka darbs, pilsēta, kurā viņi dzīvo, tās cilvēki patiesībā viņiem ir vienaldzīgi. Solījumi, ka varbūt pēc gada būs citādi? Bet Latvijai 100 bija tikai šogad, un tie tukumnieki, kas līdz Rīgai vai citām pilsētām aizbraukt nevarēja, kas īpaši par ”zīmolos” iztērēto naudu nemaz nesūkstījās, bet svinēja savas valsts svētkus no visas sirds, tādu attieksmi nebija pelnījuši!